Mobilā versija
+2.9°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
25. augusts, 2017
Drukāt

Teātros jauni kadri, jaunas telpas, tēmu izvērsums no Brigaderes līdz Ļeņinam (2)

1. Viesrežisoru pamaz

1no9
Publicitātes (Matīsa Markovska) fotoPublicitātes (Matīsa Markovska) foto

No Brigaderes līdz Ļeņinam – tā varētu raksturot tēmu loku izvērsumu teātrī jaunajā sezonā, kas jau 18. augustā sākusies ar “Lūci” Valmierā. Vienmēr raisa interesi tas, kādi autori tās gaitā ieraudzīs skatuves gaismu, kuriem režisoriem tiks uzticēti iestudējumi un par ko teātris jaunajā sezonā runās?

Teātra cienītājiem un lietpratējiem bieži vien vairāk par autora darbu interesē iestudētājs, jo no tā vislielākā mērā atkarīgs izrādes vēstījums. Nacionālajā teātrī šajā sezonā nebūs neviena viesrežisora, tur ieredzēto Kirilu Serebreņņikovu ieskaitot. Taču, aizsteidzoties notikumiem priekšā, nākamajā, Latvijas valsts simtgades, sezonā ir iecere ar maskavieti veidot izrādi par latviešu strēlniekiem, kas solās būt visnotaļ sarežģīts uzdevums, jo Gogoļa centra vadītājam, kā teica Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, ir citāds skatījums uz šo tēmu.

Arī Liepājā šajā sezonā neiestudēs ne teātrim jau it kā “pieradinātais” Konstantīns Bogomolovs, ne Aleksejs Girba.

Dailes teātris sezonas pirmo pirmizrādi paredzējis 20. septembrī ar Tomasa Vinterberga un Mogensa Rukova traģikomēdiju “Svinības”, kuru iestudēs šā teātra skatītājiem labi zināmais viesrežisors no Bulgārijas Aleksandrs Morfovs. Viesrežisoru ziņā izceļas Daugavpils teātris, kur jau šobrīd ir sācies mēģinājumu process pie izrādes pēc A. Gribojedova lugas motīviem “Kur prāts, tur nelaime” (krievu valodā), kuras pirmizrāde gaidāma septembra izskaņā. Iestudējuma režisors ir Jurijs Kvjatkovskis no Krievijas, kurš divkārt tika nominēts teātra balvai “Zelta maska”.

Novembrī gaidāma vēl viena krievu režisora pirmizrāde – Krasnogorova lugas iestudējumam latviešu valodā, kuras režisors būs Andrejs Dežonovs, Karēlijas Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs.

Rudenī Daugavpils teātrī mēģinājumus sāks režisore Lucina Sosnovska no Polijas, kuras rokraksts skatītājiem pazīstams pēc izrādēm “Pie mums viss kārtībā” un “Hamlets”. Šogad Lucina So­snovska iestudēs poļu dramaturģiju. Turpinās darbs arī pie deju izrādes bērniem “Čipolino”, kuras horeogrāfe ir Irina Saveļjeva.

Savukārt viesrežisors no Sanktpēterburgas Ser­gejs Ščipicins, kurš Valmieras teātra Apaļajā zālē piedāvās versiju par Aleksandra Puškina klasisko darbu par cilvēku kaislību dabu “Mazās traģēdijas”, jau labi sen pats meklējis kontaktus Latvijā.

  1. Viesrežisoru pamaz
  2. Tēmu saskares
  3. Saskanīga asinsrite un migrācija
  4. Mainītās lomās
  5. Jaunas asinis
  6. Uzņems jaunus aktierus
  7. Jaunās telpās
  8. JRT – uzreiz seši ārštatā
  9. "KZ" izvēle: 10 intriģējošāko iestudējumu TOP

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Jauni kadri, jauni laiki Atbildēt

    Iegansts ķerties personību portretiem ne vienmēr ir tikai dziļā rūpe par kultūrslāņa izpēti. Tikpat labi tas var liecināt par režisoru pašu pieteikumiem savas karjeras veidošanai. Valmieras teātrī divas māsas, I.Ramutes meitas, ļoti līdzīgā veidā “laužas” režijas lauciņā, konstatējot “brīvu nišu”. L.Laviņas – Kalnaellas filma par R.Birgeri “Tev, Rūķi!”, kurai tika sarūpēts atzīstams finansiālais budžets, tostarp arī no Valmieras pašvaldības, daudz neatšķiras savā uzstādījumā E.Cērpas iestudējumam VDT “P.Lūcis”. Pirmkārt bagātīgs finansiālais piesaistījums ( Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Valmieras pilsētas pašvaldība, Rīgas Domes un Acción Cultural Española (AC/E) mobilitātes programma “Programme for the Internationalisation of Spanish Culture” (PICE).)
    Šobrīd teātros pieteikta kadru maiņa. Intervijā Dienai I.Ramute par to arī savas domas paudusi: “Cilvēciskā ziņā es attiecības ar kolēģiem jūtu vairāk nekā tad, kad ienācu teātrī. Toreiz es šādu saiti ar vecākajiem kolēģiem nejutu. Es domāju par tiem, kuru vairs nav. Viņi bija manos pašreizējos gados, bet man tā likās aizplūdu laika paaudze. Agrāk bija tādi kolēģi, ar kuriem palikām tikai uz jūs, lai arī tuvināšanās bija pat lielāka, bija izbraukumi. Šobrīd nav neviena, par kuru es domātu – kāpēc viņš ir manā ansamblī, bet agrāk daži tādi bija.”
    Acīmredzot I.Ramutei tagad vairs nerodas jautājumi par tiem, kas ienāk teātrī, jo ģimenes īpatsavaram cita garša. Kā arī jauki TV nolūkoties uz vīra J.Laviņa ātro kredītu ilgstošo reklāmas biznesu. Par finansēm jāprot cīnīties, jo ne tikai Valmieras pašvaldības, bet arī Rīgas domes klātbūtne, nemaz nerunājot par Spānijas organizāciju “piešprici”, liecina par būtiski citādu piegājienu mākslai.
    Nav slikti, vai ne?

Draugiem Facebook Twitter Google+