Ņiživijs: Līdz 7. janvārim domāju, ka braukšu uz Sočiem 1
Hokeja kluba Rīgas “Dinamo” uzbrucējam Aleksandram Ņiživijam šī sezona nav viegla, tomēr viņš cerēja, ka būs Latvijas izlasē un aizbrauks uz savām ceturtajām olimpiskajām spēlēm. Teds Nolans nepaņēma. “LA” Aleksandru uz nelielu sarunu aicināja pēc uzvaras pret Zagrebas “Medveščak” (5:1).
Kas ir tas bārdainis, ar ko nupat runāji?
Mets Elisons.
Nevar būt.
Tu neatceries viņu?
Jokoju. Protams, Elisonu tik ātri nevar aizmirst. Bet kā vispār ir – vai atceries visus spēlētājus, ar ko karjeras laikā esi kopā spēlējis? Daudzi gadi, daudzas komandas.
Atceros, bet tagad paaudze nomainījusies un citās komandās ir arvien mazāk un mazāk pazīstamo.
Pret “Medveščak” tu ar Haščāku un Šekuru bijāt vislabākā maiņa.
Varējām labāk nospēlēt, bija momenti, taču nerealizējām.
Galvenais, ka ir momenti.
(smejas). Galvenais ir vārti.
Skaidra lieta. Piemēram, kā Hosam.
Jā, tas bija skaisti.
Kā viņam tas izdevās?
Nolūza piespēle. Reizēm ir labi, kad tā notiek. Arī man ir dažādi bijis – mēģini izdarīt vienu, bet sanāk kaut kas cits.
Vai tiesa, ka tu visu olimpisko pārtraukumu trenējies kopā ar Haščāku un Šekuru?
Jā, bet maiņās mēs ļoti maz strādājām – sākām tikai tajā dienā, kad spēlējām pret zviedriem (17. februārī). Līdz tam slidojām un uzlabojām fizisko kondīciju. Pret Zagrebu mums bija gan labi brīži, gan ne tik labi. Ceru, ka sapratne vēl uzlabosies.
Kā tu domā, kur komandai vajadzētu būt Rietumu konferences tabulā pirms play off sākuma?
Tam nav nekādas nozīmes. Pilnīgi nekādas. Ja šodien ir spēle, tad jāuzvar, bet kā būs play off – tad redzēs. Mājas spēļu priekšrocības? Es pat nezinu, kur labāk sākt, jo iepriekš vienmēr sākām izbraukumā un nospēlējām veiksmīgi. Vienīgais, ka līdzjutējiem būtu patīkamāk redzēt vairāk spēles.
Tagad jums par labu nenāk daudzās traumas.
Jā, labi spēlētāji izkrituši. Kas ir palikuši, tiem jāspēlē. Strādājam un ejam tālāk, nevajag nokārt galvas.
Vai jums jau pēdējie mači regulārajā turnīrā jāspēlē kā play off cīņas?
Mums jau pirms pārtraukuma spēles bija kā play off. Ne jau meistarība mums ļāvusi iekļūt izslēgšanas spēlēs, bet gan darbs, attieksme. Tikai tad ir meistarība. Tā kā mums jau visa sezona rit ar maksimālu atdevi.
Biji sarūgtināts, ka netiki uz olimpiskajām spēlēm?
Protams, gribējās aizbraukt uz Sočiem, bet, ja nesanāca, tad nesanāca. Gatavošos nākamajai.
Olimpiādei?
(smejas).
Ja būs veselība, vismaz uz pasaules čempionātu gribi aizbraukt?
Nezinu. Man ir svarīga nākamā spēle, par tālāko nedomāju. Par nākamo olimpiādi es, protams, jokoju.
Vai pats saproti, kāpēc Teds Nolans tevi nepaņēma?
Tas ir viņa lēmums. Līdz 7. janvārim domāju, ka esmu sastāvā. Pēc kvalifikācijas turnīra sapratu, ka mani ņems, bet notika citādāk.
Pa televizoru mūsējo spēles taču skatījies?
Jā, puiši labi spēlēja. Malači. Varēja redzēt, ka ir īsta komanda. Žēl, ka sanāca tikai viena uzvara. Pret Kanādu sitās, bet tas mani nepārsteidza, arī līdz tam mums pret viņiem ir bijušas labas spēles. Kanādas izlase ir kā mašīna, bet mūsējos jāpaslavē par raksturu, labo spēli aizsardzībā un bīstamajiem pretuzbrukumiem. Kanādieši no tiem uzmanījās.
Kādu alu arī iedzēri skatoties?
Es trenējos, nevarēju. 12 cilvēki pa laukumu skraidījām, tā kā man uz alu prāts nenesās.
Novēlu tev maijā uz Minsku aizbraukt.
Paldies, tad jau redzēs (smejas).
