×
Mobilā versija
Brīdinājums +17.2°C
Viktors, Nils
Otrdiena, 19. jūnijs, 2018
14. janvāris, 2018
Drukāt

No cenzūras brīvi Dziesmu svētki. 30 svarīgākie notikumi Latvijai (3)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

1990. gada Dziesmu un deju svētkos piedalījās pavisam 851 kolektīvs, 32 973 dalībnieki.

Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” atskatās uz aizvadītajiem gadu desmitiem un notikumiem, procesiem, kuri bijuši īpaši svarīgi mums un Latvijai.

1990. gada 5. – 18. jūlijā Latvijā notika XX Vispārējie latviešu dziesmu un X Deju svētki. Burtiski dažus mēnešus iepriekš, 4. maijā, Latvijas PSR Augstākā padome bija pieņēmusi Neatkarības deklarāciju, gaisā virmoja pārgalvīga, visaptveroša brīvības sajūta. Dziesmu un deju svētki šķita kā grandiozs latviskuma apliecinājums, kulminācija neatkarības gaidām un centieniem, īpaši tādēļ, ka tajos pirmo reizi drīkstēja piedalīties arī dziedātāji un dejotāji no trimdas latviešu vidus. Svētku programma un repertuārs atkal bija brīvs no cenzūras un ideoloģiski obligātajām brālīgo tautu dziesmām, programmā varēja iekļaut daudzus iepriekš aizliegtus skaņdarbus, tostarp “Dievs, svētī Latviju!”. Jāatgādina – 1990. gada 15. februārī tika pieņemts lēmums par tās kā himnas tiesību atjaunošanu līdz ar Latvijas Republikas karogu un bijušo ģerboni. Tradicionālais svētku gājiens 1990. gada vasarā pārplūdināja Rīgu ar sarkanbaltsarkano karogu jūru – varēja vien pabrīnīties, kur šis gadu desmitiem aizliegtais simbols bija slēpts un glabāts, lai, sajūtot brīvības jausmas, tiktu atkal celts godā.

Diriģents Edgars Račevskis, kurš darbojās 1990. gada Dziesmu un deju svētku mākslinieciskajā padomē, atceras – diskusijas par repertuāru, kuras divu gadu garumā risinājās Komponistu savienībā, bijušas ļoti karstas, viedokļi – izteikti pretrunīgi, tomēr beidzot izdevies nonākt pie kopsaucēja, lai taptu nevis, kā ierasts, viens Noslēguma koncerts, bet gan trīs grandiozi lielkoncerti – viens, veltīts klasiskajai kormūzikai, viens – tautasdziesmām un “Dzīvības dziesma” – mūsdienu dziesmu koncerts. 1990. gada Dziesmu un deju svētkos piedalījās pavisam 851 kolektīvs, 32 973 dalībnieki. “Izjūtas bija fantastiskas, tās nav pat iespējams izteikt vārdos, jo pirmo reizi Latvijā saplūda visi pasaules dziedošie latvieši. Viņi visi dziedāja gan repertuāra, gan mākslinieciskā izpildījuma ziņā ļoti labu, emocionāli piesātinātu, iedarbīgu programmu. Nekad iepriekš svētki nebija bijuši tik emocionāli piesātināti,” atceras Edgars Račevskis.

Jā, arī mākslinieciski kvalitatīvi un augstvērtīgi – koru kari ilga 13 stundas, tajos piedalījās kopumā 53 kori. Laurus sieviešu koru grupā plūca Ausmas Derkevicas vadītais “Dzintars”. Vīru koru grupā uzvaru dalīja pieredzējušais “Dziedonis” Imanta Kokara vadībā un Edgara Račevska strauji uzaustošais “Gaude­amus”. Arī jaukto koru grupā par labākajiem tika atzīti divi kori – Gido Kokara “Daile” un Jura Kļaviņa “Juventus”.

Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētājs Gunārs Meierovics savā uzrunā Dziesmu un deju svētkos sacīja: “Mēs esam vienoti – Latvija un trimda. Šī diena un šie svētki savieno latviešu tautas dzīvos locekļus, kurus citu no cita centās pretdabiski šķirt. Visus šos gadus mēs esam bijuši varmācīgi šķirti un tomēr nešķirami.”

Savukārt svētku virsdiriģents Haralds Mednis intervijā “Lauku Avīzes” žurnālistei Mārai Lapsai atzina: “Ja reizi piecos gados nebūtu svētku sajūtas, tad varētu sevi par zaudētājiem uzlūkot. Ko šāda kopdziedāšana apliecina? Ka tie taču esam mēs, kas kopā sanākuši. Latviešu tauta. Tikai tā varam sevi starp citām tautām apliecināt.”

XX Dziesmu svētki bija unikāla parādība – viena no pirmajām un vienlaikus arī pēdējām reizēm, kad latvieši visā pasaulē jutās vienoti bez savstarpēja aizvainojuma, pārmetumiem un sīkām ķildām. Jau uz nākamajiem svētkiem trimdas latvieši tika nostumti malā, un tikai jaunajā gadsimtā Dziesmu svētku Noslēguma koncerta skatuve atkal vienlīdz viesmīlīgi gaida visas pasaules latviešus.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    kas arī bija jāpierāda.

  2. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    ========

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  3. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    kas arī bija jāpierāda.

Draugiem Facebook Twitter Google+