Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. septembris, 2015
Drukāt

Nezināmi, ēdelīgi kailgliemeži dārzā! Kā no tiem tikt vaļā? (10)

Foto - Sandra RuskaFoto - Sandra Ruska

“Šogad Rojas pusē parādījās lieli, ļoti ēdelīgi kailgliemeži – gaiši un tumši brūni, oranžīgi un melni ar pelēkiem plankumiem. Visvairāk to bija augustā. Tie izlien no rīta un vakarā, dienā jūras krastā var salasīt pāris simtu. Kā līdējus apkarot?” ANITA

Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta pētniece Digna Pilāte domā, ka, spriežot pēc apraksta, tie varētu būt divu sugu kailgliemeži. Viena, visticamāk, ir ievazātais milzu kailgliemezis (Limax maximus). Tiesa, ārēji ļoti līdzīga ir vietējā suga – tumšais kailgliemezis (Limax cinereoniger). Lai pārliecinātos, jāapskata kailgliemeža pēdas apakša – milzu kailgliemezim tā ir vienkrāsaini gaiša.

Otri kailgliemeži varētu piederēt pie kādas no trim sugām, kuras var atšķirt tikai pēc dzīvnieku anatomijas, tāpēc tos vajadzētu redzēt speciālistam. Ļoti iespējams, ka ir arī Spānijas kailgliemezis (Arion lusitanicus). Spāniešiem raksturīga krāsu mainība, bet tikpat līdzīgas ir vēl dažas sugas.

– Šīs sugas ir ievazātas, turklāt īpaši nejauks ir Spānijas kailgliemezis. Tā ir sērga, no kuras iespējams tikt vaļā, tikai ierobežojot mīkstmiešu skaitu. Un to vajadzētu draudzīgi darīt visiem kaimiņiem – apkarot visiem iespējamiem veidiem, pat bez sirdsapziņas pārmetumiem tos samīt vai kā citādi fiziski iznīcināt. Visdrošāk ir kailgliemežus salasīt un apliet ar verdošu ūdeni. No ķīmijas vislabāk iedarbojas vara vitriols. Ja dārziem nelaime jau uzbrukusi un kaitēkļus neapkaro, drīz saimniekam nebūs kur kāju likt. Iedzīvotājiem vajadzētu būt apzinīgiem un nedāļāt citiem kultūraugu stādus. Tas ir viens no veidiem, kā šo sērgu var ieviest citu dārzos un dabūt arī paši. Šie gliemeži vairojas ģeometriskā progresijā – viens īpatnis gada laikā atstāj līdz 500 pēcnācēju, – skaidro malakoloģe.

Kailgliemežu speciālists, Latvijas Dabas muzeja zoologs Edgars Dreijers piekrīt, ka krāsojums (oranžie, brūnie un melnie) tiešām varētu atbilst nesen Latvijā (piemēram, Jūrmalā, Jēkabpilī, Jelgavā) ievazātajam Spānijas kail­gliemezim, kas ir 7–10 cm garš. Precīzi sugu var noteikt, tikai preparējot, jo tāds krāsojums var būt arī vietējai sugai – sarkanajam kailgliemezim (Arion rufus). Šī suga parasti sastopama mežos, un nemēdz būt tik liela populācija. Jāņem vērā, ka Spānijas kailgliemezim, sarkanajam kailgliemezim, kā arī melnajam kailgliemezim krāsa var būt no apelsīnu oranžas līdz pat ogļu melnai.

Kailgliemežus var noteikt tikai pēc dzimumsistēmas (dzīvnieki ir jāpreparē), tāpēc tos vēlams nogādāt Latvijas Dabas muzejā. Vēl var gliemežus nofotografēt, tomēr šādi ne vienmēr iespējams izdarīt precīzus secinājumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Pīles apēd visus gliemežus pa tīro!

  2. Izber parasto sali. ir ari tie zilie graudini speciali prieks siem. “Humani” tikt vala no siem var ari ar zeme ieraktu traucinu, kas pilns ar alu. Traki garso, lidis ieksa, bet ara netiks. No rita atliks tik izliet saturu, ko putni noknabas.

  3. Ziemā neapsals , jo viņi salien zemē, nākošājā gadā ar dubultu sparu.
    Pagājušo gadu bija tikai pāris , šogad, dārzā nav , kur kāju nolikt. Viens kungs gados, man teica, lai es palaižot pekinas pīļu pāri. Šīs pīles 2 gadu laikā likvidējot vai vismaz kontrolējot šitos mošķus. Tikai vairāk to pīļu nedrīks, jo pīles visu pieš’mucē. 2 pīļu atstātos mēslus lielākā teritorijā vēl nejutīs. bet ja būs vairāk veidošoties nekārtība.

  4. Zviedrijas dienvidos vinu pilns. Lasisana riebiga. Es beru sali virsu, lai velak nevar uzkapt vinu slapjajai kleckai, kas paliek pari pec karsta udens uzliesanas. Sals izvelk mitrumu lauka. Vislabak izlikt banana vai kadu citu garsigu mizu(labak iepuvusu, jo tada skaitas deliktese). Tad vini(tie riebekli) savacas un ir vieglak no tiem tikt vala. Nav jaskrien pa darzu pakal atseviskiem eksemplariem. Zviedrija eksperimenteja, ka vini iztur -7 gradu salu. Ta ka ar ceret, ka ziema apsals.

  5. Šis raksts neko nepateica! Kaut kāds apcerējums! Būtu labāk informējuši iedzīvotājus, kā apkarot, kā pievilināt tos, kādā veidā vairojās.

    • Pretīgos spāņu gliemežus praktiski nevar izskaust,vienīgi lasīt un apliet ar verdošu ūdeni,pārgriezt un savākt,lai pārējie tos neēd.Ir arī spec.graudiņi,tos var izlikt tikai sausā laikā un arī dārzā nedrīkst būt pieejams ūdens,tad gliemeži graudiņus ēd un izžūst. Cīņa ar tiem ir nebeidzama,tā ir nelaime,kas ienākusi arīLatvijā.

  6. kā tikt no viņiem vaļā?

    • Āfrikā, kādā tur ciltī, šitādus, ēdelīgus nezināmos, vienkārši APĒDOT !
      Varbūt iznāk labs bizness:
      iemarinē un izcep šašlikus.
      viens 10 cm gliemezis akurāt viens kumoss…
      Mirovoj zakuson !

  7. Tas ir Spānijas kailgliemezis, Sigulda pilna ar viņiem, paldies ievesto stādu audzētājiem, apmeklējiet vien zaļos tirdziņus.

Draugiem Facebook Twitter Google+