Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
23. oktobris, 2015
Drukāt

ES sāk darboties jauns instruments mikrouzņēmumu un sociālo uzņēmumu atbalstam (6)

Foto - EUROPEAN MICROFINANCE NETWORKFoto - EUROPEAN MICROFINANCE NETWORK

Beļģijas karaliene Matilde (no labās) pirmajā Mikrouzņēmumu dienā sveic portugālieti Mariannu Kardozo, kuras mikrouzņēmums piedāvā gastronomijas tūrisma pakalpojumus.

Pirmdien Briselē Eiropas Investīciju fonda (EIF) un sešu valstu, tostarp Nīderlandes, Francijas, Īrijas, Itālijas, Spānijas un Rumānijas, mikrofinansēšanas iestādes parakstītais līgums dos iespēju 20 000 mikrouzņēmumu saņemt aizdevumus 237 miljonu eiro apmērā. Šo iespēju nodrošinās ar Eiropas Komisijas (EK) 17 miljonu eiro lielu naudas ieguldījumu, ko tālāk izmantos vairākiem finanšu instrumentiem.

Eiropas Komisija ar Eiropas Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) starpniecību laika posmā līdz 2020. gadam mikrouzņēmumu un sociālās uzņēmējdarbības finansēšanai ir piešķīrusi pavisam 193 miljonus eiro, tostarp 96 milj. eiro – kā garantijas aizdevumiem. Šīs naudas izmantošanas mērķis ir ar salīdzinoši nelieliem, līdz 25 000 eiro, aizdevumiem palīdzēt sākt vai attīstīt uzņēmējdarbību sociāli maz­aizsargātiem sabiedrības locekļiem un mikrouzņēmumiem (uzņēmumiem, kas nodarbina līdz 10 darbiniekiem un kuru naudas apgrozījums nepārsniedz divus miljonus eiro).

Komisija ar naudas ieguldījumu līdz 500 000 eiro arī pirmo reizi atbalstīs sociālos uzņēmumus. Rezultātā ar naudas atbalstu (aizdevumu) varēs “sasniegt” tos uzņēmējus vai cilvēkus, kas par tiem vēlas kļūt, tomēr nevar to paveikt kredītiestāžu izvirzīto risku nosacījuma dēļ. Garantiju atbalsta mehānismu īstenos EIF. Līdz 2020. gadam pavisam iecerēts 38 800 mikroaizdevumos un 1000 aizdevumos uzņēmumiem, kas īsteno sociālo uzņēmējdarbību, aizdot pavisam 500 milj. eiro.

 

Kāpēc jābalsta mazie

Sociālie uzņēmumi – tie ir uzņēmumi, kuru vissvarīgākais mērķis nav peļņas gūšana, bet arī darbošanās sabiedrības interesēs, risinot svarīgus sociālos samezglojumus (piemēram, cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbināšana, bezdarbnieku iesaiste uzņēmējdarbībā un citu problēmu risināšana), – nereti nevar saņemt bankas atbalstu vai sākt uzņēmējdarbību, tāpēc ir izveidoti instrumenti viņu atbalstam. EK ir secinājusi, ka arī tās stratēģisko mērķu, tostarp “Eiropa 2020” mērķu, sasniegšanai ir vajadzīga mazās uzņēmējdarbības rosināšana.

Patlaban dalībvalstīs sociālajā uzņēmējdarbībā un mikrouzņēmumos ir nodarbināti 11 miljoni cilvēku, kas veido 6% no kopējā nodarbināto cilvēku daudzuma. ES pēdējos gados mikrouzņēmumos rada 85% no jaunajām darba vietām. Ir arī sliktā ziņa – dalībvalstīs pavisam bez darba ir 23 miljoni cilvēku. Komisijā atzīst – ir jāmeklē jauna pieeja cilvēku iesaistei uzņēmējdarbībā, tostarp arī to cilvēku iesaistei, kas agrāk ar to nav nodarbojušies. Un viens no jaunajiem instrumentiem ir EaSI programma. To nosauc arī kā instrumentu izglītoto bēgļu integrēšanai vietējās kopienās. 20. oktobris turpmāk ES būs Mikrofinansēšanas diena.

 

Kā atbalstīs

Atbalsta mehānisms paredz, ka EIF katrā dalībvalstī izvēlas profesionālu institūciju (tai nav jābūt bankai), kas tālāk ar daudz izdevīgākiem nekā parastajiem komercaizdevuma nosacījumiem atbalsta aizdevumu pieteikumu iesniedzējus. Aizdevuma garantijas 80% apmērā var saņemt uz termiņu no diviem līdz pieciem gadiem. Aizdevuma izsniegšanas nosacījumi ir atviegloti, procentu likmes zemākas nekā komercaizdevumiem. Piemēram, Polijas kompānija “TISE SA”, piedaloties Eiropas Sociālā fonda sociālās uzņēmējdarbības atbalstīšanā, aizdod naudu par 0,88% gadā. To var atļauties tāpēc, ka palīdz Polijas valsts.

Šā gada jūnijā EIF izsludināja pieteikšanos atbalsta saņemšanai. Patlaban ir saņemti 23 pieteikumi no 15 valstīm, pirmās sešas vienošanās parakstīja pirmdien, tostarp arī ar 2012. gadā Īrijas valdības un ES atbalsta naudu izveidoto uzņēmumu “Microfinance Ireland”. Šis uzņēmums piedāvā aizdevumus un atbalstu iesācējuzņēmumiem, kā arī uzņēmējiem. Pēc trīs gadu darbības 700 mazajiem uzņēmumiem, tostarp sociālajiem uzņēmumiem, pavisam ir aizdoti 11 miljoni eiro, radītas vai saglabātas 1600 darba vietas.

