Dabā
Zaļā dzīvošana

“Niknie putni”: Dārgais ornitoloģijas žurnāls vienalga atkarīgs no brīvprātīgiem autoriem 16

Latvijas Ornitoloģijas biedrības ​valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus kā Vides aizsardzības fonda konsultatīvās padomes loceklis pats piedalījies lēmuma pieņemšanā par ļoti dāsna finansējuma piešķiršanu ekskluzīvi dārga žurnāla “Putni dabā” izdošanai. Četru žurnāla numura izdošanai no valsts līdzekļiem piešķirti 29 012 eiro, lai gan apetīte, prasot finansējumu bijusi vēl lielāka un prasīti veseli 42 tūkstoši eiro. Tomēr, kā atzīst Ķerus, liela loma žurnāla izdošanā ir brīvprātīgo autoru ieguldījumam.

Neskatoties uz to, sadalot piešķirto summu uz katru žurnāla numuru, iznāk, ka viena 36 lappušu bieza žurnāla izdošanai tiek tērēti 7250 eiro, kas ir rekordaugsta summa, pat salīdzinot ar ekskluzīviem un uz īpaša papīra un īpašās tehnoloģijās drukātiem žurnāliem. Pat, ja rēķina, ka viens žurnāla numurs tiek drukāts 2500 eksemplāros, tā izmaksas nekādi nevar pārsniegt 8000 eiro gadā. Tādējādi žurnālā darbojas vislabāk apmaksātie žurnālisti un fotogrāfi Latvijā, jo viņiem samaksāti vismaz 13 tūkstoši eiro.

Par šo situāciju, kā arī par žurnālu kopumā saruna ar galveno redaktoru Agni Bušu un Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāju Viesturu Ķerus.

“Lai žurnālu veidotu atbilstošu mūsdienu prasībām, krāsainu un palielinātu tā apjomu, mēs projekta ietvaros prasījām no valsts 42 tūkstošus eiro gadā, taču šo summu nepiešķīra. Žurnāla izdošanas nodrošināšanai sadarbojamies arī ar privātiem ziedotājiem un citiem atbalstītājiem. Žurnāls iznāk kopš 1987. gada, šobrīd reizi ceturksnī, ir kvalitatīvs, un, protams, mēs domājam par to, kā nodrošināt tā izdošanu,” situāciju skaidro galvenais redaktors un piemetina, ka daudz ir brīvprātīgo rakstītāju un fotogrāfu, kuri par savu darbu nesaņem neko. Ja ir īpašas, ļoti specifiskas vajadzības, tad gan maksājot. Apmaksāts, protams, ir redaktora, literārā redaktora, maketētāja, korektora darbs.

“Honorāri ir atbilstoši sagatavošanas apjomam. Vides aizsardzības fonds diezgan rūpīgi vērtē projekta pieteikumu, un tiek ņemta vērā vispārējā tirgus situācija, vidējais atalgojums valstī,” turpina skaidrot redaktors.

Saskaņā ar naudas piešķiršanai iesniegto projektu, paredzēts, ka tiks uzlabots žurnāla dizains, palielināts lappušu skaits līdz 36, nodrošināta žurnāla piegāde 559 Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedriem, 800 Latvijas publiskajām bibliotēkām un vairāk nekā 800 skolām visā Latvijā. Tāpat par piešķirto finansējumu ir paredzēts nodrošināt žurnāla pieejamību citiem interesentiem, kā arī publicēt rakstus elektroniski. Taču 2017.gada 1.numura elektroniskā versija nav pieejama “citiem interesentiem”, jo uzspiežot uz gada pirmā numura saites, nokļūsti pie pagājušā gada pēdējā numura.

Pēdējo piecu gadu laikā žurnālam kopskaitā ir ap 200 autoru, kuri iesnieguši rakstus un fotogrāfijas – arī citādā veidā piedalījušies izdevuma tapšanā. Ir iznākuši vairāki zinātniskie pielikumi, kuros ir tehniskāka vai zinātniskāka informācija. Izdots arī pielikums bērniem, ar dažādiem attīstošiem uzdevumiem, ar aicinājumu doties dabā – lai bērnus mudinātu interesēties par putniem.

