Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. septembris, 2014
Drukāt

Olainē atklāj visjaudīgāko plēvju un plastmasas pārstrādes rūpnīcu (8)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Šodien Olainē atkritumu pārstrādes uzņēmums SIA “Nordic Plast” atklāja jauno polietilēna plēves, cietās plastmasas un polipropilēna pārstrādes iekārtu, kas ļaus gandrīz dubultot agrāko pārstrādes jaudu.

2001. gadā izveidotā “Eco Baltia” grupā ietilpstošā SIA “Nordic Plast” ir viena no vadošajām pārstrādes rūpnīcām Baltijas valstīs. Rūpnīcā jau sašķirots pēc krāsām un sapresēts nonāk aptuveni 40% no Latvijā izlietotā plēvju un plastmasas kanniņu daudzuma. Līdz šim mēnesī uzņēmums ražoja vairāk nekā 300 tonnas piecu veidu granulu, tagad ražošanas jauda būs līdz 550 tonnām. Tās sasniegšanai vajadzēs 8500 tonnu izejvielu gadā.

“Nordic Plast” aptuveni 70 – 80% no ražotajām granulām pārdod desmit valstīs, kur no tām gatavo dažādus rūpnieciskos produktus, tostarp caurules, atkritumu konteinerus, atkritumu maisus, plēves, rūpniecisko taru un citus produktus.

“Esam uzkrājuši lielu pieredzi, tāpēc jauno ražošanas līniju no vairāku ražotāju sastāvdaļām komplektējām paši. Tagad ražošanas procesa nodrošināšanai vajadzēs par 30 procentiem mazāk elektroenerģijas nekā agrāk. Esam izveidojuši arī 25 jaunas darba vietas,” stāsta “Eco Baltia” grupas vadītājs Māris Simanovičs. Vidējā līmeņa vadītājus vēl varot atrast, taču ar ražošanā vajadzīgajiem cilvēkiem tik viegli neesot. “Nordic Plast” saviem darbiniekiem – rīdziniekiem un jelgavniekiem – daļēji kompensē transporta izdevumus uz Olaini. Vidējā alga ražošanā ir 720 eiro (pirms nodokļu nomaksas), darbiniekiem apdrošina arī veselību.

Ražošana Olainē notiek 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, turklāt notiek bezatlikuma tehnoloģijas režīmā – vispirms sapresētās izejvielas samaļ, tad iegūtās pārslas mazgā, žāvē un veido granulas. Ūdeni attīra attīrīšanas iekārtās un ražošanas procesā izmanto vairākkārt.

“Eco Baltia” grupa nodarbojas arī ar pārstrādei vajadzīgo izejvielu vākšanu. Piemēram, pie lauksaimniekiem pēc plēvēm un maisiem ierodas uzņēmuma automašīna.

Svarīgi, ka “Eco Baltia” grupā īpašu vērību pievērš pētniecībai. Katrā no grupas uzņēmumiem, tostarp “PET Baltija” un “Eko PET”, ir pētniecības laboratorija jaunu produktu izveidei un ražošanas procesu uzlabošanai. “Nordic Plast” jau pavisam drīz sāks ražot sestā veida plastmasas granulas.

Jaunajās ražošanas jaudās “Nordic Plast” ieguldīja 2,5 miljonus eiro, tostarp 595 114 eiro lielu atbalstu saņēma no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta.

M. Simanovičs sola nākamajos gados Liepājā un Salaspilī būvēt atkritumu šķirošanas rūpnīcas, kur atšķiros pārstrādei izmantojamos atkritumus.

Pierīgā, Getliņos, Rīgas pašvaldības uzņēmums iecerējis būvēt rūpnīcu, kur no atkritumiem iegūs alternatīvās enerģijas ieguvei vajadzīgo RDF (no sadzīves atkritumiem atdalītā dedzināmā frakcija, tostarp koks, drēbe un citas sastāvdaļas). Jauno atkritumu pārstrādes jaudu darbības sākšana nedaudz sadārdzinās maksu par atkritumu saimniecības pakalpojumiem, kas Latvijā patlaban ir viena no zemākajām ES valstīs.

Uzziņa


Sadzīves 
atkritumi un to 
pārstrāde Latvijā


 Eiropas komisija (EK) iecerējusi līdz 2030. gadam dalībvalstīm izvirzīt jaunus mērķus, proti, pārstrādei būtu jānovirza 70% sadzīves atkritumu un 80% iepakojuma. Sadzīves atkritumu nozarē ES var izveidot 580 000 jaunu darba vietu, lēš EK.

 Latvijā ik gadu rodas aptuveni 700 000 tonnu sadzīves atkritumu, no šā daudzuma aptuveni 117 000 tonnu atkritumu atšķiro un pārstrādā.

”Eco Baltia” trīs rūpnīcās pārstrādes jauda ir 35 000 tonnu.

VIEDOKLIS


Rūta Bendere, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja: “Dažādu veidu plastmasas pārstrāde ir ļoti svarīgs atkritumu kā resursu izmantošanas veids. Taču prasa precīzu plastmasas atkritumu sadalījumu pa veidiem un krāsām, kas pašiem atkritumu radītājiem nav pa spēkam. Jaunajā uzņēmumā to veiks optiskās iekārtas, kas, protams, procesu sadārdzina. Lai ieguldītie līdzekļi atmaksātos un valsts izpildītu uzņemtās saistības atkritumu pārstrādē, visiem sabiedrības locekļiem, tostarp mājsaimniecībām, pirms atkritumu novietošanas konteineros tos vajadzētu sadalīt pa galvenajiem veidiem – plastmasa, stikls, papīrs, metāls un pārtikas atkritumi. Tieši pārtikas atkritumi ir tie, kas atkritumu masu piesārņo un rada papildu problēmas. Jaunās automātiskās šķirošanas līnijas visā Eiropā cīnās ar šo atkritumu veidu, ko visvieglāk atdalīt jau to radītājam. Tas ir nākamais solis, kas mums jāveic.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Vai ir kāds kantoris, kurš iepērk salauztas plastmasa kastes, konteinerus? nekādi nevaru internetā atrast:(

  2. Kur pieņem vecos plastmasas puķupodus un plastmasas caurules?

  3. Vai var pārstrādāt arī rūpnieciskus polipropilēna atgriezumus?

  4. Kad dzirdu , ka atkritumi jāšķiro, jāglābj planēta, tad tie šķiet tikai vārdi, bet, kad redzu, ka reāli pārstrādā atkritumus, tas pārliecina visvairāk!

  5. Latvijā ir tik daudz “daiļrunātāju” par vides tīrību, atkritumu savākšanu un pārstrādi. Prieks, ka to vidū ir arī reāli darītāji.

  6. Tomēr var kaut ko tie latvieši.

  7. tostarp, tostarp, tostarp, tostarp, tostarp…

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+