Mobilā versija
Brīdinājums +10.3°C
Gaitis, Gaits, Karīna
Otrdiena, 17. oktobris, 2017
22. septembris, 2017
Drukāt

“Niknie putni”: Dārgais ornitoloģijas žurnāls vienalga atkarīgs no brīvprātīgiem autoriem (19)

putni_daba1

Latvijas Ornitoloģijas biedrības ​valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus kā Vides aizsardzības fonda konsultatīvās padomes loceklis pats piedalījies lēmuma pieņemšanā par ļoti dāsna finansējuma piešķiršanu ekskluzīvi dārga žurnāla “Putni dabā” izdošanai. Četru žurnāla numura izdošanai no valsts līdzekļiem piešķirti 29 012 eiro, lai gan apetīte, prasot finansējumu bijusi vēl lielāka un prasīti veseli 42 tūkstoši eiro. Tomēr, kā atzīst Ķerus, liela loma žurnāla izdošanā ir brīvprātīgo autoru ieguldījumam.

Neskatoties uz to, sadalot piešķirto summu uz katru žurnāla numuru, iznāk, ka viena 36 lappušu bieza žurnāla izdošanai tiek tērēti 7250 eiro, kas ir rekordaugsta summa, pat salīdzinot ar ekskluzīviem un uz īpaša papīra un īpašās tehnoloģijās drukātiem žurnāliem. Pat, ja rēķina, ka viens žurnāla numurs tiek drukāts 2500 eksemplāros, tā izmaksas nekādi nevar pārsniegt 8000 eiro gadā. Tādējādi žurnālā darbojas vislabāk apmaksātie žurnālisti un fotogrāfi Latvijā, jo viņiem samaksāti vismaz 13 tūkstoši eiro.

Par šo situāciju, kā arī par žurnālu kopumā saruna ar galveno redaktoru Agni Bušu un Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāju Viesturu Ķerus.

“Lai žurnālu veidotu atbilstošu mūsdienu prasībām, krāsainu un palielinātu tā apjomu, mēs projekta ietvaros prasījām no valsts 42 tūkstošus eiro gadā, taču šo summu nepiešķīra. Žurnāla izdošanas nodrošināšanai sadarbojamies arī ar privātiem ziedotājiem un citiem atbalstītājiem. Žurnāls iznāk kopš 1987. gada, šobrīd reizi ceturksnī, ir kvalitatīvs, un, protams, mēs domājam par to, kā nodrošināt tā izdošanu,” situāciju skaidro galvenais redaktors un piemetina, ka daudz ir brīvprātīgo rakstītāju un fotogrāfu, kuri par savu darbu nesaņem neko. Ja ir īpašas, ļoti specifiskas vajadzības, tad gan maksājot. Apmaksāts, protams, ir redaktora, literārā redaktora, maketētāja, korektora darbs.

“Honorāri ir atbilstoši sagatavošanas apjomam. Vides aizsardzības fonds diezgan rūpīgi vērtē projekta pieteikumu, un tiek ņemta vērā vispārējā tirgus situācija, vidējais atalgojums valstī,” turpina skaidrot redaktors.

Saskaņā ar naudas piešķiršanai iesniegto projektu, paredzēts, ka tiks uzlabots žurnāla dizains, palielināts lappušu skaits līdz 36, nodrošināta žurnāla piegāde 559 Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedriem, 800 Latvijas publiskajām bibliotēkām un vairāk nekā 800 skolām visā Latvijā. Tāpat par piešķirto finansējumu ir paredzēts nodrošināt žurnāla pieejamību citiem interesentiem, kā arī publicēt rakstus elektroniski. Taču 2017.gada 1.numura elektroniskā versija nav pieejama “citiem interesentiem”, jo uzspiežot uz gada pirmā numura saites, nokļūsti pie pagājušā gada pēdējā numura.

Pēdējo piecu gadu laikā žurnālam kopskaitā ir ap 200 autoru, kuri iesnieguši rakstus un fotogrāfijas – arī citādā veidā piedalījušies izdevuma tapšanā. Ir iznākuši vairāki zinātniskie pielikumi, kuros ir tehniskāka vai zinātniskāka informācija. Izdots arī pielikums bērniem, ar dažādiem attīstošiem uzdevumiem, ar aicinājumu doties dabā – lai bērnus mudinātu interesēties par putniem.

“Mūsu interese ir, lai šie materiāli būtu pieejami – mēs esam sabiedriska organizācija, un izdevējs ir Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Var doties uz bibliotēku, lasīt žurnālu bez maksas internetā vai kļūt par LOB biedru. Par tādu var kļūt ikviens interesents, aizpildot anketu un samaksājot biedru naudu – 15 eiro gadā. Jauniešiem līdz 21 gadam un pensionāriem biedru nauda ir pieci eiro gadā,” skaidro Agnis Bušs.

