Latvijā
Sabiedrība

No “bomža” par miljonāru. Kā zviedru afēristi izmanto latviešu bezpajumtniekus 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto-Shutterstock

No patversmes bezpajumtnieka par veiksmīgu uzņēmēju un miljonāru – “uz papīra” šādos likteņa karuseļos ierauti daudzi dzīves pabērni no Latvijas. Viņus nolūko, apvārdo, un par smieklīgām summām izmanto naudas atmazgāšanas shēmu autori Skandināvijā, vēsta TV3 ziņas.

Pēdējais skaļākais skandāls, ko policisti kopā ar žurnālistiem atklāja, bija Karolinska slimnīcas būvniecības afēra. Tomēr, ar šo lietu latviešu bomžu ekspluatācija nav beigusies, jo zviedru tiesībsargi turpina šķetināt līdzīgas lietas.

Iznākot no Stokholmas dzelzceļa stacijas, bija noticis neticamais, jo bijušie Latvijas bezpajumtnieki pēkšņi kļuva par cienījamiem uzņēmējiem no Austrumeiropas. Viņi tika labi saģērbti, safrizēti un aizvesti uz tuvāko banku, lai atvērtu fiktīvu uzņēmumu kontus.

Latviešu izmantošanu pēdējo gadu Zviedrijas skaļākajā naudas atmazgāšanas afērā atklāja “Byggnads arbetaren” žurnālists. Viņa avoti ziņoja, ka 5 miljardus eiro vērtās Karolinskas slimnīcas būvobjektā strādā aizdomīgi daudz krieviski runājoši viesstrādnieki. Šķetinot lietu, atklājās vēl pārsteidzošākas lietas. Tika atklātas naudas plūsmas starp dažādām firmām, kuras tika izveidotas, lai apietu nodokļus, un viesstrādniekiem maksātu algu aploksnē. Idejas autors un oragnizators bija kāds imigrants. Pats bijis melnstrādnieks, bet laika gaitā izskolojies par juristu. Apvienojot zināšanas, cerējis pamatīgi nopelnīt.

“Kad ieradās policija, viņš paslēpa datoru aiz gultas. Viņš no sākuma to mēģināja salauzt, tad paslēpa.
Tas gan neglāba no četru gadu cietumsoda. Pierādījumu bija gana daudz. Bezpajumtnieku Juriju Markeviču organizatori savaņģoja Rīgas patversmē, un ātri vien viņš kļuva par zviedru uzņēmuma ”DMM Enterprenad” vadītāju.Tas bija shēmas galvenais viltus uzņēmums, kas izrakstīja rēķinus reāli strādājošām celtniecības kompānijām par fiktīviem pakalpojumiem, iegūto naudu pārskaitot uz fiktīvu uzņēmumu vai privātpersonu kontiem,” stāstīja zviedru žurnālists
Johans Firks.

Viņam bija deviņi bankas konti, bet pats viņš šeit bija tikai trīs reizes! Tas likās ļoti dīvaini, ka “bomzis” no Latvijas var radīt ievērojamu firmu Zviedrijā un atmazgāt naudu.

Jaunizceptajiem biznesmeņiem jeb, pareizāk sakot bezpajumtniekiem no Latvijas, par dalību afērā samaksāja vien pārdesmit eiro. Tomēr arī šī naudas summa daudziem bija kā pēdējais glābšanas rinķis nabadzības postā. Pēc tam, kad papīri tika parakstīti, viltus direktors atkal nonāca uz ielas.

Vismaz četri no 14 shēmā iesaistītajiem latviešu bezpajumtniekiem miruši alkohola problēmu sagandētās veselības dēļ. Arī Stokholmas ielās netrūkst bezpajumtnieku, tādēļ rodas jautājums, kādēļ shēmotāji tik ļoti iecienījuši tieši Latvijas dzīves pabērnus.

“Tāpēc, ka zviedru policijai pēc noziegumiem atrast bezpajumtniekus Latvijā ir ļoti grūti, krietni grūtāk, nekā te, Zviedrijā!” skaidro Firks.

Slimnīcas skandāla galvenā zvaigzne bija latviešu bezpajumtnieks. Pēc nozieguma nākšanas gaismā, viņš tika atrasts gluži kā detektīvseriālā, bet beigās pats tika atzīts par upuri. Atrada viņu ne jau Latvijā, bet Vācijā. Viņa aptuveno atrašanās vietu skandināvi noskaidroja no viņa mātes.

Shēmā nauda skaitīta uz 100 kontiem. Naudas izņemšanai shēmas radītājs nolīga savu kompanjonu. Viņš pats ar savām rokām no bankomātiem izņēma piecus miljonus eiro. Naudu viņš izņēma vidēji trīs reizes dienā, pat neslēpjot savu seju no bankomātu novērošanas kamerām.

Atklāts ir jautājums – vai pēc Karolinskas slimnīcas skandāla kas ir mainījies? Izrādās, ka nē…

LA.lv