Īrijas arhitekte Villemīne Rusta pēc būvniecības “burbuļa” plīšanas zaudēja darbu 2010. gada beigās. Mājās bija vienu gadu vecais Ītons un četrus gadus vecā Hanna. Villemīnes ģimene dzīvo Īrijas laukos, uz salas. “Negribēju strādāt supermārketā, gribēju savu biznesu. Izmēģināju kūku cepšanu, bērnu pasākumu rīkošanu. Ievēroju, ka Īrijā neviens neražo sukādes, tās ieved no Dienvid­āfrikas. Sāku virtuvē tās gatavot un pārdot zemnieku tirdziņā,” sukāžu uzņēmējdarbības sākšanu atceras Villemīne. Pēc uzņēmējdarbības kursu beigšanas Īrijā kā bezprocentu aizdevumu uz sešiem gadiem, kas pirmajā gadā nav jāatmaksā, piedāvā pusi no biznesam vajadzīgās naudas. Ar nosacījumu, ka otru pusi uzņēmējs iegulda pats. V. Rusta otru pusi no vajadzīgās naudas iekārtu pirkumam – 20 000 eiro – saņēma no “Microfinance Ireland”. Patlaban viņas gatavotās sukādes pārdod 250 Īrijas veikalos, drīz sāks arī to eksportu uz Lielbritāniju. Villemīnes gatavotās sukādes pieprasa arī ASV. “Nevaru apmierināt visu pieprasījumu tāpēc, ka sukādes gatavoju viena pati pēc savām receptēm, kuras citiem atklāt nevēlos. Patlaban no rītiem nodarbinu vien divas iepakotājas, no jaunā gada domāju viņas pieņemt darbā kā pilna laika darbinieces un ražot vairāk,” nākotnes ieceres atklāj V. Rusta.

Latvija ES piedāvāto EIF finanšu instrumentu saņemšanai patlaban nav pieteikusies. Ir iecerēts izmantot citu atbalstu.

 

VIEDOKĻI

Marianna Tissena, ES nodarbinātības, sociālo jautājumu un mobilitātes komisāre: “Seši mikrokredītu izsniedzēji no Francijas, Īrijas, Itālijas, Nīderlandes, Rumānijas un Spānijas, parakstot vienošanos, dara pieejamāku finansējumu jaunajiem mikrouzņēmumiem. Mikrofinansēšana ir svarīgs uzņēmējdarbības rosināšanas instruments un līdzeklis cīņai pret sociālo un finanšu izslēgšanu.”

Pjērs Luidži Džiliberts, EIF izpilddirektors: “237 miljoni eiro nodrošina grūdienu mikrofinansēšanas nozarēm un palīdzēs atbalstīt neizdevīgā stāvoklī esošos mikrouzņēmējus, no kuriem daudzi agrāk nebija nodarbināti. Esam arī iecerējuši parakstīt līdzīgus darījumus nākamajos mēnešos.”

 

Uzziņa

Labklājības ministrija ir iecerējusi īstenot pasākumu “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” ES fondu plānošanas perioda (2014. – 2020. gada) darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū” ietvaros.

Pasākuma īstenošanas laiks ir no 2016. līdz 2022. gadam, kopējais plānotais finansējums (līdz 2022. gadam) – 19 920 206 eiro.

Atbalstu (pēc atbalsta instrumentu izstrādes) pasākuma ietvaros plānots sniegt vairākām mērķa grupām, atbalstot gan sociālās uzņēmējdarbības veicējus un uzsācējus, gan bezdarbniekus, personas ar invaliditāti un personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras integrēsies darba tirgū ar sociālu uzņēmumu palīdzību.

2015. gada septembrī pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas tika izveidota darba grupa sociālās uzņēmējdarbības likumprojekta gatavošanai.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi valsts atbalsta programmas projektu, kas paredz tiešo finanšu instrumentu – mikroaizdevumu un starta aizdevumu – piešķiršanas kārtību jaundibinātiem komersantiem, mikro un mazajiem komersantiem.

Programmas ietvaros būs iespēja saņemt mikroaizdevumu līdz 25 000 eiro. Aizdevumus piešķirs akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (“Altum”).

Plānots, ka jaunās programmas darbība tiks sākta 2016. gada pirmajā pusē.

Avots: Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Atslēgas frāze visā šajā rakstā – “Latvija ES piedāvāto EIF finanšu instrumentu saņemšanai patlaban nav pieteikusies”

  2. Sistēma, kas bija mikrouzņemumu darbībai Latvijā, ir iznīcināta.
    Vai veiksim derības, cik mikrouzņēmumu pārtrauks savu eksistenci no 2016. g.1.janvāra!?

    • Acīm redzot, Jūsu paziņojums balstīts vienīgi uz emocijām.
      Ja būtu sekots MUN likuma grozījumiem, tad Jūms būtu skaidrs, ka tieši 2016. gadā šajā jomā (vismaz pagaidām) nekas nemainās. Nedz veciem, nedz no jauna reģistrētajiem MUN.

  3. Vai tā ir tāda smalka ņirgāšanās?

  4. Aizdevums – kas tad tas par atbalstu? Paldies, nevajag – jau esmu aizņēmies!

  5. Graudiņš te pūš pīlītes, stāstot, ka mikrouzņēmumi pildot pamatā sociālo funkciju un to mērķis neesot peļņas gūšana. ES spēcīgākā ekonomika – Vācija pamatā balstīta uz mikrouzņēmumu darbību un to atbalstu no valsts puses (vairāk nekā 90% no visiem uzņēmumiem ir mikrouzņēmumi). Kad mūsu žurnālisti un ekonomisti beidzot mainīs domāšanu no sociālistiskās uz tirgus ekonomiku?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+