Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. novembris, 2015
Drukāt

No Baltijas valstu iedzīvotājiem latvieši visvairāk baidās zaudēt darbu

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Baltijas valstu iedzīvotāju vidū latvieši jūtas visnedrošāk par savu darbu – 56% iedzīvotāju pauž bažas par varbūtību to zaudēt. Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktais Baltijas drošības indeksa pētījums, par darba zaudēšanu un nespēju atrast citu darbu baidās 52% Lietuvas un 49% Igaunijas iedzīvotāju.

“Lai gan nedrošība par iespēju atrast darbu un to saglabāt Latvijā ir augsta, tā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir mazinājusies – no vērtējuma -22 Drošības indeksā pērn uz -17 šogad,” stāsta Deniss Sazonovs, ERGO valdes loceklis Baltijas valstīs. “Pēdējā laikā situācija Baltijas valstu darba tirgū ir bijusi stabila, un bezdarba līmenis nemitīgi krītas. Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati, šogad septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā mēneša beigās. Ekonomiskā situācija valstī turpina uzlaboties, un cilvēki – lai arī nedaudz – tomēr jūtas drošāk par sevi materiāli un arī darba tirgū.”

Saskaņā ar ERGO drošības indeksa rezultātiem visās trijās Baltijas valstīs bailes zaudēt darbu dominē sieviešu vidū. Par 4% vairāk sieviešu nekā vīriešu Latvijā raizējas par savu darbavietu. Lietuvā šī atšķirība ir 7% un Igaunijā – 2%. Turklāt visās Baltijas valstīs par darba zaudēšanu valsts sektorā bažījas ievērojami vairāk darbinieku nekā privātajā sektorā. Sevišķi izteikta šī starpība ir Igaunijā, kur par darba zaudēšanu uztraucas tikai 45% strādājošo privātajā sektorā, bet 61% valsts sektorā. Latvijā darba zaudēšana uztrauc 65% publiskajā sektorā strādājošo, bet 56% privātajā. Turpretī Lietuvā tieši valsts sektora darbinieki jūtas drošāk par savām darbavietām.

Jāatzīmē, ka Lietuvā un Igaunijā visnedrošākie par savām darbavietām ir iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem, savukārt Latvijā par to visvairāk uztraucas jauni cilvēki – personas vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Kopumā Latvijā divas trešdaļas jauniešu baidās zaudēt savas pašreizējās darbavietas. Salīdzinājumam Lietuvā to ir tikai 41%, savukārt Igaunijā – 32%.

“Bažas un nedrošība par savu darbu daudziem iedzīvotājiem Baltijas valstīs daļēji var būt saistītas ar faktu, ka viņiem nav pietiekamu ietaupījumu, kas sniegtu iespēju kādu laiku dzīvot komfortabli arī bez ienākumiem no regulāras algas, turklāt būtiski nepazeminot savu un ģimenes dzīves līmeni. Cits iemesls varētu būt arī tas, ka daļa iedzīvotāju nejūtas pārliecināti par savām spējām un prasmēm, kas viņiem ļautu sekmīgi konkurēt darba tirgū. Tajā pašā laikā, kā rāda pētījums, tikai trešdaļai latviešu, 40% lietuviešu un 39% igauņu saistībā ar darbu un karjeru ir plāni vismaz diviem gadiem uz priekšu. Taču tieši pastāvīga sevis pilnveidošana un pašpārliecības nostriprināšana profesionālajā jomā un karjerā ir katra paša ziņā,” spriež Deniss Sazonovs.

Saskaņā ar Eurostat datiem šī gada jūlijā augstākais bezdarba līmenis, ņemot vērā sezonālās svārstības Baltijas valstīs, bija reģistrēts Latvijā, kur tas sasniedza 10,1%. Lietuvā šī attiecība bija uz robežas ar 9,6%, Igaunijā 5,7%. Vidējais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā ir 9,5%.

ERGO Drošības indeksu izstrādājusi apdrošināšanas sabiedrība ERGO sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā. Kopumā katrā no Baltijas valstīm aptaujāti 1000 pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.

Pievienot komentāru

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+