Kultūra
Teātris un kino

Teātros jauni kadri, jaunas telpas, tēmu izvērsums no Brigaderes līdz Ļeņinam 1


Valmieras Drāmas teātra dokumentālā izrāde “Lūcis”, kas radīta Latvijas valsts simtgades programmā, veltīta teātra un kino leģendai Pēterim Lūcim. Titullomā – Imants Strads.
Valmieras Drāmas teātra dokumentālā izrāde “Lūcis”, kas radīta Latvijas valsts simtgades programmā, veltīta teātra un kino leģendai Pēterim Lūcim. Titullomā – Imants Strads.
Publicitātes (Matīsa Markovska) foto

Viesrežisoru pamaz
No Brigaderes līdz Ļeņinam – tā varētu raksturot tēmu loku izvērsumu teātrī jaunajā sezonā, kas jau 18. augustā sākusies ar “Lūci” Valmierā. Vienmēr raisa interesi tas, kādi autori tās gaitā ieraudzīs skatuves gaismu, kuriem režisoriem tiks uzticēti iestudējumi un par ko teātris jaunajā sezonā runās?

Teātra cienītājiem un lietpratējiem bieži vien vairāk par autora darbu interesē iestudētājs, jo no tā vislielākā mērā atkarīgs izrādes vēstījums. Nacionālajā teātrī šajā sezonā nebūs neviena viesrežisora, tur ieredzēto Kirilu Serebreņņikovu ieskaitot. Taču, aizsteidzoties notikumiem priekšā, nākamajā, Latvijas valsts simtgades, sezonā ir iecere ar maskavieti veidot izrādi par latviešu strēlniekiem, kas solās būt visnotaļ sarežģīts uzdevums, jo Gogoļa centra vadītājam, kā teica Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, ir citāds skatījums uz šo tēmu.

Arī Liepājā šajā sezonā neiestudēs ne teātrim jau it kā “pieradinātais” Konstantīns Bogomolovs, ne Aleksejs Girba.

Dailes teātris sezonas pirmo pirmizrādi paredzējis 20. septembrī ar Tomasa Vinterberga un Mogensa Rukova traģikomēdiju “Svinības”, kuru iestudēs šā teātra skatītājiem labi zināmais viesrežisors no Bulgārijas Aleksandrs Morfovs. Viesrežisoru ziņā izceļas Daugavpils teātris, kur jau šobrīd ir sācies mēģinājumu process pie izrādes pēc A. Gribojedova lugas motīviem “Kur prāts, tur nelaime” (krievu valodā), kuras pirmizrāde gaidāma septembra izskaņā. Iestudējuma režisors ir Jurijs Kvjatkovskis no Krievijas, kurš divkārt tika nominēts teātra balvai “Zelta maska”.

Novembrī gaidāma vēl viena krievu režisora pirmizrāde – Krasnogorova lugas iestudējumam latviešu valodā, kuras režisors būs Andrejs Dežonovs, Karēlijas Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs.

Rudenī Daugavpils teātrī mēģinājumus sāks režisore Lucina Sosnovska no Polijas, kuras rokraksts skatītājiem pazīstams pēc izrādēm “Pie mums viss kārtībā” un “Hamlets”. Šogad Lucina So­snovska iestudēs poļu dramaturģiju. Turpinās darbs arī pie deju izrādes bērniem “Čipolino”, kuras horeogrāfe ir Irina Saveļjeva.

Savukārt viesrežisors no Sanktpēterburgas Ser­gejs Ščipicins, kurš Valmieras teātra Apaļajā zālē piedāvās versiju par Aleksandra Puškina klasisko darbu par cilvēku kaislību dabu “Mazās traģēdijas”, jau labi sen pats meklējis kontaktus Latvijā.