Viesturs Ķerus piemetina, ka žurnālam nāk lasītāju atsauksmes, un lielākoties tās ir pozitīvas. “Mūsu gadījumā pat pēc divdesmit gadiem materiāli ir aktuāli, un žurnāls nenonāk makulatūrā. Žurnāli neiznāk pārāk bieži, lai aizņemtu skapjus un plauktus. Lielākoties tas ir brīvprātīgi veidots izdevums, bet mums ir objektīvas izmaksas, lai šo procesu organizētu. Brīvprātīgie raksta aiz brīvas gribas un tāpēc, ka viņiem tas interesē. Viņi vēlas nodot savu vēstījumu tālāk – savā ziņā tas ir tāds brīvprātīgo pienākums,” par žurnālu teic galvenais redaktors. Gada nogalē iznāks 30. jubilejas izdevums, un redakcija jau pie tā strādā.

“Biedrības priekšsēdētājs esmu kopš 2007. gada, bet žurnāls 30 gadu laikā ir ļoti mainījies. Sākotnēji tas bija zinātnisku rakstu krājums, kļuva aizvien populārzinātniskāks, līdz nonāca pie tā varianta, kāds tas ir šobrīd. Mani žurnāls apmierina, un tas patīk lasītājiem. Biedrībā ir vairāk nekā 530 biedru, un viens mūsu Vācijas biedrs pat teica, ka tas ir labāks nekā viņa zemē,” priecājas biedrības priekšsēdētājs, bet žurnāla veidotājs turpina paskaidrot, ka kopš 1987. gada ir bijušas arī situācijas, kad izdošanu īsti neapmaksā neviens.

Žurnāla idejas ļoti labi saskanot ar Latvijas Vides aizsardzības fonda mērķiem un uzdevumiem. “Šis ir tas saskares punkts mums un finansētājiem – līdz ar to var veidoties šāds produkts, kas lielākoties tiek daļēji finansēts no valsts. Iespiežam žurnālu dažādās tipogrāfijās – tajā, kura spēj piedāvāt labākus nosacījumus. Bieži, izvēloties lētāko variantu, kvalitāte nav atbilstoša. Kopējo ieguldījumu žurnāla veidošanā mēs vērtējam ap 47 tūkstoši eiro gada laikā,” lēš Agnis Bušs. Viens esot sagatavot rakstu un uzrakstīt tekstu, bet esot, piemēram, pētījumi par 25 gadiem, kur darba apjoms ir daudzreiz lielāks. Un bieži vien tas ir brīvprātīgs ieguldījums, kurš nav apmaksāts.

“Putnus ir grūti nofotografēt, un šo fotogrāfu darbs ir ļoti specifisks. Ir lietas, kuras vienkārši Latvijā nav dabūjamas, tāpēc ir dažādas fotogrāfiju datu bāzes, kur var iegādāties pietiekami augstas kvalitātes attēlus. Vienmēr jau ir tā, ka valsts var kaut ko piemest, bet es nedomāju, ka tāpēc mēs mainītu savu koncepciju – mēs lielākoties balstāmies uz brīvprātīgo darbu. Mums kā sabiedriskai organizācijai tas arī ir ilgtspējīgākais risinājums. Nav pārliecības par finansējumu tālā nākotnē, un mūs arī būtiski ietekmē valsts krīze. Raksti un žurnāls balstās uz brīvprātīgajiem, un tāpēc skaidrs, ka tas iznāks,” saka Viesturs Ķerus.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Ir jau mums arī žurnāli, kas atrodas Zemkopības ministrijas specifisku sabiedrības naudas izkrāpšanas fondu aprūpē. Un no šādiem fondiem ar apbrīnojamu regularitāti barojas pavisam jocīgi rakstu autori arī šajā pašā portālā. Dažreiz tie zem saviem rakstiem uzliek tās siles norādi, no kuras strebj to sabiedrības labumu, bet dažreiz neuzliek.

  2. Ja tikumi VAF saglabājušies kā pirms padsmit gadiem, tad nav nozīme, ka Ķerus ir Vides aizsardzības fonda konsultatīvās padomes loceklis. Jo tad, ja kāda locekļa organizācijas iesniegtais projekts tika izvērtēts, tad uz šī projekta apspriešanas laiku viņu palūdza iziet.

