Dabā
Zaļā dzīvošana

Niedru “pļaušanu” uzticēs zosīm 16


Niedru pļāvējs, ar kuru dienā var nopļaut līdz 3 ha niedrāju. Ar to niedres var pļaut arī zem ūdens.
Niedru pļāvējs, ar kuru dienā var nopļaut līdz 3 ha niedrāju. Ar to niedres var pļaut arī zem ūdens.
Foto – Gundega Skagale

Biotopu atjaunošana Engures un Papes ezeros uzlabojusi ne tikai putnu un zivju dzīves apstākļus, bet arī veicina tūristu interesi.

Īstenojot Eiropas Savienības atbalstītu projektu, četru gadu laikā Engures un Papes ezeros pabeigta lielajam dumpim piemērotas dzīves vides atjaunošana. Papes un Engures ezeros veikta niedru pļaušana un krūmu izciršana, seklo kanālu tīrīšanas darbi, mitru ieplaku veidošana niedrāju masīvos.

Sākoties putnu ligzdošanas periodam, niedru pļaušanas, ezera caurteces atjaunošanas un citus darbus ezerā un piekrastē vairs veikt nevar, lai netraucētu ligzdojošiem putniem un citiem dzīvniekiem.

Lielais dumpis ir uzskatāms par “lietussarga sugu”, kas nozīmē, ka, ja tiek radīti šai sugai piemēroti dzīves apstākļi, tiek radīta piemērota dzīvesvide arī citām putnu, zivju, ūdensaugu, abinieku un bezmugurkaulnieku sugām.

Tiek uzskatīts, ka Latvijā lielo dumpju tēviņi varētu būt robežās no 380 līdz 770, piecpadsmit no tiem pērn konstatēti Papes ezerā (lielo dumpju tēviņi parasti veido harēmus ar vairākām mātītēm).

Niedres ir sastopamas gandrīz katrā Latvijas ezerā, taču lielākie niedrāju masīvi ir piejūras ezeros – Engures, Papes, Kaņiera ezeros. Niedrāji ir nozīmīga dzīvesvieta ne tikai lielajam dumpim, bet arī niedru lijai, mazajam ormanītim, bārdzīlītei, Seivi ķauķim. Taču visi šie putni nevar dzīvot monotonā niedru klājumā, tiem nepieciešamas gan slēgtas, gan atklātas ūdens platības. Diemžēl šie piejūras ezeri strauji aizaug. Dabiski seklo ezeru pārvēršanās par purviem notiek arvien straujāk, jo ezeros ieplūst barības vielas no intensīvās lauksaimniecības zemēm. Ezeru aizaugšana ir arī meliorācijas sekas.

Tāpēc dabas draugi četrus gadus veica tā saucamo niedrāju fragmentēšanu, proti, radīja dažāda vecuma niedru audzes un kanālus. Šādās niedrāju un ūdens saskares zonās labprāt ligzdo lielais dumpis – kanālos tas dodas medīt zivis. Svarīgi uzturēt caurteci starp kanāliem un ezera lāmām, lai ūdens apmainās, līdz ar to ir skābeklis zivīm, putniem vairāk barības, kanālu malās putni var vīt ligzdas.

Teorētiski nākotnē appļaušana vairs nebūs nepieciešama, jo zosis, kas ir zāl-ēdāji, noēdis niedru asnus.

“Latvijas iedzīvotāji, iespējams, ir pamanījuši interesantās dabas fotogrāfijas, kurās Engures ezers redzams no putna lidojuma un vērojami savdabīgi raksti. Taču tie nav vizuālie efekti – tie ir kanāli, kas veidoti šā projekta ietvaros, sadarbojoties Latvijas Dabas fonda un Engures ezera dabas parka fonda speciālistiem. Kanālu mērķis ir pasargāt apkārtni no aizaugšanas un radīt piemērotus apstākļus lielā dumpja un citu ūdensputnu ligzdošanai, un tas ir tikai viens no projektā paveiktajiem darbiem,” skaidro Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš.

Šajā Eiropas Savienības LIFE programmas atbalstītajā projektā, kuru Latvijas Dabas fonds īstenoja sadarbībā ar Pasaules dabas fondu un Engures ezera dabas parka fondu, atjaunotas ne tikai degradētās lielā dumpja dzīves un barošanās vietas, bet veikti arī daudzi citi darbi. Pētnieki secinājuši, ka kopējā paveikto darbu ietekmes vērtība, izsakot naudā un atņemot veiktās investīcijas un uzturēšanas izmaksas, ir vairāk nekā divi miljoni eiro. Šāds sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējums dabas aizsardzības projektam Latvijā veikts pirmo reizi.

“Sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējums skaidri parāda, ka dabas aizsardzības darbi dod labumu apkārtējai videi, kopienai, vietējai ekonomikai,” pārliecināts Ģ. Strazdiņš.

Biotopu atjaunošana Engures un Papes ezeros veicinājusi arī tūrisma attīstību, radījusi papildu darba vietas, kā arī nekustamā īpašuma nākotnes vērtības pieaugumu un nozvejas un medību iespēju palielināšanos.

Lielāko ietekmi projekta īstenošana atstājusi uz sugu saglabāšanu un nekustamā īpašuma vērtības pieaugumu, kas lēšama ap 2,6 miljoniem, informē Ģ. Strazdiņš.

Saistītie raksti

Veikta arī vietējās tūrisma infrastruktūras papildināšana, pētījums par inovatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem niedru biomasas izmantošanā dažādās tautsaimniecības nozarēs. Projekts arī iepazīstinājis Latvijas iedzīvotājus ar stāstu par noslēpumaino niedrāju iemītnieku lielo dumpi, kura īpatnējo balsi dzirdēt var bieži, bet pašu putnu redzēt reti – ir radīta dokumentālā filma “Divi ezeri – viens dumpis”, nodrošināta tiešraide no lielā dumpja ligzdas, organizētas ekskursijas un ceļojošās izstādes par lielo dumpi.

 

Galerijas nosaukums
LA.lv