Mobilā versija
Brīdinājums +3.8°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
10. decembris, 2016
Drukāt

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Karīna Šveicare ar ES atbalstu savam ateljē iegādājusies profesionālo šujmašīnu.

Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet… kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos. “Tad, pirms pusotra gada, mani ieinteresēja atbalsts jauniešiem uzņēmējdarbības uzsākšanai. Pati nodarbojos ar apģērbu modelēšanu, dizainu un izgatavošanu, tāpēc pieteicos tam, sastādīju biznesa plānu un sāku darboties. Eiropas Sociālā fonda (ESF) programmā “Jauniešu garantijas” pirmā vienreizējā garantija ir 3000 eiro apmērā, pusgadu atbalsts minimālās algas apmērā. To arī izmantoju,” stāsta Karīna.

Sākumā Karīna šuva draugiem un ģimenei. No mutes mutē ceļoja atzinīgi vārdi, un tas iedrošināja izveidot savu šūšanas ateljē ar nosaukumu “Karina Kurau Atelier” un kopā ar kolēģi nomāt telpu darbnīcai Rīgā, Tallinas ielā 40. Par Eiropas naudu Karīna iegādājās profesionālo šujmašīnu, kas strādā ātrāk un precīzāk. “Es strādāju individuālo apģērbu šūšanā – uzvalki, vakarkleitas, kāzu kleitas. Man bija sava šujmašīna, bet ar šo atbalstu nopirku arī spectehniku izšūšanai – iniciāļiem, ziedu vai citiem izšuvumiem. Ja nebūtu šāda atspēriena, spētu izveidot savu uzņēmumu, bet tas būtu krietni ilgākā laika posmā,” atzīst jaunā modelētāja un šuvēja.

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa, komentējot ES finansēto iniciatīvu bezdarba mazināšanai, secina, ka, piemēram, programma “Jauniešu garantijas” bijis katalizators Eiropas darba tirgus uzlabojumiem, it īpaši Dienvideiropā. Kaut arī jauniešu bezdarba rādītāji Latvijā nav tik slikti kā ES dienvidos – Grieķijā, Portugālē u. c. –, šeit programma tiek īstenota daudz efektīvāk. 2010. gada jauniešu bezdarbs Latvijā bija 36%, turpretim tagad tas ir 17%, norāda Ilze Zvīdriņa.

UZZIŅA 

Jauniešu nodarbinātībai

Aptuveni 9 miljoni ES jauniešu ir pieņēmuši kādu piedāvājumu, no kuriem lielākā daļa bija darba piedāvājumi.

Eiropas Komisija nesen ierosināja pievienot papildu 2 miljardus eiro, lai programmā “Jauniešu garantijas” līdz 2020. gadam sniegtu atbalstu papildu 1 miljonam jauniešu.

Latvijai pieejamais finansējums no 2014. līdz 2020. gadam nodarbinātības un sociālajā jomā ir apmēram 600 miljoni eiro.

No tā jauniešu bezdarba mazināšanai apmēram 5%.

Programmas “Jauniešu garantijas” īstenošanai (kopā ar Izglītības fonda līdzekļiem) atvēlēti 63 miljoni eiro.

Avots: Labklājības ministrija

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Cienu uzņēmīgus cilvēkus, kas paši sev rada darbavietu! Atbildēt

    Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet… kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
    =========================
    Visu CIEŅU, Karīna, Jums par lielo uzņēmību un galvenais par pašas SEV radīto darbavietu! Un ja vēl darbs dod GANDARĪJUMU!
    Karīna:
    “Es strādāju individuālo apģērbu šūšanā – uzvalki, vakarkleitas, kāzu kleitas. Man bija sava šujmašīna, bet ar šo atbalstu nopirku arī spectehniku izšūšanai – iniciāļiem, ziedu vai citiem izšuvumiem. Ja nebūtu šāda atspēriena, spētu izveidot savu uzņēmumu, bet tas būtu krietni ilgākā laika posmā.”
    Būs ar kundzi jāaziet uz Jūsu darbnīcu Tallinas ielā 40…

  2. Cilvēks ar lielo Es Atbildēt

    Uhh!seksīga šuvēja

Draugiem Facebook Twitter Google+