Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. janvāris, 2016
Drukāt

Saeima ikgadējās ārlietu debatēs aptvēra tematiski un ģeogrāfiski plašu jautājumu loku (8)

Foto - LETAFoto - LETA

Pēc veca latviešu teiciena “kas cits sunim asti cels, ja ne pats” ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) savu ziņojumu parlamentam sāka ar lepošanos par veiksmīgi un spīdoši aizvadītu Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Taču turpinājumā viņš brīdināja, ka mierīgā snauduļošana Eiropas politiskajā arēnā ir beigusies – šis gads būšot skaudrs un nemierīgs.

Ministrs mudināja lietot skaidru valodu, runājot par Latvijas drošību, un pats centās rādīt paraugu: “Pēdējie gadi ir spilgti iezīmējuši faktu, ka mūsu austrumu kaimiņš ir revizioniska lielvara un ir gatavs lietot militāru spēku savu ambīciju aizstāvēšanai, mainot neatkarīgu valstu robežas kā Krimas pretlikumīgās aneksijas gadījumā.” Krievijas neprognozējamībai Latvija pretim likšot dziļāku integrēšanos NATO. Mūsu ārlietu un aizsardzības dienesti jau tagad gatavojas šogad gaidāmajam alianses Varšavas samitam. Otrs centrālais temats ministra uzrunā bija nekontrolētās migrācijas plūsmas Eiropā. Rinkēvičs uzsvēra, ka Eiropas Savienība nesamierināsies ar vardarbību un necieņu pret sievietēm no migrantu puses, tāpat kā ar rasisma un ksenofobijas uzliesmojumiem no vietējo iedzīvotāju puses.

Deputātu debatēs Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (“Vienotība”) norādīja, ka migrācijas krīze un citi lieli izaicinājumi risināmi nevis ar taktiku “mazāk Eiropas” (katrai valstij atsevišķi norobežojoties), bet gan pēc principa “vairāk Eiropas” – kopīgi sadarbojoties problēmu risināšanā. Tomēr Eiropas robežās mūsu deputātu vērienam drīz vien kļuva par šauru. Piemēram, Kārlis Seržants aicināja Ārlietu ministriju pievērst lielāku uzmanību Arktikai. “Ir skaidrs, ka tieši Arktikā tuvākajos gados norisināsies lielākie dabas resursu pārdales procesi, un ne velti Krievijas nacionālās drošības stratēģijā Arktika un tās nozīme ir pieminēta tikpat reižu, cik ASV,” teica Seržants.

Tomēr vairākums tautas kalpu nevēlējās uzturēties Seržanta piesauktajā ledainajā Arktikā un vilka diskusiju uz siltajiem dienvidiem. Piemēram, Jānis Dombrava (NA) piedāvāja pārzīmēt Āfrikas valstu robežas. Šobrīd tās esot novilktas pēc lielvalstu vēsturisko koloniju formām, ignorējot iedzīvotāju nacionālās un reliģiskās atšķirības. Kamēr tas netiks izdarīts, tikmēr vardarbīgi konflikti Āfrikas valstīs un bēgļi būs neizbēgamas parādības. Savukārt Dombravas frakcijas biedrs Aleksandrs Kiršteins (NA) pievērsās Tuvajiem Austrumiem. Viņš bija sīki informēts par to, ka sunnītiem radniecīgā Saūda Arābija esot uzbūvējusi veselu pilsētu bēgļiem ar trīs miljoniem iedzīvotāju, tur esot lieliskas skolas, slimnīcas, dzīvojamās telpas ir apgādātas ar kondicionieriem, tomēr līdz šim brīdim šajā pilsētiņā neesot uzņemts neviens bēglis. Pēc Krišteina domām, ES un ASV kopīgiem spēkiem vajadzētu piespiest arābu valstis palīdzēt saviem ticības brāļiem.

