No aprīļa līdz jūnijam tulpju ziedēšanas laiks 0
Bezgala krāšņs, bet vienmēr par īsu šķiet tulpju ziedēšanas laiks. Taču, pārdomāti veidojot stādījumu, var panākt, ka tās zied sešas, vēsākos pavasaros – pat astoņas nedēļas. Agrākās uzzied jau aprīļa sākumā vai vidū, bet pārējās pakāpeniski raisa ziedus līdz pat jūnijam.
Katru pavasari Valmieras pusē, Kocēnu pagastā Mārtiņa Erminasa dārzā uzplaukst arvien vairāk viņa izloloto tulpju šķirņu. Selekcionāra ierīkotās dobes ziedēšanas kulminācijā ir kā daudzkrāsaina ziedu jūra, kas aizvien pārsteidz puķu mīļotājus.
Ziedēšanas stafete
Visagrākās selekcionāra dārzā ir savvaļas tulpes – Turkmenistānas un divziedu. Tad uzplaukst Kaufmaņa tulpes ‘Agra’ un ‘The First’, nedaudz vēlāk – izcili krāšņās ‘Corona’, ‘Zelta Corona’, ‘Early Harvest’, ‘Kursas Skaistule’. Pēc agrīnajām kaufmanietēm sāk ziedēt steidzīgākās no Fostera grupas (piemēram, daudzviet sen pazīstamā ‘Reginald Dixon’), tad cita pēc citas ziedus raisa vēlās Kaufmaņa tulpes un, turpinoties Fostera grupas parādei, ziedētājām pievienojas agrākās Greiga tulpes. Tad iestājas fantastiski košo Darvina hibrīdu ziedēšanas kulminācijas laiks, tiem piebiedrojas agrās vienkāršās, pildītās un Triumfa grupas tulpes. Pēc tam, krāšņumā sacenzdamās, izrādās vienkāršās vēlās, lilijziedu, bārkstainās un papagaiļziedu, bet stafeti noslēdz zaļziedu tulpes, kuru ziedkausiem parasti ir zaļa muguriņa, bet ziedlapu malas dažādos krāsu toņos. Šķirņu klāsts ir milzīgs!
– Divdesmit sešu gadu laikā esmu centies izveidot maksimāli pilnīgu kolekciju, kurā būtu pārstāvētas šķirnes no visām tulpju grupām. Neskaitot lērumu numurēto sēklaudžu, pērnruden dārzā iestādīju aptuveni 1200 nosaukumu tulpju, – iepazīstinādams ar savu valstību, teic puķkopis.
Vismīļākās viņam esot papagaiļziedu tulpes – dīvainītes, kas ļoti atšķiras no tradicionālās formas tulpēm, pārsteigdamas ar draiski kruzuļotām, robotām, īpatni izlocītām ziedlapām. Gandrīz visas papagaiļziedu tulpes ir sporti – klasisko šķirņu pumpuru mutācijas. To veidošanās iemesli var būt dažādi: krasas temperatūras svārstības miera periodā (šajā laikā sīpolā veidojas jaunā zieda aizmetņi), saules radiācijas ietekme, agrotehniskie un citi apstākļi. Tā kā sēklaudži no saviem vecākaugiem parasti nepārmanto zieda papagailību, ar to krustošanu viņš nenodarbojas.
– Mani sajūsmina selekcionāra Jura Egles radītās pildīto bārkstaino tulpju šķirnes ‘Dundaga’, ‘Kuršu Vikings’, ‘Ira’ un citas. Priecājos, ka arī man pašam izdevies izveidot pildītos bārkstainos hibrīdus. Pagaidām to nav daudz, bet tiecos veidot vēl simtiem bagāti pildītu tulpju ar adataini bārkstainu ziedlapu malu, – atklāti bilst tulpju audzētājs.
