Mobilā versija
Brīdinājums +15.6°C
Gundars, Kurts, Knuts
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
22. augusts, 2017
Drukāt

Nīcas godu Dziesmu svētkos spodrinās pieci kolektīvi (2)

Publicitātes (Valtera Pelna) fotoPublicitātes (Valtera Pelna) foto

ālākajā Kurzemes pusē – Nīcas novadā – Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem pošas pieci kolektīvi. Kā pašvaldība atbalsta Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanu un tālākattīstību? Cik apmierināti ar pašvaldības atbalstu var būt Nīcas novada amatieri?

Tālākajā Kurzemes pusē – Nīcas novadā – Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem pošas pieci kolektīvi. Kā pašvaldība atbalsta Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanu un tālākattīstību? Cik apmierināti ar pašvaldības atbalstu var būt Nīcas novada amatieri?

“Nīcas novads ir pavisam mazs, tajā apvienojušies divi pagasti – Nīcas un Otaņķu. Taču mēs lepojamies ar daudziem talantīgiem un radošiem amatieru kolektīviem, un mūsu kā pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt to darbību. Pašvaldība atbalsta kolektīvus dažādos izbraukumos. Ja dodas koncerttūrē Latvijas robežās, simtprocentīgi nodrošinām transportu. Koncerttūrēs ārpus valsts katram dalībniekam tomēr jārēķinās ar līdzmaksājumu,” stāsta Nīcas kultūras nama direktore, Dziesmu un deju svētku koordinatore Nīcas novadā Agija Kaunese.

“Nīcas” dejotāji kā spilgtāko atceras braucienu uz Slovākiju, sievu un vīru koriem iegūlies atmiņā, piemēram, Sanktpēterburgas brauciens. “Ļoti esam ieguvuši ar mūsu novada domes priekšsēdētāju, jo Agris Petermanis savulaik bijis jauniešu deju kolektīva vadītājs Nīcā,” uzsver Agija Kaunese. Mēģinājumi amatieriem lielākoties notiek Nīcas kultūras namā, bet, kopš atvērta Nīcas sporta halle, dejotājiem liels prieks, jo tā aprīkota ar spoguļzāli. Protams, telpas amatieri izmanto par brīvu. Pašvaldība nodrošina visu Dziesmu svētku tradīcijas procesā nepieciešamo – sākot ar kolektīva vadītāju, koncertmeistaru, kormeistaru atalgošanu līdz dalībai skatēs. Māksliniecisko vadītāju atalgošanai aiziet 68 procenti no Nīcas kultūras nama budžeta. Pašvaldība ir arī nodrošinājusi kolektīvus ar tautastērpiem. 2011. gadā Nīcas sieviešu koris Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta ietvaros tika pie jauniem Nīcas tautastērpiem, bet 2007. gadā dejotāji un vīru koris – pie ģērbiem par pašvaldības līdzekļiem. Jauniešu deju kolektīvs “Rietumvējš” ieguva finansējumu tērpiem ar projektu “Labie darbi”. Tā bijusi jauniešu pašiniciatīva, kuru pašvaldība atbalstīja. Prieks, ka jaunie dejotāji paši vāca balsis, paši turēji īkšķi par iznākumu.

“Man ir īpašs gandarījums, ka amatieru kolektīvi dara interesantāku un radošāku arī kultūras dzīvi mūsu novadā,” teic Agija Kaunese. Nīcas etnogrāfiskais ansamblis šobrīd nodarbojas ar ļoti vērtīgu pētniecības darbu – vāc Nīcā dziedātās ziņģes, pieraksta, apkopo, arhivē, iedzied. Otra ļoti nozīmīga lieta kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā ir Nīcas tautastērpa popularizēšana. Vidējās paaudzes dejotāji ir vieni no lielākajiem tautastērpa popularizētājiem. Turklāt viņi ir arī tie, kas rāda pareizas šī tērpa valkāšanas kultūras tradīcijas.

NĪCAS NOVADS: 10 KOLEKTĪVI

Nīcas sieviešu koris (dibināts 1974. gadā; 25 dalībnieces; diriģente Līga Amerika-Ansiņa, kormeistare Inese Egle; piedalījies visos Dziesmu svētkos, divas reizes arī dziesmu karos), Nīcas vīru koris (dibināts 1946. gadā; vadītājs Jēkabs Ozoliņš; dzied 19 vīri no Nīcas, Liepājas un tuvākajiem novadiem; vienīgais vīru koris Liepājas apriņķī un viens no nedaudzajiem Kurzemē; piedalījies visos Dziesmu svētkos), vidējās paaudzes deju kolektīvs “Nīca” (dibināts 1993. gadā; 18 dejotāji; vada Maruta Dzērve; piedalījies visos Dziesmu un deju svētkos), Nīcas etnogrāfiskais ansamblis (sešas dalībnieces; vada Laine Zeile; piedalījies visos Dziesmu un deju svētkos), Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis (dibināts 1964. gadā; 18 dalībnieki, no tiem trīs – bērni; vadītāja Solveiga Pētersone), jauniešu deju kolektīvs “Rietumvējš” (dibināts 2012. gadā; vadītāja Agija Kaunese; piedalījies 2013. gada Dziesmu un deju svētkos un 2015. gadā – Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos), bērnu vokālais ansamblis “Čiekuriņi”, Nīcas amatieru teātris, līnijdeju grupa “Agave”, bērnu tautas deju kolektīvs, senioru vokālais ansamblis “Sentiments”.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Sanāk , ka Nīcā sākuši dejot tikai 1993.gadā , jaunieši vispār 2012.gadā . Pārējais izgaisis no vēstures – skumīgi.Vismaz koristi nenoliedz pagātni.

  2. Ko grib piemin, bet nevēlamos nepiemin Atbildēt

    Un kur Solveiga Mačiņa kad nav pieminēta viņa tak arī ir kolektīvu vadītāja.

Par otrā Baltijas jūras koru konkursa laureātu kļuvis koris no Īrijas (6)Par Otrā Starptautiskā Baltijas jūras koru konkursa 1. vietas un Grand Prix ieguvēju, saņemot īpašo Jūrmalas pilsētas kausu un 3500 eiro Latvijas Valsts Meži Lielo balvu, kļuva koris no Īrijas "New Dublin Voices".
Draugiem Facebook Twitter Google+