No 2015.gada septembra skolēniem varētu būt trīs sporta stundas nedēļā 2
Ar 2015.gada 1.septembri obligāto stundu skaitu mācību priekšmetā “Sports” pamatizglītībā varētu palielināt no divām līdz trīs stundām nedēļā, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Ministrija ir precizējusi Sporta politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projektu, ietverot tajā jaunu piedāvājumu sporta aktivitāšu palielināšanai pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā.
Tiek piedāvāti grozījumi Vispārējās izglītības likumā ar 2015.gada 1.septembri par vienu stundu palielināt likumā noteikto maksimālo mācību stundu slodzi nedēļā pamatizglītības programmā. Tādējādi ar 2015.gada 1.septembri obligātais mācību stundu skaits “sportā” palielinātos līdz trīs stundām nedēļā.
Lai varētu palielināt mācību priekšmeta “Sports” apguvei paredzēto minimālo (obligāto) stundu skaitu no divām stundām līdz trīs stundām nedēļā, esot divas iespējas – jāsamazina kādam citam mācību priekšmetam paredzētais minimālais stundu skaits nedēļā vai arī par vienu stundu jāpalielina maksimālā mācību slodze nedēļā.
Ministrija vienlaikus apzinoties, ka slodzes palielināšana ir saistīta ar papildus nepieciešamo finansējumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai. Izvērtējot iepriekšminētās alternatīvas, IZM par atbilstošāko risinājumu atzīst maksimālās mācību stundu slodzes nedēļā pamatizglītības programmā palielināšanu par vienu stundu katrā klašu grupā.
Taču, ņemot vērā, ka minētā pasākuma īstenošanai nepieciešams izdarīt grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kā arī jautājums saistīts ar papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta, trešo mācību stundu nedēļā mācību priekšmetā “Sports” varot ieviest ne ātrāk par 2015./2016.mācību gadu.
Lai paaugstinātu skolēnu fiziskās aktivitātes līmeni papildus trešās mācību stundas nedēļā ieviešanai “Sportā” IZM, sabalansējot formālās un neformālas izglītības piedāvātās iespējas, nodrošinās interešu (ārpusstundu) izglītības programmu, kurā ietverts noteikts sporta izglītības saturs, pieejamību visās vispārējās izglītības iestādēs. Tādējādi pēc pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās ietverto mācību stundu beigām 1.-12.klašu audzēkņiem varētu nodrošināt vismaz vienu papildu sporta nodarbību nedēļā.
Ministrija arī atgādina, ka noteikumos par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem ir noteikts, ka mācību stundas izglītības iestādes izvēlei ieteicams izmantot mācību priekšmeta “Sports” apguvei un mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
Iepriekšminētā rezultātā 1.-12.klašu audzēkņiem ar 2015./2016.mācību gadu tiks nodrošinātas vismaz četras sporta nodarbības nedēļā, proti, trīs obligātās mācību priekšmeta “Sports” stundas un viena sporta nodarbība interešu izglītības programmā.
Vispārējās izglītības iestādei ir tiesības arī palielināt mācību priekšmeta “Sports” stundu skaitu nedēļā, tādējādi vēl vairāk palielinot sporta nodarbību skaitu. Tāpat IZM pastiprinās kontroles mehānismu, lai izglītības iestādes vadība ievēro Sporta likumā noteikto, ka izglītības iestāde veicina sporta nodarbību organizēšanu pēc obligātā mācību procesa beigām un ar savu sporta bāzi un aprīkojumu prioritāri nodrošina savas iestādes izglītojamo ārpusstundu sporta nodarbības un tikai pēc tam citu personu sporta nodarbības.
Precizēto pamatnostādņu projektu ministrija ir nosūtījusi atkārtotai saskaņošanai ar nozaru ministrijām un sporta nozares sociālajiem partneriem.
LETA jau ziņoja, ka 29.jūlijā, Ministru kabineta komitejā skatot šīs pamatnostādnes, bija plašas diskusijas par ideju ieviest skolās trešo obligāto sporta nodarbību. Veselības ministre Ingrīda Circene (V) aizstāvēja viedokli -, lai ieviestu trešo obligāto sporta nodarbību, tam nav nepieciešams papildu finansējums. Viņa uzsvēra, ka valstī ir jāmaina bērnu attieksme pret sportu, jo bērni ar lieko svaru ir aktuāla problēma. Arī Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvji aicināja valdību trešo obligāto sporta stundu ieviest jau no 2014.gada 1.septembra. Ņemot vērā bažas par finansējuma piesaisti sporta nozarei, komiteja aicināja izskatīt iespēju uzlabot atbalstu sporta nozarei, novirzot daļu ienākumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