“Hibrīdam ir jānosēžas…”
Mārtiņš Erminass izveidojis ne mazums tulpju šķirņu, novērošanai atdalīti vairāki simti hibrīdu, taču ar vārda došanu selekcionārs vēl nesteidzas, jo… hibrīdam ir jānosēžas! Tas nozīmē – ir jāpaiet gadiem, lai novērtētu, vai hibrīds tiešām saglabā savas labās īpašības un ir cienīgs kļūt par šķirni. Reizēm šķiet – izdevies kaut kas patiešām izcils, bet pēc dažiem gadiem izrādās, ka darbiņš bijis veltīgs… Puķkopis stāsta, ka holandiešu sīpolpuķu audzētāji, ieraugot viņa dārzā kādu interesantu tulpju sēklaudzi, tā kvalitāti vispirms vērtē, saspiežot ar pirkstiem ziedlapu augšējo daļu (tā visvairāk cieš no apkārtējās vides). Ja ziedlapas stingras, sēklaudzis tūlīt tiek atzīmēts, bet, ja tās ir ļenganas, zieds uzskatāms par brāķi, jo, vāzē ielikts, ātri izčākst.
Tomēr selekcionāram, cenšoties šķirnei piešķirt noteiktas īpašības, tā nav jāiekļauj kādos vispārpieņemtos standartos, jo vairāk piesaista savdabīgais. Tas pats jāievēro, vārdu meklējot. Nepretendējot uz īpašu oriģinalitāti, saviem atlasītajiem hibrīdiem Erminass piešķīris gan cilvēku vārdus, gan ģeogrāfisku vietu nosaukumus. Skaista ir viņa veidotā krēmbaltā ‘Sofija’, šķirnes ‘Kate’ (lilijziedu tulpe, kam ziedi ir brūnsarkani ar šauru, iedzeltenu apmali), ‘Viktorija’ (triumfa tulpe ar spoži rubīnsarkaniem ziediem, kas visgreznāk izskatās dārzā dabiskā gaismā), ‘Metsepole’ (hameleons – uzziedot tā ir balta, ar viegli iezīmētu sarkanu apmalīti, bet vēlāk krāsojas arvien sarkanāka), ‘Vilnis’ (vienkāršā vēlā tulpe, sarkanrozā ar baltu maliņu), ‘Annele’ (triumfa tulpe ar laškrāsas ziediem), ‘Nelle’ (vienkāršā vēlā tulpe ar rozā ziediem, dažreiz daudzziedu), ‘African Jewel’ (ar melnsarkaniem, bārkstainiem ziediem un melnu ziedkātu).
– Vēl tik daudz darba priekšā! Vēlos audzēt to, kā manā dārzā vēl nav, – aizrautīgi stāsta Mārtiņš Erminass. – Manuprāt, lielajā tulpju šķirņu klāstā vēl aizvien trūkst koši gailošu oranždzeltenu toņu. Lieliska ir holandiešu šķirne ‘Eastern Queen’, tomēr tās oranždzeltenie ziedi nav tik spoži, kā gribētos. Izcili skaista ar saviem milzīgajiem, oranžajiem ziediem ir ‘Temple’s Favourite’, diemžēl tās garie kāti nekad neizaug taisni, bet vienmēr ir līki.
Selekcionārs daudz strādā, lai izaudzētu jaunas daudzziedu tulpju šķirnes. Tās ir unikālas ar saviem sazarotajiem kātiem un kuplajiem ziedu pušķiem (no viena sīpola veidojas 2 – 8 ziedi). Reizēm gan vienā sezonā saražo daudz ziedu, bet nākamajās nolemj atpūsties un dod tikai pa vienam.
Ļoti daudzas holandiešu piedāvātās daudzziedu tulpes pie mums tikai pirmajā gadā uzzied ar vairākiem ziediem, pēc tam pat no lieliem sīpoliem veidojas viens zieds, jo sīpoli pēc novākšanas nav glabāti noteiktā temperatūras režīmā (+23…+25 °C siltumā). Piemēram, holandiešu šķirne ‘Weisse Berliner’ reģistrēta kā daudzziedu tulpe, taču nepiemērotos apstākļos glabātie sīpoli šķirnes daudzziedainību apliecina tikai katru ceturto gadu.
Tiesa, ir arī tādas šķirnes, kam neatkarīgi no klimata un citiem apstākļiem, augs ik gadu dod daudz ziedu. Novērots, ka jebkuros apstākļos vairākus ziedus uz viena kāta veido ārzemju šķirnes ‘Candy Club’, ‘Georgette’, ‘Red Georgette’, ‘Antoinette’, ‘Florette’, tāpat arī selekcionāra Vitauta Skujas šķirnes ‘Saules Kauja’, ‘Dēkla’ un ‘Zvēresta Brāļi’.
