Foto – Sandra Ruska

Nezināmi, ēdelīgi kailgliemeži dārzā! Kā no tiem tikt vaļā? 10

“Šogad Rojas pusē parādījās lieli, ļoti ēdelīgi kailgliemeži – gaiši un tumši brūni, oranžīgi un melni ar pelēkiem plankumiem. Visvairāk to bija augustā. Tie izlien no rīta un vakarā, dienā jūras krastā var salasīt pāris simtu. Kā līdējus apkarot?” ANITA

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta pētniece Digna Pilāte domā, ka, spriežot pēc apraksta, tie varētu būt divu sugu kailgliemeži. Viena, visticamāk, ir ievazātais milzu kailgliemezis (Limax maximus). Tiesa, ārēji ļoti līdzīga ir vietējā suga – tumšais kailgliemezis (Limax cinereoniger). Lai pārliecinātos, jāapskata kailgliemeža pēdas apakša – milzu kailgliemezim tā ir vienkrāsaini gaiša.

Otri kailgliemeži varētu piederēt pie kādas no trim sugām, kuras var atšķirt tikai pēc dzīvnieku anatomijas, tāpēc tos vajadzētu redzēt speciālistam. Ļoti iespējams, ka ir arī Spānijas kailgliemezis (Arion lusitanicus). Spāniešiem raksturīga krāsu mainība, bet tikpat līdzīgas ir vēl dažas sugas.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Šīs sugas ir ievazātas, turklāt īpaši nejauks ir Spānijas kailgliemezis. Tā ir sērga, no kuras iespējams tikt vaļā, tikai ierobežojot mīkstmiešu skaitu. Un to vajadzētu draudzīgi darīt visiem kaimiņiem – apkarot visiem iespējamiem veidiem, pat bez sirdsapziņas pārmetumiem tos samīt vai kā citādi fiziski iznīcināt. Visdrošāk ir kailgliemežus salasīt un apliet ar verdošu ūdeni. No ķīmijas vislabāk iedarbojas vara vitriols. Ja dārziem nelaime jau uzbrukusi un kaitēkļus neapkaro, drīz saimniekam nebūs kur kāju likt. Iedzīvotājiem vajadzētu būt apzinīgiem un nedāļāt citiem kultūraugu stādus. Tas ir viens no veidiem, kā šo sērgu var ieviest citu dārzos un dabūt arī paši. Šie gliemeži vairojas ģeometriskā progresijā – viens īpatnis gada laikā atstāj līdz 500 pēcnācēju, – skaidro malakoloģe.

Kailgliemežu speciālists, Latvijas Dabas muzeja zoologs Edgars Dreijers piekrīt, ka krāsojums (oranžie, brūnie un melnie) tiešām varētu atbilst nesen Latvijā (piemēram, Jūrmalā, Jēkabpilī, Jelgavā) ievazātajam Spānijas kail­gliemezim, kas ir 7–10 cm garš. Precīzi sugu var noteikt, tikai preparējot, jo tāds krāsojums var būt arī vietējai sugai – sarkanajam kailgliemezim (Arion rufus). Šī suga parasti sastopama mežos, un nemēdz būt tik liela populācija. Jāņem vērā, ka Spānijas kailgliemezim, sarkanajam kailgliemezim, kā arī melnajam kailgliemezim krāsa var būt no apelsīnu oranžas līdz pat ogļu melnai.

Kailgliemežus var noteikt tikai pēc dzimumsistēmas (dzīvnieki ir jāpreparē), tāpēc tos vēlams nogādāt Latvijas Dabas muzejā. Vēl var gliemežus nofotografēt, tomēr šādi ne vienmēr iespējams izdarīt precīzus secinājumus.