No adoptētāja par aizbildni 0

Vai adopciju var pārformēt par aizbildnību? 
Lilita Trule Rēzeknē

Reklāma
Reklāma

 

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Adopcijas kārtību Latvijā reglamentē Civillikuma 162. – 176. pants, Civilprocesa likuma 32. nodaļa un Ministru kabineta noteikumi “Adopcijas kārtība”, ar kuriem var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā internetā: www.lm.gov.lv (sadaļas “Nozares politika” apakšsadaļā “Adopcija – Normatīvie akti”).

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā referente Ivita Krastiņa precizē: Civillikuma 173. pants paredz, ka adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli gan personiskajās, gan mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem, kā arī ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Civillikuma 168. pants pants nosaka: adopciju nedrīkst ierobežot ne ar kādiem nosacījumiem. Tostarp Civillikuma 175. pants paredz, ka adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju par to vienojušies. Adopcija izbeidzas ar dienu, kad stājies spēkā tiesas spriedums.

 

Tātad, ja bērns ir adoptēts, adopciju tāpat vien pēkšņi nevar pārtraukt, ja vien nepastāv Civillikuma 175. pantā minētā vienošanās starp adoptēto un adoptētāju.

 

Aizbildnību nodibina pār nepilngadīgajiem, kad bez vecāku gādības palikušam bērnam ieceļ aizbildni. Ja nepilngadīgais ir adoptējams (vecākiem likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības; vecāki miruši; tiesa konstatējusi, ka vecāku dzīvesvieta nav zināma; tiesa konstatējusi, ka pēc faktiskajiem apstākļiem vecāku piekrišana nav iespējama kāda pastāvīga šķēršļa dēļ, piemēram, vecāki ir nezināmi, bērns reģistrēts kā atradenis) un ja tas atrodas aizbildnībā, aizbildnis var izteikt vēlmi adoptēt savu aizbilstamo.

Tādā gadījumā jāievēro Civillikuma 167. panta nosacījums, ka aizbildnis nevar adoptēt savu aizbilstamo, kamēr viņš nav nodevis attiecīgo norēķinu un nav atlaists no aizbildnības. Tas nozīmē, ka uz adopcijas laiku, nepilngadīgajam ieceļ citu aizbildni un bijušais aizbildnis (kurš izteicis vēlmi bērnu adoptēt) uzsāk bērna adopcijas procesu.

Taču jautājums šajā gadījumā ir pretējs – kā no adoptētāja kļūt par aizbildni. Lai uz to varētu atbildēt, jāzina precīzāka informācija, tāpēc lūdzam sazināties ar ministriju, rakstot uz e-pastu: [email protected] vai zvanot pa tālruni 67021649.

Reklāma
Reklāma

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.