Tēmu saskares

Visnotaļ interesantas ir tēmu saskares dažādos teātros. Tā, piemēram, Nacionālā teātra Jaunajā zālē Valters Sīlis papildinās un veidos Jāņa Baloža lugu “Mežainis”, par kuru savulaik bija lielas diskusijas, ka tā iestudēta Viļņā un nevis Latvijā. Luga stāsta par cilvēku, kurš vēl ilgi pēc kara neiznāca no meža, ticot, ka okupācijas vara Latvijā nebūs ilga. Savukārt Valmierā Mārtiņš Eihe veido “Meža meitas”, stāstu par nacionālo partizānu sievām, kuras nonāk psiholoģiski sarežģītos apstākļos.

Turpretim mazliet dīvaini gan redzēt, ka afišā parādās izrādes, kuras iepriekšējā sezonā jau bijušas uz kāda cita teātra skatuves. Tā Valmierā Inese Mičule iestudēs Tenesija Viljamsa ģimenes drāmu “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta”, ko iepriekšējā sezonā varējām redzēt Dailes teātrī Lauras Grozas-Ķiberes režijā. Aizkulisēs dzirdēts, ka Dailes iestudējuma režisorei padomā bijis cits darbs, un viņa to pēkšņi nomainījusi pret Viljamsu. Kā teic Evita Sniedze, Valmierā šī iecere bijusi jau agrāk un neesot nekā traģiska, ka Valmierā darbs priekškaru vērs pēc dailēniešiem. “Skatītāji nāks uz Puķi,” pārliecināta teātra direktore.

Tāpat pēc diezgan lielām diskusijām Nacionālajā teātrī Vladislavs Nastavševs iestudēs Čehova “Trīs māsas. Refleksija”, kaut arī Čehova “Trīs māsas” iepriekš bija Dailē Andreja Žagara skatījumā. Protams, katram režisoram ir savs skatījums, taču, no otras puses, šāda atkārtošanās met ēnu uz režisoru jaunu darbu meklētvēlmi.

Iepriecina pēctecība un režisoru uzticība izraudzītai tēmai. Tā Jānis Znotiņš turpinās izrādes bērniem – Nacionālajā teātrī iestudējot A. Kronenberga “Ganiņu”, bet Valmierā A. Brigaderes “Dievs. Daba. Darbs”. Viesturs Kairišs, viens no visvertikālāk domājošajiem režisoriem Latvijā, debitējot uz lielās skatuves Valmierā, veidos poļu kulta figūras, dzejnieka un dramaturga Juliuša Slovacka slavenāko darbu “Baladīna” – romantisku drāmu par valsts tapšanu. Savukārt Nacionālajā teātrī V. Kairišs iestudēs “Salomi” ar Agnesi Cīruli titullomā.

Saskanīga asinsrite un migrācija

Valmierā ar savu dokumentālo meklējumu “Lūcis “jau debitējusi Elīna Cērpa, janvārī ar E. Radzinska “104 lappuses par mīlestību” – “brīnišķīgu, absolūti netipisku, mīlestības pilnu materiālu” – to darīs plašai sabiedrībai mazāk zināmais Georgijs Surkovs. Viņš ir dzimis, audzis jūrmalnieks, Jāņa Znotiņa un Reiņa Suhanova kursabiedrs. Savukārt Nacionālā teātra Jaunajā zālē jaunais režisors iestudēs T. Retigana “Dziļā, skumjā jūra”. Pieredzējušais Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers turpinās sadarbību ar Daugavpils teātri. Acīmredzami iet plašumā pēdējo gadu tendence vieniem un tiem pašiem Latvijas režisoriem ceļot no vienas Latvijas skatuves uz otru. Izņēmums ir vienīgi Jaunais Rīgas teātris (JRT), kurā visi iestudētāji ir pazīstami ar darbiem no iepriekšējām sezonām tieši šajā teātrī. “Man ir svarīgi, ka pie mums strādā režisori, kuriem ir kaut kāda individuāla un ļoti subjektīva bilde gan par pasauli, gan teātra valodu, kuri ir atšķirīgi pa savam,” viedokli pauž JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. “Man neliekas šausmīgi interesanta režisoru migrācija pa Latvijas teātriem, jo tas savā ziņā izdzēš atšķirības starp dažādiem Latvijas teātriem. Nav jēgas Latvijas teātrus vidēji “aritmētiskot”. Tas ir pārlieto trauku princips. Katrai trupai ir kaut kādas unikālas aktieru spēles tradīcijas īpatnības, bet režisori ar savu darbu tās novienādo. Bet katram teātrim vajadzētu iet savu īpašo, savdabīgo ceļu. Tāpēc vēlos, lai pie mums strādā režisori, kuriem šis individuālais rokraksts ir neatkārtojams.” Viens no tādiem noteikti ir Mārcis Lācis, kurš JRT iestudēs Franča Kafkas “Procesu”. Žurnāla “Rīgas Laiks” galvenais redaktors Uldis Tīrons, kurš iepriekšējā sezonā JRT iestudēja darbu pēc Platona, šajā sezonā veidos izrādi pēc Ļeņina sanitāru 1923. gada piezīmēm un dienasgrāmatām “Pēdējā Ļeņina eglīte”. Šogad aprit Oktobra revolūcijas simtā gadadiena, un mums arī vajadzētu to kārtīgi nosvinēt, sev raksturīgajā viegli ironiskajā stilā izvēli pamatoja Alvis Hermanis.