    Vai var salīdzinoši uzrakstīt, cik maksā viena numura izveidošana “populārajiem žurnāliem”, piemēram, Kasjauns, Sestdiena. Cik viņi samaksā žurnālistiem algās, fotogrāfiem, korektoriem uc iesaistītajiem?

    Attiecībā uz šo žurnālu interesētu, uz cik tad “Putni dabā” novērtēts redaktora, literārā redaktora, maketētāja, korektora darbs? Nav iebildumu, ja pelna, bet kā izklausās, dala nodod vēsti par velti, daļa tiek pie smukas naudas. Žurnāls neapsaubāmi vajadzīgs.

  3. Dārgi maksā Latvijas Avīzei LVM ziedojuma atstrādāšana 🙂

    • Lelde, kāds sakars LVM ar Ķerusa izdoto žurnālu? Pats lēma, pats arī saņēma. Puisis taču kopā ar sievu arī saskaitīja 15 pupuķus par 1,5 miljoniem. Vienkārši uz kādu jānoveļ niknums ja pašas čomam ļoti patīk EUR papīrīšu čaukstoņa un par to uzzina plašāka sabiedrība. Tā naudas kāres āža kāja tā lien ārā, ka pat cēlā dabas aizstāvja imidžs stipri sāk bojāties.

    • kārtējais LVM mākslīga skandāla pasūtījums. Lūk, šādi VALSTS uzņēmums šķiežas ar VALSTS naudu !

  4. cilvēks no Latvijas Avīzes Atbildēt

    Dace Dzene ir manipulējama persona, raksta pasūtījuma rakstus. Latvijas Mežiem ir pārāk cieša sadarbība ar LA izdevēju, atbalsta grāmatas un regulāri liek reklāmas. Šis raksts ir pasūtījums, jo nepieciešams apmelojums.

    • tas ir, Dace Ezera

      • Latvijas avīze – malači. Rociet tik tālāk, cik daudz naudas zaļveidīgie paši sev piešķir no dažādiem vides fondiem. Ne tas vien atklāsies ne tikai par piešķiršanu, bet arī par izlietošanu. No tā viņiem ir paniskas bailes, jo tad kādam būs arī saulīte ar rūtiņām kādu gadu garumā.

  5. Tad jau putnu aizstāvji malači! Ja viņi ir līderi finanšu piesaistes jomā, tad pārējiem žurnāliem jāmācās no ornitologiem. Kāpēc pārējie žurnāli nemāk apgūt finanses, bet tas jāmācās no biologiem?

  6. o, tad jau putnu aizstāvji malači! Ja viņi ir līderi žurnālu jomā, tad pārējiem žurnāliem jāmācās no ornitologiem. Kāpēc pārējie žurnāli nemāk apgūt finanses, bet tas jāmācās no biologiem?

  7. Dzeltens. Kaut žēlošanās kampaņa Latvijā iesākta. Mežs par maz tiek cirsts, purvi par maz norakti, dabas aizsardzības organizācijas jāklapē ciet, jo viņu darbu novērtē augstāk par manu. Kauns.

  8. Nezināju, ka Latvijas Avīze ir tik dzeltena!

  9. Tas ir kārtējais piemērs par dabas/putnu aizstāvju biznesu. Citiem pārmet saimnieciski un ekoloģiski sabalansētus lēmumus, bet paša darbībā ir tikai skaļā ķērkšana uz citiem un attaisnojums pašam!

  10. Kārtīgs zaglīc ar ķerru ved nodokļu naudu putniem kompostā…
    Apmēram tāds pats sviests kā augstāk minētais…
    Zagļi,zagļi…

  11. Zog naudu no nodokļiem. Putni pāri visam….

  12. Naudas atmazgāšana 100%

  13. Ķerus, iesoējams, tādā veidā piesavinās valsts līdzekļus. Hobijs, ko apmaksā nodokļu maksātāji!!! Nejēdzība! Kas vispār ir šis Ķerus? Pupuķu un kaut kādu dzeņu pētīšanai, cik atceros, arī bija izspiedis no valsts 1.5 miljoni latus 2013 gadā! Absurds!

  14. 42000 LOB no valsts žurnāla izdošanai?? Tas taču ir dārgāk par Santas izdošanu, ko tad viņi tur – zeltu uz lapām smērē vai?

  15. Tas ir vājprāts – mūsu nodokļu naudu ieguldīt šādos “žurnālīšos”. Nav brīnums, ka naudas skolotājiem un ārstiem pāri nepaliek…

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +10.3
Alūksne +8.3
Daugavpils +11.9
Saldus +9
Liepāja +12.0
Jelgava +10
Ventspils +12.2
Limbaži +8
Madona +10
Rēzekne +10
Draugiem Facebook Twitter Google+