Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. septembris, 2015
Drukāt

Nīderlandē no atkritumiem būvēs ceļus

"VOLKERWESSEL" projekcija"VOLKERWESSEL" projekcija

Visvairāk vidi piesārņo atkritumi, kas rodas cilvēku saimnieciskās darbības iespaidā. Tikmēr Nīderlandē inženieri atraduši atkritumiem lielisku izmantojumu. Viņi gatavojas būvēt no tiem ceļus.

Nīderlandes kompānija “Volker Wessels” strādā pie plastikāta ceļu seguma projekta, kas būs īsta revolūcija ne tikai ceļu būvniecībā, bet arī ekoloģijā. Pirmās plastikāta maģistrāles tulpju valstī varētu parādīties tuvāko gadu laikā. Zīmīgi, ka lielāko izejvielu daļu inženieri plāno iegūt nevis no milzīgajām atkritumu izgāztuvēm, bet gan no okeāna. Ik gadu okeānā nokļūst tonnām plastmasas izstrādājumu, pārsvarā pudeles un iesaiņojums. Tie ir plastmasas atkritumi, kas nenogrimst un veido gigantiskas peldošu atkritumu salas.

Atšķirībā no tradicionālās pieejas veidot ceļu kā daudzpakāpju “pīrāgu”, uzberot un veltnējot pārklājumu, plastikāta šosejas varētu vairāk atgādināt betona plāksnes: šoseju uzreiz varēs samontēt no blokiem, kas ražoti rūpnīcā pēc stingri kontrolētas tehnoloģijas. Atsevišķie paneļi nebūs viengabalaini, bet gan dobi un to iekšienē izvietosies kabeļi, cauruļvadi, kolektori un citi infrastruktūras elementi. Šāda veida konstrukcija uzreiz nodrošina vairākas priekšrocības – tāds ir kompānijas viedoklis. Praktiski tiek izslēgts nekvalitatīva pārklājuma faktors, ja nu vienīgi tiek sagrēkots montāžas laikā. Tiek pilnībā likvidēti zemes darbi cauruļvadu remonta laikā, bet bojāto paneli varēs vienkārši izņemt un nomainīt ar jaunu – viss notiek tieši tā, kā liekot kopā konstruktoru vai lego.

Pēc inženieru un ķīmiķu provizoriskajiem aprēķiniem, plastikāta segums izturēs temperatūru robežās no –40 līdz +80 grādiem pēc Celsija. Tas būs piemērots jebkuram apvidum, tostarp smilšainam un purvainam. Kā arī, pretstatā asfaltam, nepiesārņos atmosfēru ar oglekļa dioksīda izmešiem. Inženieri uzskata, ka plastikāta ceļi nenosēdīsies, neveidos grumbas un bedres pat pēc lielgabarīta transporta kustības. Pēc viņu aprēķiniem, šāda veida bloki var izturēt ne vienu vien tonnu slodzes.

Par pirmo eksperimenta lauku kļūs Nīderlandes pilsēta Roterdama, kas ir atvērta jaunām ekoloģiskajām iniciatīvām. Zinātniekiem gan vēl būs jāatbild uz daudziem sarežģītiem jautājumiem, tostarp par materiāla stiprumu, ķīmisko vielu izturību un ultravioleto starojumu, kā arī drošību lietus, sniega un apledojuma laikā utt. Ja eksperiments būs veiksmīgs, iespējams, holandieši būs veikuši īstu apvērsumu ceļu būves jomā.

BEPS-logo
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +0.1
Alūksne -2.3
Daugavpils -3.2
Saldus +0.4
Liepāja +4.5
Jelgava -0.4
Ventspils +4.7
Limbaži +1
Madona -3.2
Rēzekne -3.6
Draugiem Facebook Twitter Google+