Nīderlandes karaļa tronī kāps Vilems Aleksandrs 0
Nīderlandes karaliene Beatrikse otrdien par labu savam dēlam Vilemam Aleksandram atteiksies no troņa, monarha maiņu valstij svinot ar vērienīgām svinībām oranžās krāsās.
46 gadus vecais Vilems Aleksandrs būs pirmais karalis Nīderlandē kopš 1890.gada, kā arī kļūs par jaunāko Eiropas monarhu, kuru vidējais vecums pašlaik ir aptuveni 70 gadi.
75 gadus vecā Beatrikse par atkāpšanos no troņa paziņoja janvārī, bet otrdien – Karalienes dienā – viņa oficiāli parakstīs dokumentus par atteikšanos no troņa, izbeidzot 33 gadus ilgo valdīšanu.
Kaut arī Beatrikse stingri ievēroja galma protokolu, Vilems Aleksandrs jau ir izteicies, ka viņš un viņa argentīniešu sieva Maksima nebūs “protokola fetišisti”.
Vilems Aleksandrs par karali kļūs ceremonijā, kas vairāk līdzināsies zvēresta nodošanai, nevis kronēšanai, un tā notiks Amsterdamas baznīcā “Nieuwe Kerk”, kas vairs netiek izmantota reliģiskiem nolūkiem.
Pēc tam Vilems Aleksandrs nodos zvērestu parlamenta palātu kopīgā sesijā.
Svinības Nīderlandē apmeklēs arī vairums jaunās paaudzes troņmantinieku, kas vēl gaida kāpšanu tronī, jo saskaņā ar protokolu valdošie monarhi nav uzaicināti. Starp viesiem būs Lielbritānijas princis Čārlzs, Spānijas princis Filips un Japānas princis Naruhito un viņa sieva kroņprincese Masako, kas devusies savā pirmajā ārvalstu ceļojumā septiņu gadu laikā.
Betrikses kronēšanas ceremoniju 1980.gadā pavadīja mājokļu krīzes dēļ pret monarhiju un valdību vērsti vardarbīgi protesti un masveida grautiņi ielās, kas Amsterdamu pārvērta līdzīgu karadarbības zonai.
Monarhijas nīdējiem šoreiz atveltītas sešas pulcēšanās vietas Amsterdamā, taču tikai vienu plānoto protestu pašvaldībā pieteikuši tikai republikāņi, kas tērpsies baltās drānās.
Par godu Nīderlandes jaunajam karalim Vilemam Aleksandram otrdienas vakarā tiks rīkotas vērienīgas svinības, uz kurām Amsterdamā papildus iedzīvotājiem ieradīsies vismaz 800 000 viesu.
Tomēr daudziem nīderlandiešiem ir šaubas, vai princim izdosies pildīt monarha pienākumus tikpat labi kā viņa mātei.
Pēc jaunības, kad viņš iekļuva avīžu slejās ar savu mīlestību uz ātrām automašīnām un pievilcīgām sievietēm, Vilems Aleksandrs pēdējos gados ir radījis karalim piemērotāku tēlu, vadot ANO Ūdens un sanitārijas komisiju un strādājot Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā. 2002.gadā viņš apprecēja Argentīnas investīciju baņķieri Maksimu Sorregietu, sākotnēji izraisot pretrunīgu reakciju, jo viņas tēvs bija ministrs Argentīnas 1976.-1983.gada brutālās militārās diktatūras laikā.
Taču Maksima kļuvusi populāra karaliskās ģimenes locekle, palīdzot uzlabot tēlu arī savam vīram, kurš savas vētrainās jaunības dēļ tika dēvēts par “alus princi”.
Nīderlandes karalienes pēdējā gadsimtā ieviesušas tradīciju noiet malā, dodot vietu jaunajai paaudzei.
Karalienei Vilhelmīnai bija 67 gadi, kad viņa 1948.gadā pēc pusgadsimta atrašanās tronī nodeva varu savai meitai. Savukārt karaliene Juliāna par labu savai 42 gadus vecajai meitai Beatriksei no troņa atteicās 1980.gadā savā 71.dzimšanas dienā.
Beatriksei atsakoties no troņa, tiek pielikts punkts vairāk nekā 100 gadus ilgajai sieviešu valdīšanai Nīderlandē.
Pēc kāpšanas tronī viņa vienu no karaļu pilīm Hāgā pārveidoja par darba pili un rīkoja iknedēļas tikšanās ar premjerministriem, lai apspriestu valdības lietas.
2009.gadā veiktā sabiedriskās domas aptauja parādīja, ka Beatriksi kā valsts galvu atzinīgi vērtē 85% nīderlandiešu.
Monarham ir svarīga loma Nīderlandes politikā, jo viņš ieceļ tā dēvēto valdības veidotāju, kurš pēc vispārējām vēlēšanām izskata iespējas izveidot koalīcijas valdību un apstiprina rezultātu.
Karalis vai karaliene arī paraksta likumus un vada Valsts Padomi, kas dod ieteikumus Nīderlandes valdībai likumdošanas jautājumos un ir valsts augstākā administratīvā tiesa.
Kaut arī Beatriksi uzskata par vienkāršu, nopietnu un kārtību mīlošu karalieni, viņai 33 gados izdevies piešķirt monarhijai modernas, aktīvi strādājošas institūcijas veidolu.
