Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. februāris, 2013
Drukāt

No dārza līdz pircējam 


Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Otaņķu pagasta zemnieku saimniecības “Meldri EB” saimnieks Eglons Brūns audzē gan bioloģiskos augļus un ogas, gan tos pārstrādā un pārdod. Vēl viens saimniecības darbības virziens ir retu sugu koku, piemēram, plūškoka, kizila un irbenāja audzēšana, kā arī selekcijas darbs. 


Pirms pieciem gadiem “Meldri EB” izmantoja ES atbalstu pusnaturālās saimiecības pārveidei. “Vācijā par atbalsta naudu nopirku ābolu maļamo iekārtu, sulas spiedi un karsējamo katlu un varēju izveidot sertificētu pārstrādes uzņēmumu. Sulas no bioloģiskajiem augļiem un ogām ir ļoti pieprasītas,” stāsta Brūna kungs.

“Meldri EB” apsaimnieko vien 3,12 ha lielu platību un bez ķimikālijām darbojas jau 21 gadu. E. Brūns atzīst – viens no iemesliem viņa izvēlei par labu bioloģiskajai lauksaimniecībai bija studiju laikā Kubaņas Lauksaimniecības institūtā redzētais un izbaudītais. “Dienvidu valstīs augļu kokus miglo 17 reizes sezonā, ja pēc miglošanas līst – tad vēl vairāk. Tolaik saindējos ar ķimikālijām un redzēju, kā veselību bojā arī manas brigādes cilvēki,” atklāj Otaņķu pagasta saimnieks. Otrs iemesls izvēlei par labu bioloģiskajai lauksaimniecībai bija “Meldri EB” veiktais selekcijas darbs. “Ja augļu kokus miglotu, tad neredzētu to īpašības un nevarētu salīdzināt ar citām šķirnēm,” piebilst E. Brūns.

Viņš aizvien cenšas savu ražu un paša spiestās sulas pārdot pircējiem bez starpniekiem. “Ir jāpastāsta pircējam par katru šķirni un jādod auglis nogaršot. Tirgotājs to izdarīt nevarēs,” uzskata E. Brūns.

Vēl viens iemesls ir tirgotāju uzliktais augstais piecenojums un neprasme pārdot paņemtos bioloģiskos produktus, kurus nevar glabāt tik ilgi kā ar konvencionālajām metodēm audzētu ražu. “Man daudzu gadu laikā Rīgā un Liepājā ir izveidojies savs pircēju loks, kas man uzticas,” tā E. Brūns.

Saimnieka attieksme pret kooperāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā patlaban ir noraidoša, tomēr viņš pieļauj – pie labvēlīgiem nosacījumiem tā varētu mainīties.

“Savulaik gan es, gan citi augļkopji ar kāda mūspuses kooperatīva starpniecību vēlējās pārdot ražu. Mūs apkrāpa – kooperatīvs augļus paņēma, tomēr naudu nesamaksāja. Šāda rīcība attur no vēlēšanās sadarboties nākotnē,” E. Brūns atklāj iemeslu.

Saimnieks kooperāciju tomēr uzskata par perspektīvu. Viņš teic, ka būtu gatavs iesaistīties tādā bioloģisko lauksaimnieku kooperatīvā, kam piederētu liela augļu glabātava. “Tādas glabātavas transporta izdevumu samazināšanai vajadzētu izveidot visos Latvijas novados. Glabātavu izveidei būtu jāpiesaista ES atbalsts. Kooperatīva izveidē noteikti ieinteresēti būtu lielražotāji, tomēr, ja aicinātu mani un es varētu samaksāt nepieciešamo naudas ieguldījumu, tad noteikti iestātos,” apliecina E. Brūns.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+