“Mūsu interese ir, lai šie materiāli būtu pieejami – mēs esam sabiedriska organizācija, un izdevējs ir Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Var doties uz bibliotēku, lasīt žurnālu bez maksas internetā vai kļūt par LOB biedru. Par tādu var kļūt ikviens interesents, aizpildot anketu un samaksājot biedru naudu – 15 eiro gadā. Jauniešiem līdz 21 gadam un pensionāriem biedru nauda ir pieci eiro gadā,” skaidro Agnis Bušs.

Viesturs Ķerus piemetina, ka žurnālam nāk lasītāju atsauksmes, un lielākoties tās ir pozitīvas. “Mūsu gadījumā pat pēc divdesmit gadiem materiāli ir aktuāli, un žurnāls nenonāk makulatūrā. Žurnāli neiznāk pārāk bieži, lai aizņemtu skapjus un plauktus. Lielākoties tas ir brīvprātīgi veidots izdevums, bet mums ir objektīvas izmaksas, lai šo procesu organizētu. Brīvprātīgie raksta aiz brīvas gribas un tāpēc, ka viņiem tas interesē. Viņi vēlas nodot savu vēstījumu tālāk – savā ziņā tas ir tāds brīvprātīgo pienākums,” par žurnālu teic galvenais redaktors. Gada nogalē iznāks 30. jubilejas izdevums, un redakcija jau pie tā strādā.

“Biedrības priekšsēdētājs esmu kopš 2007. gada, bet žurnāls 30 gadu laikā ir ļoti mainījies. Sākotnēji tas bija zinātnisku rakstu krājums, kļuva aizvien populārzinātniskāks, līdz nonāca pie tā varianta, kāds tas ir šobrīd. Mani žurnāls apmierina, un tas patīk lasītājiem. Biedrībā ir vairāk nekā 530 biedru, un viens mūsu Vācijas biedrs pat teica, ka tas ir labāks nekā viņa zemē,” priecājas biedrības priekšsēdētājs, bet žurnāla veidotājs turpina paskaidrot, ka kopš 1987. gada ir bijušas arī situācijas, kad izdošanu īsti neapmaksā neviens.

Žurnāla idejas ļoti labi saskanot ar Latvijas Vides aizsardzības fonda mērķiem un uzdevumiem. “Šis ir tas saskares punkts mums un finansētājiem – līdz ar to var veidoties šāds produkts, kas lielākoties tiek daļēji finansēts no valsts. Iespiežam žurnālu dažādās tipogrāfijās – tajā, kura spēj piedāvāt labākus nosacījumus. Bieži, izvēloties lētāko variantu, kvalitāte nav atbilstoša. Kopējo ieguldījumu žurnāla veidošanā mēs vērtējam ap 47 tūkstoši eiro gada laikā,” lēš Agnis Bušs. Viens esot sagatavot rakstu un uzrakstīt tekstu, bet esot, piemēram, pētījumi par 25 gadiem, kur darba apjoms ir daudzreiz lielāks. Un bieži vien tas ir brīvprātīgs ieguldījums, kurš nav apmaksāts.

“Putnus ir grūti nofotografēt, un šo fotogrāfu darbs ir ļoti specifisks. Ir lietas, kuras vienkārši Latvijā nav dabūjamas, tāpēc ir dažādas fotogrāfiju datu bāzes, kur var iegādāties pietiekami augstas kvalitātes attēlus. Vienmēr jau ir tā, ka valsts var kaut ko piemest, bet es nedomāju, ka tāpēc mēs mainītu savu koncepciju – mēs lielākoties balstāmies uz brīvprātīgo darbu. Mums kā sabiedriskai organizācijai tas arī ir ilgtspējīgākais risinājums. Nav pārliecības par finansējumu tālā nākotnē, un mūs arī būtiski ietekmē valsts krīze. Raksti un žurnāls balstās uz brīvprātīgajiem, un tāpēc skaidrs, ka tas iznāks,” saka Viesturs Ķerus.

LA.lv