Publicitātes foto

“Nīca ir kultūras šūpulītis”
 0

Jautāts, kā tas nākas, ka tik relatīvi mazā novadā – gada sākumā Nīcā un apkārtnes ciematos kopā dzīvoja tikai 3803 cilvēki – pietiek ļaužu gan sieviešu, gan vīru korim un vēl dažādiem citiem amatiermākslas kolektīviem, diriģents Jēkabs Ozoliņš, kurš ir kora mākslinieciskais vadītājs jau trīsdesmit gadus, atteic – pašvaldība ļoti atbalsta savu iedzīvotāju kultūras centienus:

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

“Nīca ir kā maziņš kultūras šūpulītis šajā Latvijas daļā. Piemēram, kad vasaras sākumā Aizputē notika skate, katrs kolektīvs maksāja 20 latus par piedalīšanos.”

 

“Nīcas pašvaldība savējiem pārskaitīja dalības maksu, apmaksāja dalībniekiem arī pusdienas un transportu. Liepājā, kur vadu vēl vienu kori, man pateica: paši pieteicāties, paši arī maksājiet par dalību un pusdienām. Transportu – to jā, to iedeva pašvaldība.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt ar kurzemniecisko temperamentu vīri skaidro to, ka Nīcā darbojas nevis jauktais koris, bet gan atsevišķi sieviešu un vīru kolektīvi. “Tas ir pašlepnuma jautājums: es taču neiešu dziedāt jauktā korī,” skaidro otrs kora diriģents un arī dziedātājs Aldis Jurga. Tiesa, sadzīvojot nīcenieki draudzīgi, mēģinājumi notiek praktiski vienā laikā, un nereti, īpaši ārzemju braucienos, labā sadzīvošana ļauj uzstāties ar trim repertuāriem – sievu, vīru un jauktā kora.

Vīri gan atzīst – kā visur Latvijā, dziedātāju skaits sarūk, bet viņu vidējais vecums aug. Nepieciešamība piesaistīt jaunos nu jau kļūstot akūta. Jēkabs Ozoliņš: “Zelta laikmets mums bija pagājušā gadsimta 80. gadu vidū, tad vīru skaits turējās ap 40 un bija arī lielākie sasniegumi – augstākās vietas Dziesmu svētku skatēs, uzvaras dziesmu karos.”

To varētu sasniegt atkal, ja būtu vairāk dziedātāju nekā šābrīža 25. Pēc Dziesmu svētkiem esot jāpaņem atelpa un jāizsver taktika, kā ieinteresēt vecāko klašu puišus un divdesmit trīsdesmit gadus vecos. Citādi jaunie dziedātāji beidz skolu un aiziet – daudzi uz Rīgu, kur daļa nonāk korī “Kamēr…”, tāpat arī Banku augstskolas korī un citos, kuri darbojas galvaspilsētā, bet vēl citi aizbrauc arī uz ārzemēm.

Aldis Jurga gan aizrāda – jauniem dziedātājiem nemaz nav tik viegli iesaistīties kora dzīvē: “Mēs jebkurā brīdī esam ieskrējušies – ir repertuārs, kuru esam gatavi dziedāt bez notīm, no galvas, un vienmēr gatavojamies kādam sarīkojumam, koncertam, koncerttūrei. Nav jau tā, ka mēs piecus gadus mācītos tikai Dziesmu svētku repertuāru. Ja arī ieradies kāds jauniņais, tad mums viņš jātur kā uz saglabāšanu un jāaprūpē, jo starts ir tas grūtākais.”

Šo svētku repertuāru dziedātāji un diriģents vērtē atzinīgi – esot gana kompakts, grūts un skaists. Tiesa gan, koristi no rīkotājiem labprāt vismaz uz nākamajiem svētkiem sagaidītu ātrāku vienošanos par repertuāra saturu un tā izpildījuma prasībām.

Reklāma
Reklāma

Jēkabs Ozoliņš: “Var jau būt pēdējā brīdī kāds pirmatskaņojums, speciālpasūtījums, taču, ja pēdējā gadā pirms svētkiem repertuārā nomainās puse dziesmu – tas ir mazliet par daudz. Faktiski netiek ņemts vērā Dziesmu un deju svētku pamatnosaukums – tie ir svētki dziesmai, un būtu nepieciešams, lai periodā, kad dziedātāji dziesmas jau apguvuši, tās tiek akceptētas un pieņemtas.”

Nīcas vīru koris izceļas vēl arī citā ziņā: kādu laiku tajā dziedājuši četri Neimaņi: Voldemārs, viņa divi dēli un dēladēls. Voldemāram Neimanim ģimenes apstākļi likuši no dalības korī atteikties, bet Uģis Neimanis seniors un juniors – jo tēvam ar dēlu vienādi vārdi – dosies arī uz šiem Dziesmu svētkiem.

 

UĢIS NEIMANIS Jr. 


– Ko darāt, kad nedziedat korī?

– Šobrīd atpūšos pēc augstskolas pabeigšanas, bet arī brīvajā laikā aizraujos ar mūziku, kā arī sportu, spēlēju Nīcas futbola komandā jau sešus gadus.

– Kā ieinteresējāties par kordziedāšanu?

– Par mūziku interesējos jau kopš bērnības, bet korī sāku dziedāt, kad mācījos Liepājas 5. vidusskolā. Gribējās nokļūt Dziesmu svētkos, kā arī patika izbraucieni ar kori. Ar vidusskolas kori pabiju divos Dziesmu svētkos, un pēc tam arī ieinteresējos par kora mūziku. Tēvs ierosināja, vai nevēlos paralēli vidusskolas korim dziedāt arī Nīcas korī, piekritu. Arī pēc vidusskolas turpināju dziedāt Nīcas korī.

– Kura ir jūsu mīļākā dziesma?

– Vienu nosaukt ļoti grūti, bet viena no mīļākajām noteikti ”Saule, Pērkons, Daugava”, kas būtu cienīga kļūt pat par Latvijas himnu. Vēl arī “Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas”, “Pūt, vējiņi”, “Gaismas pils”, “Manai dzimtenei”, “Dziesma, ar ko tu sācies” un citas.

– Kāds bijis aizraujošākais atgadījums kopā ar kori?

– Noteikti 2008. gada Dziesmu svētki. Vesela nedēļa svētku sajūtas, koris, dziesmas, pasākumi līdz rīta gaismai un kādas desmit stundas miega nedēļas laikā.