Kā studentiem veicas ar darba meklējumiem? 0
Latvijas Universitātes (LU) Karjeras centra veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka studenti par nozīmīgāko problēmu darba meklējumos min potenciālo darba devēju prasību pēc darba pieredzes un nesamērīgu atalgojumu. Aptaujā skaidroju, kā veicas ar darba meklējumiem pēdējo kursu studentiem.
Raivo Pauls, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ainavu arhitektūras un plānošanas programmas 5. kurss: “Nedomāju meklēt darbu Latvijā. Plānoju stāties maģistros Nīderlandē, lai studētu pilsētu plānošanu. Latvijā neredzu perspektīvas – pārāk šaurs tirgus. Jau esmu bijis praksē Anglijā. Zinot, cik straujos tempos pasaulē attīstās pilsētas, tas mani vilina. Paralēli studijām Nīderlandē plānoju tur meklēt arī darbu. LLU ir devusi labas pamatzināšanas un bāzi, bet katrai valstij ir sava specifika. Piemēram, Nīderlande atrodas zem jūras līmeņa, līdz ar to atšķiras arī visa ainavu arhitektūra.”
Rita Bautre, LU Angļu filoloģijas 4. kurss: “Pašlaik darbu nemeklēju, brīžiem apskatos sludinājumu portālus, lai saprastu, kas notiek darba tirgū. Aktīvi palīdzu tētim darbā, kā arī pievēršos mācībām. Uzskatu, ka kopumā tagad ir labas darba iespējas, īpaši cilvēkiem ar izglītību. Tomēr ne visiem ir labas karjeras perspektīvas – grūtāk ir tiem, kas specializējušies kādā šaurākā jomā. Ar manu izglītību, ja neturpina studijas maģistrantūrā, pirmā iespēja ir skolotāja darbs. Taču šajā profesijā ir problēmas ar atalgojumu, kas nav adekvāts darba slodzei. Otra iespēja ir pievērsties tulkošanai, kur atalgojums ir diezgan konkurētspējīgs, jo ar to nodarbojas gan privātuzņēmumi, gan valsts iestādes, kas darbu novērtē. Ārvalstis neuzskatu par savu lielo iespēju. Latviešiem ir niķis nestrādāt, bet gribēt saņemt lielu naudu. Augstskola ir labs atspēriens – nostiprina intelektu, paplašina redzesloku un zināšanas. Diemžēl studiju procesā bija arī daudz lieka.”
Guntars Veidemanis, Rīgas Stradiņa universitātes Žurnālistikas programmas 3. kurss: “Ja man jau tagad nebūtu darba, es nemaz nevarētu studēt, tāpēc nemaz nav īsti tādas iespējas kā nestrādāt. Strādāju portālā “Delfi”. Bija jāsakrīt ļoti daudziem apstākļiem, lai nonāktu tieši šajā darba vietā. Viss sākās ar to, ka izmantoju piedāvāto iespēju praktizēt pētnieciskajā žurnālistikā centrā “Re:Baltica”, kur labi sevi parādīju. Iegūtā pieredze un kontakti pavēra ceļu arī uz manu pašreizējo darbu. Uzskatu, ka studenti darbu var atrast. Nesaprotu tos jauniešus, kas bez jebkādas pieredzes vai iemaņām uzreiz pieprasa četrciparu atalgojumu. Ir objektīvi jānovērtē situācija. Ne reizi neesmu apsvēris iespēju strādāt ārzemēs. Ja es būtu nozares profesionālis, kurš spēj konkurēt globālajā tirgū, tad varbūt varētu runāt par došanos strādāt ārpus Latvijas. Taču, ja man jākonkurē par vietu zemeņu dobē, tad ogas es varu lasīt arī tepat uz vietas. Universitāte sniedz zināšanas, taču pietrūkst praktisko iemaņu, kas galvenokārt atvēlētas diviem prakses mēnešiem. Tas, manuprāt, ir par maz.”
Dagnija Kotāne, Rēzeknes Augstskolas Uzņēmējdarbības programmas Mārketinga sektora vadības 4. kurss: “Pagaidām pilnībā nododos mācībām. Darbu meklēšu internetā vai izmantošu pazīšanos. Meklēšu darbu Rēzeknē, netālu ir manas mājas. Ja kaut kas neizdosies, tikai tad nākamais variants būs Rīga. Vienīgā problēma ir pieredzes trūkums, bet man ir ilga prakse skolā, un to uzskatu par bonusu. Galvenais ir spēt sevi labi pasniegt darba intervijās. Jauniešiem pēc skolas beigšanas ir iespējas atrast darbu, bet daudz jāstrādā ar sevi – jāprot sevi pasniegt. Par ārzemēm nedomāju – drīzāk mainīšu profesiju, lai tikai paliktu Latvijā. Atalgojums manā profesijā Rēzeknē varētu būt 500 – 800 eiro uz papīra. Augstskolā gūtās zināšanas vērtēju augstu, jo mūs māca pasniedzēji, kuri darbojas šajā nozarē, kuriem ir savi uzņēmumi, kuri daudz stāsta no praktiskās pieredzes.”
Uzziņa
Studenti darba meklējumos
77% uzskata, ka atalgojums nav samērīgs ar darba devēja prasībām.
55% par problēmu uzskata prasību pēc vairāku gadu pieredzes.
77% vakances izvēlas rūpīgi un parasti tām gatavojas, jau iepriekš pārdomājot iespējamos jautājumus.
Gandrīz 40% atzina, ka intervijās uzdod ar darbu nesaistītus jautājumus, kā arī izvaicā par prasmēm, kas darba sludinājumā nav uzrādītas.
Avots: LU Karjeras centra aptaujas dati
