Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. decembris, 2013
Drukāt

No cilpas pagaidām izkļuvusi Īrija


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pēc trīs gadu ilgas cīņas Īrija kļuvusi par pirmo eirozonas valsti, kas pabeigusi starptautiskā aizdevuma programmu, un atgriezīsies tirgos.

Krīzes pīķa laikā – 2010. gadā –, ciešot no pamatīga budžeta deficīta un parādu sloga, Īrija bija spiesta vērsties pie starptautiskajiem aizdevējiem, lai glābtos no bankrota. Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Savienība valstij piešķīra vairāk nekā 80 miljardus eiro. Īrija par šo palīdzību samaksāja augstu cenu, izpildot neskaitāmas aizdevēju prasības – ceļot nodokļus, mazinot algas, atlaižot valsts sektorā strādājošos un pārdodot valstij piederošos aktīvus.

Vēsti par Īrijas panākumiem steidzās sveikt visu Eiropas Savienības institūciju vadītāji. “Īrija sūta signālu pārējām valstīm, ka ar cietu apņemšanos un pārējo partnervalstu atbalstu mēs izkļūsim no krīzes vēl stiprāki,” secināja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu. “Šis ir skaidrs apliecinājums it kā nepārprotamajam, ka aizdevuma programmai ir sākums un beigas,” uzsvēra Eiropas monetāro lietu komisārs Oli Rēns.

Taču optimistiskos paziņojumus slāpēja Īrijas finanšu ministra Maikla Nūnana sacītais, ka šīs nebūt nav grūtā ceļa beigas un ka Īrijai vēl labu laiku nāksies turpināt dzīvi taupības garā, lēnām atmaksājot aizdoto naudu. Turklāt uzraudzība no ārienes arī nebūt nebūs beigusies. Lai arī Īrija oficiāli var atvadīties no tā sauktās troikas – Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda –, tomēr joprojām paliks uzraugu uzmanības centrā, jo Eiropas Savienība pēdējos krīzes gados ir vienojusies par pamatīgām kontrolēm un visiem iespējamajiem krīzes uzraudzības mehānismiem. Tas nozīmē, ka arī turpmāk uz Dublinu regulāri, visticamāk, divas reizes gadā, brauks eksperti un vismaz vēl vairākus gadus valstī paliks Starptautiskā valūtas fonda komanda. Tāpat kā citām eirozonas valstīm, Īrijai katru gadu būs jāatskaitās par jauno budžetu un jāved pirms balsojuma parlamentā to atrādīt Eiropas Komisijai Briselē.

Jaunākie vērtējumi par Īrijas izaugsmi sola, ka valsts nākamajos divos gados turpinās atkopties un ekonomika pamazām rādīs pozitīvākus rezultātus, 2015. gadā sasniedzot 2,2 procentu lielu izaugsmi. Arī bezdarba procenti Īrijā pamazām krītas – no 15 procentiem patlaban, nākamgad, kā prognozē, noslīdot līdz 12,3. Īrijas valdība apgalvo, ka tam par iemeslu ir fakts, ka pēdējos gados izdevies radīt vairāk nekā 50 000 jaunu darba vietu. Pagaidām paši īri nesteidzas sildīt ekonomiku un pieprasījums pašmājās saglabājas zems, tā ka cilvēki ar naudu rīkojas piesardzīgi, daudzām mājsaimniecībām ir parādi, ikdienu spiež augstie nodokļi, savukārt bankas patlaban nav tik nadzīgas izsniegt aizdevumus.

Joprojām starptautiskā aizdevuma grožos paliek pārējās eirozonas valstis, kurām arī nācās vērsties pēc palīdzības, – Grieķija, Portugāle un Kipra. Portugāle varētu būt nākamā, kas pārtrauks dalību aizdevuma programmā. Pēc jaunākajām pro-gnozēm, tas varētu notikt nākamā gada vasarā. Portugālei starptautiskie aizdevēji palīdzību piešķīra 2011. gadā 78 miljonu eiro apmērā. Pirms dažām dienām starptautiskie aizdevēji, noslēdzot jaunāko valsts glābšanas programmas pārskatu, konstatējuši, ka Portugāle visu dara vēlamajā virzienā, kas valsti tuvina procesa nobeigumam. Līdz tam Portugāle vēl saņems nākamos nepieciešamos vairāk nekā divus miljardus eiro.

Grieķijas atlabšana rit gausāk, un valsts vēl ir pārrunu procesā par nākamo aizdevuma daļu, tā ka starptautiskos aizdevējus joprojām neapmierina Grieķijā veiktās reformas. Pēc jaunākā Eiropas Centrālās bankas vērtējuma, nākamgad Grieķija tomēr izkļūs no sešu gadu ilgas lejupslīdes un sāks izrādīt pirmās atkopšanās pazīmes. Tam, pēc 
ekspertu domām, būtu jāatstāj arī pozitīva ietekme uz nodarbinātību, jo Grieķijā bezdarba līmenis pietuvojies teju katastrofālai situācijai. Nākamgad valsts ekonomikai būtu jāpieaug par 0,5 procentiem. Grieķija aizdevumu ir saņēmusi jau divreiz, kopumā 240 miljardus eiro.

Pievienot komentāru

Apšaude Somijā: nogalināta pilsētas domes priekšsēdētāja un divas žurnālistesSomijas dienvidaustrumu pilsētā Imatrā pie restorāna naktī uz svētdienu nošautās trīs sievietes ir pilsētas domes priekšsēdētāja un divas vietējā laikraksta žurnālistes, paziņojusi policijas pārstāve.
Draugiem Facebook Twitter Google+