Mainītās lomās
Nav nekas neparasts vīriešu lomās redzēt aktrises sievietes un otrādi. Taču tas allaž ir intriģējoši. Tā JRT Guna Zariņa iejutīsies Aiva­ra Neibarta tēlā Alvja Hermaņa topošā izrādē ar Aivara Neibarta dzeju un Ingus Baušķenieka īpaši rakstītu mūziku un dziesmām “Dieviņš pillā”. Režisora Vladislava Nastavševa jaunajā un jau pailgi gaidītajā darbā “Cerību ezers ir aizsalis” režisora vecmāmiņas ādā iejutīsies Vilis Daudziņš.

Jaunas asinis

Viens no lielākajiem notikumiem, protams, ir In­dras Rogas kļūšana par Valmieras teātra māksliniecisko vadītāju. Kā teic Evita Sniedze, viņai pievilcīga likusies Rogas jaunā vīzija, vienlaikus nesalaužot veco, saglabājot to, ko darījis Lūcis, Ķimele, Kroders, un spējot to ieplūdināt savā jaunajā vīzijā. Jaunajā Rīgas teātrī ar šo sezonu sāks strādāt literārās daļas vadītāja Margarita Zieda.

Nacionālajā teātrī noslēgts terminēts darba līgums uz gadu ar četriem jauniem aktieriem – Igoru Šelegovski, Kārli Reijeru, Ilvu Centeri un Madaru Bori. Arī Valmieras teātrī štatu papildinājuši pieci jauni aktieri Pauls Iklāvs, Uldis Sniķers, Klinta Leja, Kārlis Arnolds Avots un Elīna Dambe, kura jau pērn piedalījās divās izrādēs – Reiņa Suhanova iestudētajā “Pazudušajā dēlā” un pie Regnāra Vaivara uzvedumā “Klusa nakts, dzēra nakts”. “Man ir brīnišķīga grimētava, un es jūtos laimīga,” sacīja Elīna Dambe. JRT štatā uzņemts viens ­jauns aktieris Toms Veličko, kuram uzticēta galvenā loma jau minētajā Kafkas “Procesā”. Kā sacīja Alvis Hermanis, svarīgi, lai talantīgs ­jauns aktieris sāktu uzreiz ar pamatīgu aktierdarbu, kā diemžēl nesanāca ar to paaudzi, kura JRT pievienojās pirms desmit gadiem, jo iepriekšējā paaudze pēc vecuma viņiem bijusi pārāk tuvu.

Uzņems jaunus aktierus

Šoruden Kultūras akadēmijā mācības sāks jauns Valmieras teātra kurss. “Pirmos divus gadus mēs viņus pamocīsim pa Rīgu, bet no trešā kursa jaunie aktieri jau strādās Valmierā,” vīzijā dalījās Indra Roga. Cerams, ka jaunie Valmierā arī paliks un pirms vairākiem gadiem izskanējušais Herberta Laukšteina secinājums, ka ārpus Rīgas teātriem domātos aktierus var gatavot, vienalga, Londonā vai Klaipēdā, bet tikai ne mūsu galvaspilsētā, šoreiz neīstenosies. Sadarbībā ar Kultūras akadēmiju savu kursu nākamajā septembrī gatavs audzināt arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, kurš aicina pieteikties arī labi latviešu valodu zinošus krievu jauniešus.