No paša radītajiem daudzajiem hibrīdiem puķkopis par labu atzīst vienkāršo vēlo tulpi ‘Lote’ – uzzied dzeltena, bet pēc tam tai pakāpeniski iekrāsojas koši sarkana apmale, reizēm tā ir daudzziedaina.
Kā glabāt sīpolus, kā stādīt un mēslot?
Vasarā, sausā laikā novāktus tulpju sīpolus vispirms apžāvē ēnainā vietā un līdz stādīšanas brīdim tur sausumā un siltumā – labi vēdinātā telpā, kur pārāk neatšķiras nakts un dienas temperatūra. Tos nedrīkst glabāt vēsumā, piemēram, šķūnītī. Protams, arī tur tie neaizies bojā, taču kļūs neglīti, glumi, pelējumu bojāti, bet tas savukārt mazinās ziedu krāšņumu nākamā gada pavasarī.
Dobēs, kas domātas dārza rotāšanai, Mārtiņš Erminass iesaka stādīt zema auguma tulpes (ne augstākas par 30 – 40 cm) – ar stingriem, noturīgiem kātiem, skaistu lapu rozeti un glezniem ziediem. Pat sīkās grupiņās iestādītas, tās rada brīnišķīgu akcentu dārzā. Ja ir vēlme audzēt liela auguma (60 – 70 cm) tulpes, labāk ierīkot vērienīgu stādījumu, ko var pamanīt jau iztālēm. Stādot lielās grupās, sīpolus liek cieši blakus citu citam, aptuveni 50 no katras šķirnes, kombinējot dažādas krāsas.
– Šopavasar tulpēm bija smags veģetācijas sākums. Lapas jau bija atvērušās, bet nespēja izturēt krasās diennakts temperatūras svārstības nedēļas garumā. Stādījumus sāka postīt pelēkā puve. Slimības izplatību izdevās apturēt ar ķīmisko apstrādi, tomēr daļai tulpju sekas bija redzamas – lapām apkalta malas, – stāsta audzētājs.
Lai stiprinātu augus, tie jau no aprīļa pastiprināti mēsloti. Pirmajā papildmēslošanas reizē augi saņēma nitraboru – tas nodrošina straujāku augšanu un attīstību. Izkaisa vienu sauju uz kvadrātmetru (jāraugās, lai minerālmēslu graudiņi neiebirtu lapu rozetēs, jo izšķīstot izraisa apdegumus un kroplības uz lapām, ziedkātiem vai pumpuriem). Līdz tulpju ziedēšanai ik pēc piecām dienām (kopumā sešas reizes) tulpes piebarotas caur lapām, apsmidzinot ar barības šķīdumu. Galvenos makroelementus veģetācijas periodā nodrošina, dodot kombinētu papildmēslojumu – Vito Calcium kopā Vito 2 vai Vito 3, vai universālo. No tā, kā tulpes apgādātas ar nepieciešamajiem barības elementiem, atkarīga ziedēšana nākamajā pavasarī.
– Vislabāk tulpes sevi parāda dārzā. Tādēļ es nelaužu ziedus un nelieku tos vāzē, bet priecājos par tām pilnā krāšņumā stādījumos, – savu viedokli pauž puķkopis. Taču tiem, kuri tās grib audzēt grieztajiem ziediem, der gan papagaiļziedu, gan lilijziedu, gan bārkstainās, tāpat arī citu grupu tulpes. Dažām sen audzētām šķirnēm (piemēram, ‘Renown’, ‘Avignon’, ‘Menton’, ‘La Courtine’, ‘Francoise’, ‘Orleans’) ziedi neatplaukst pat siltumā, bet paliek cieši sakļautām ziedlapām, citām (sevišķi Darvina hibrīdiem ar gariem, nenoturīgiem kātiem, piemēram, ‘Apeldoorn’, ‘Oxford’) tie vāzē izskatās neglīti. Zieda priekšnesums atkarīgs no tā jaunības: jo jaunāks pumpurs, jo mazāk tas atplaukst. Lai ziedi labāk saglabātos, tie jāgriež atvēršanās sākumā.
Svarīgi Stādot vēlās tulpes, sīpolpuķu dobes skaistumu var krietni paildzināt. Tomēr jāņem vērā, ka tās visbiežāk cieš no dažādām slimībām. Arī galvenās vīrusu pārnēsātājas laputis vairāk apdraud tieši vēlās ziedētājas.
|
