Nīderlandes izlūkošanas un drošības dienesta AIVD galvenā mītne Zutermerā.
Nīderlandes izlūkošanas un drošības dienesta AIVD galvenā mītne Zutermerā.
Foto – AP/LETA

Nīderlandes izlūkdienests pamāca amerikāņus 0

Nīderlandes presē publicēti izmeklēšanas rezultāti, kas liecina, ka valsts izlūkošanas un drošības dienests AIVD jau 2014. gadā pratis iekļūt Krievijas specdienestu kontrolēto hakeru datortīklā un informējis ASV izlūkdienestu par Kremļa centieniem iejaukties ASV vēlēšanu procesā.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Nīderlandes eksperti pret Krievijas kiberkramplaužiem

Iekļuvuši Krievijas hakeru grupas “Cozy Bear” datortīklā, Nīderlandes eksperti AIVD mītnē Zutermerā varēja vērot, kā Kremļa uzdevumā strādājošie kiberkramplauži dodas uzbrukumā ASV Demokrātu partijas Nacionālās komitejas datorsistēmai. Hakeru grupa “Cozy Bear” jau kopš 2010. gada veica regulārus uzbrukumus enerģētikas uzņēmumiem un telekomunikācijas firmām daudzviet pasaulē, tajā skaitā Nīderlandes firmām un ministrijām, atzīmē laikraksts “De Volkskrant”.

CITI ŠOBRĪD LASA

2014. gada novembrī, kad Krievijas hakeri gatavojās uzbrukumam vienam no saviem galvenajiem mērķiem – ASV Valsts departamentam, Nīderlandes izlūkdienests AIVD informēja ASV Nacionālās drošības aģentūras pārstāvi ASV vēstniecībā Hāgā par Krievijas darbībām. Pateicoties Nīderlandes savlaicīgam brīdinājumam, ASV izlūkdienests varēja veikt pretsoļus Kremļa hakeru uzbrukumam. Kremļa kiberkramplauži darbojās ļoti agresīvi, jo viņi nezināja, ka viņiem seko gan Nīderlandes, gan ASV izlūkdienesti, raksta “De Volkskrant”. Izmantojot vadības un kontroles serverus un ciparu pavēļu centrus, krievi centās izveidot sakarus ar ļaunprogrammatūru Valsts departamenta datortīklā, lai pieprasītu un iegūtu informāciju. Amerikāņiem, pateicoties Nīderlandes brīdinājumam, izdevās nepieļaut pieeju Valsts departamenta serveriem. Taču uzbrucēji paguva nosūtīt elektronisko vēstuli kādam Baltā nama darbiniekam, kurš, domādams, ka vēstule ir no Valsts departamenta, atvēra to. Tā krieviem izdevās piekļūt Baltā nama serveriem ar prezidenta Baraka Obamas vēstulēm. Krievijas hakeriem izdevās arī ielauzties Demokrātu partijas Nacionālās komitejas datortīklā un noplūdināt Hilariju Klintoni kompromitējošas e-pasta vēstules, kas viņai kaitēja 2016. gada prezidenta vēlēšanu kampaņā.

Prokurors Millers grib noklaušināt prezidentu Trampu

Ļoti vērtīgu informāciju par Krievijas drošības dienesta mērķiem un darbības metodēm izdevās iegūt Nīderlandes izlūkdienestam AIVD, kas ilgāk nekā gadu pārraudzīja Krievijas hakeru darbību. No videokameru fotogrāfijām AIVD secināja, ka hakeru grupu pārrauga Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta darbinieki, bet hakeru grupas mītne atrodas kādas augstskolas ēkā Sarkanā laukuma tuvumā Maskavas centrā. Kā rak-sta “De Volkskrant”, amerikāņu drošībnieki esot atsūtījuši nīderlandiešu kolēģiem torti un ziedus pateicībā par brīdinājumu un padalījušies ar savu informāciju. Kā izteicies avots ASV izlūkdienestu aprindās, 2015. gada nogalē Nacionālās drošības aģentūras (NSA) hakeriem izdevies iekļūt vairāku Krievijas izlūkdienesta vadītāju mobilo sakaru ierīcēs un uzzināt, ka neilgi pirms hakeru uzbrukuma krievi meklējuši jaunumus par gaidāmo uzbrukumu.

ASV prezidents Donalds Tramps atsakās atzīt faktus par Krievijas iejaukšanos, tāpēc ASV izlūkdienesti nereti noplūdina informāciju. Šāda rīcība izraisījusi sašutumu AIVD mītnē Zutermerā un Nīderlandes valdības sēdeklī Hāgā. “Daļa Nīderlandes iedzīvotāju pat uzskata, ka ir nodoti, jo ir absolūti nepieņemami atklāt draudzīgas valsts izlūkdienesta darbības metodes, īpaši tad, ja tiek izmantota sabiedroto piegādātā informācija. Pēc notikušā Nīderlandes izlūkdienestu AIVD un MIVD vadītāji ir kļuvuši daudz piesardzīgāki ar izlūkošanas informācijas apmaiņu, atzīmē “De Volkskrant”. Nīderlandes iekšlietu ministre Kajsa Olongrēna atteikusies noliegt vai apstiprināt mediju informāciju, taču paudusi gandarījumu, ka Nīderlandē ir “spēcīgi izlūkdienesti, kas labi dara savu darbu”. Nīderlandes izlūkdienestu iegūtā detalizētā informācija var tikt izmantota kā galvenais pierādījums ASV ievadītaja izmeklēšanā par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā. Kā ziņo ASV mediji, īpašais prokurors Roberts Millers Krievijas un Baltā nama slepeno kontaktu izmeklēšanā ir ticis jau tuvu pašam prezidentam un drīzumā plāno noklaušināt valsts galvu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.