Jaunās telpās

Tā kā teātri arvien vairāk tiecas uz lielāku tuvību ar skatītājiem, Ojāram Rubenim ir sapnis iesākt piebūvi tenisa kortu pusē, kur varētu būt zāle ar četrsimt vietām, jo patlaban augšējā, Jaunajā zālē ir tikai 150 skatītāju vietas. Pirms desmit gadiem šī Jaunā zāle stāvējusi pustukša, bet tagad pēc izrādēm tajā ir milzīgs pieprasījums, tāpat kā uz Aktieru zāli.

Saistītie raksti

Šajā sezonā uz jaunām, būtībā pagaidu telpām Tabakas fabrikā pārcēlies Jaunais Rīgas teātris. Taču visinteresantāko pārsteigumu šajā ziņā ir sagatavojuši valmierieši. Mēģinot apgūt arhitektoniski milzīgo māju, ir atrasts spēles laukums zem Lielās zāles skatuves, kur izrādes varēs iestudēt un baudīt pavisam netradicionālā gaisotnē.

Lorem ipsum
FOTO: Leta


JRT – uzreiz seši ārštatā

“Pēc savstarpējas vienošanās” seši JRT aktieri – Edgars Samītis, Gatis Gāga, Iveta Pole, Liene Šmukste, Varis Piņķis un Andis Strods – pārvietoti ārštatā. “To pateikt viņiem nebija viegli, un iepriekšējā vakarā es smagi piedzēros,” atzinās Alvis Hermanis. Kā saprotams, ārštatā aktieris nesaņem ikmēneša algu, bet tikai atlīdzību par nospēlētām lomām. Uz ārštatu minētie māk­slinieki pārlikti nevis tādēļ, ka būtu slikti aktieri, bet tāpēc, ka nav izturējuši konkurenci JRT trupas ietvaros. Protams, minētie aktieri arī turpmāk spēlēs JRT, ja to vēlēsies režisori. Piemēram, Uldis Tīrons uzstājis, ka viņam ļoti vajag Vari Piņķi, un viņš jau piedalās mēģinājumos. “Katra teātra iekšējā ideoloģija ir atkarīga no viena cilvēka – māk­slinieciskā vadītāja –, kas ir totāli subjektīva lieta,” neslēpj Alvis Hermanis, “mēs atrodamies mākslas teritorijā, kur nerīkosim nekādu tautas balsošanu, ar kuriem aktieriem sadarboties un ar kuriem ne…”

“KZ” izvēle: 10 intriģējošāko iestudējumu TOP

* “Esi sveicināta bohēma” (režisors Valdis Lūriņš) Liepājas teātrī.

* Inga Ābele “Klūgu mūks” (režisore Indra Roga) Nacionālajā teātrī.

* O. Vailds “Salome” (rež. Viesturs Kairišs) Nacionālajā teātrī.

* Sanita Reinsone “Meža meitas” (režisors Mārtiņš Eihe) Valmieras teātrī.

* Indras Rogas lieldarbs “Vidzemes stāsti un noveles” (režisore Indra Roga) Valmieras teātrī.

* Elīnas Cērpas dokumentālais meklējums “Lūcis” (režisore Elīna Cērpa) Valmieras teātrī.

A. Gribojedovs “Kur prāts, tur nelaime” (režisors Jurijs Kvjatkovskis) Daugavpils teātrī.

* “Pēdējā Ļeņina eglīte” (rež. Uldis Tīrons) JRT.

* J. Mišima “Marķīze de Sada” (rež. Alvis Hermanis) JRT.

* T. Vinterbergs “Svinības” (rež. Aleksandrs Mosfovs) Dailes teātrī.

LA.lv