Savukārt Edvīns Šnore (NA) pauda nožēlu, ka ārpolitikas ziņojumā nekas nav teikts par problēmu, kas, viņaprāt, kā vēzis saēd Eiropas organismu no iekšpuses. “Šī slimība ir politkorektums. Mēs nesen uzzinājām, kā Vācijas, Zviedrijas un citu valstu tiesībsargājošās iestādes slēpj masveida noziegumus, melo un maldina, lai tikai nebūtu jāatklāj fakti, kas ir politnekorekti. Notikumi Ķelnē ir tikai aisberga redzamā daļa, kas parādīja, ka politkorektumam var būt arī tīri reāli upuri. Latvijas uzdevums būtu akcentēt šo problēmu un nepieļaut Eiropas tālāku iestigšanu politkorektuma purvā!” uzskata Šnore. Deputāts arī veltīja skarbus vārdus Ārlietu ministrijai, jo tā, viņaprāt, aktīvi lobējusi migrantu uzņemšanu Latvijā un uzstājusi, ka šajā jautājumā jāklausa Eiropas Komisija.

Arī opozīcijas frakcijas “Saskaņa” pārstāvis Ivars Zariņš kritizēja Latvijas ārlietu dienestu par “sulaiņu domāšanu” un aicināja nelepoties ar prezidentūras sasniegumiem. “Kur ir kaut viens konkrēts projekts, ko mēs paši priekš sevis, izmantojot šo prezidentūru, būtu virzījuši un īstenojuši? Viss, ar ko mēs varam lielīties, ar to, ka cik mēs ērti esam pakalpojuši?” Viņš Latvijas ārpolitiku salīdzināja ar dēli, kas piesūkusies okeāna lainerim – ES. “No vienas puses, šāda stratēģija nav slikta, jo tādā veidā mēs tik tiešām varam sasniegt kaut ko. Taču svarīgi arī apzināties un pilnveidot savu varēšanu. Pretējā gadījumā var sanākt, ka tanī brīdī, kad laineris pēkšņi apstāsies vai sāks iet ne tanī virzienā, tad izrādās, ka mēs varam tikai bezspējīgi kūļāties un slīkt savā bezspēcībā, kā to uzskatāmi parādīja bēgļu krīze,” rezumēja Zariņš.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš sarēķinājis, ka Ārlietu ministrija savas darbības nodrošināšanai 2016. gadā tērēs 52 558 053 eiro Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Deputāts pieprasīja konkrētas atbildes, kā šī summa tiks tērēta, ko ĀM grib panākt un kāds no ministrijas izvirzītajiem mērķiem būs labums nodokļu maksātājam. “Latvijas Ārlietu ministrijas budžets nav pats lielākais, un mēs darām visu, lai nodrošinātu palīdzību gan mūsu valsts piederīgajiem, gan diasporas cilvēkiem, gan personām, kas nonāk dažādās problēmās ārvalstīs, lai atbalstītu mūsu biznesu, lai cīnītos par mūsu valsts drošību,” viņam atbildēja ministrs.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Uz foto abas meitenes izskatās dikti priecīgas.

  2. Labākais ārlietu ministrs un glītākā saeimas deputāte.
    Paklausoties Sudrabas, Dombravas, Seržanta teikto, trūkst pieklājīgu vārdu…

  3. “Rinkēvičs uzsvēra, ka Eiropas Savienība nesamierināsies ar vardarbību un necieņu pret sievietēm no migrantu puses, tāpat kā ar rasisma un ksenofobijas uzliesmojumiem no vietējo iedzīvotāju puses.” – saprotamā valodā tas nozīmē, ka Rinkēvičs, pārējie Latvijas velkamisti un ES liberasti, piespiedīs baurus mīlēt un cienīt “bēgļus”.

  4. Ārlietu ministrs un pārējie vienotības liberasti gatavi glābt visu pasauli, tikai par Latviju un tās iedzīvotājiem viņiem nospļauties.

  5. Si gan laimiga sedet blakus aizskapja izlidejam, paskatoties uz to feisu nelabi paliek FUI.

  6. Murr,mjauuu,tā mēs te izskatamies.

Draugiem Facebook Twitter Google+