No dzīvokļa izliek arī ar bērniem 0
Turpinām publicēt mūsu lasītāju jautājumus par tiesu izpildītāju pilnvarām un parādnieku pienākumiem, uz kuriem atbildējis Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietnieks, zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs.
Ja parādnieks vai kāds cits pārsūdz apgabaltiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu, cik ilgā laikā sūdzību izskata Augstākā tiesa?
Mutvārdu tiesas procesā tas var prasīt arī pusgadu, bet, ja Augstākā tiesa lietu skata rakstveidā, tad šādas pārsūdzības tiek izskatītas viena vai divu mēnešu laikā.
Kādas ir papildu izmaksas pēc tam, kad esmu iegādājies nekustamo īpašumu tiesu izpildītāja izsolē?
Par izsoles akta apstiprināšanu apgabaltiesā jāmaksā 50 lati, savukārt zemesgrāmatu nodaļā jāsamaksā valsts nodeva par nekustamā īpašuma reģistrēšanu uz jaunā īpašnieka vārda. Valsts nodevas apmērs atkarīgs no darījuma summas vai kadastrālās vērtības – tā tiek aprēķināta no tā, kas ir augstāks, līdzīgi kā iegādājoties nekustamo īpašumu ar pirkuma līgumu.
Biju ieradusies uz tiesu izpildītāja rīkoto izsoli. Pirms tā sākās, pie manis pienāca pāris cilvēku un piedāvāja darījumu – lai es samaksājot 500 latus un viņi nepirkšot šo īpašumu, proti, nepiedalīsies izsolē. Atteicos samaksāt prasīto naudu, bet viņi īpašumu pārsolīja. Kā rīkoties tiem pircējiem, kam pirms izsoles tiek prasīta nauda?
Tiesu izpildītāji ir saskārušies ar šādām lietām. Taču jābrīdina – ja tiesu izpildītājs pamana, ka tiek maksāts kādam, lai viņš nepiedalītos izsolē, tad tiesu izpildītājs var lūgt tiesu neapstiprināt izsoles aktu, jo nav iegūta maksimālā summa par nekustamo īpašumu. Aicinu cilvēkus nemaksāt nevienam par to, lai viņš nepiedalītos izsolē. Var gadīties, ka šie cilvēki nemaz nav ieradušies, lai iegādātos kādu īpašumu, bet cer nopelnīt, apmānot šādus naivus pircējus. Visbiežāk, pat ja viņiem nesamaksā, viņi tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē nemaz nepiedalās. Tāpat var gadīties pretēja situācija – jūs samaksāsiet šiem cilvēkiem, bet viņi piedalīsies izsolē un uzvarēs.
Kas notiek, ja pēc uzvaras izsolē tiesa neapstiprina izsoles aktu?
Ja tiesa kāda iemesla dēļ neapstiprina izsoles aktu, tad notiek atkārtota nekustamā īpašuma izsole. Tādā gadījumā cilvēkam, kas iepriekš nosolījis augstāko cenu, tiek atdota samaksātā drošības nauda, kas iemaksāta par piedalīšanos izsolē.
Ja dzīvokļa iepriekšējam īpašniekam ir mazi bērni, vai jaunajam īpašniekam nav problēmu iegūt nekustamo īpašumu savā īpašumā un sākt tur dzīvot, ja tas iegūts izsoles ceļā?
Nē. Tas, ka parādniekam ir bērni, neietekmē jūsu tiesības iegūt un sākt dzīvot īpašumā, ko esat ieguvis tiesu izpildītāja rīkotā izsolē.
Kas notiek, ja ne pirmajā, ne otrajā tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē nekustamais īpašums netiek pārdots?
Ja izsole tiek atzīta par nenotikušu, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to visiem kreditoriem un parādnieka līdzīpašniekiem, uzaicinot viņus paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu.
Ja izsoli atzīst par nenotikušu, jo nosolītājs viena mēneša laikā nav samaksājis visu nosolīto summu, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam solītājam un uzaicina viņu paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu. Tikai tad, ja otrā izsole nav notikusi un neviens nav vēlējies paturēt nekustamo īpašumu sev, nekustamais īpašums paliek iepriekšējā īpašnieka īpašumā un piedziņas atzīme zemesgrāmatā ir dzēšama.
Vai tiesu izpildītāju galvenais darbs ir nekustamā īpašuma izsolīšana?
Nē, tā nav, ka tiesu izpildītāji nodarbotos tikai ar ieķīlāto nekustamo īpašumu pārdošanu izsolēs. Jā, šīs lietas parasti ir “skaļākas”, tām tiek pievērsta lielāka uzmanība un pēdējos gados tas tiešām ir aktuāls jautājums. Bet, tāpat kā pirmskrīzes laikā, tiesu izpildītāji veic amata darbības, lai izpildītu ne tikai tiesas, bet arī citu institūciju un amatpersonu nolēmumus kā, piemēram: par piedziņu; par prasības nodrošinājumu; par telpu atbrīvošanu (izlikšanu); par ievešanu valdījumā; par noteiktu priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam, kā arī citu izpildu dokumentā noteiktu darbību veikšanu; par saistību piespiedu izpildi; par mantas konfiskāciju; par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.
Uzskatu, ka tiesu izpildītājs ir pārkāpis savas pilnvaras, bloķējot manu bankas kontu. Ko varu darīt?
Piedzinējs vai parādnieks, iesniedzot motivētu sūdzību, tiesu izpildītāja veiktās darbības var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. Par sūdzības iesniegšanu jāmaksā valsts nodeva 15 lati.
Kā rīkoties, ja neapmierina tiesu izpildītāja darbs? Jau pirms laba laika iesniedzu izpildu rakstu, bet līdz šim nav nekādas informācijas, ko viņš dara, lai parādu piedzītu.
Jums ir tiesības vērsties pie konkrētā tiesu izpildītāja ar lūgumu informēt par viņa veikto darbu. Tāpat jebkurā mirklī ir iespējams atteikties no šā tiesu izpildītāja pakalpojumiem un izpildu rakstu iesniegt jebkuram citam tiesu izpildītājam, kas darbojas attiecīgajā apgabaltiesas teritorijā. Tiesa, vienlaikus pie diviem tiesu izpildītājiem ar vienu un to pašu izpildu rakstu gan nevarat vērsties.
Uz kāda pamata tiesu izpildītājs var atsavināt nekustamo īpašumu?
Tiesu izpildītājs piespiedu kārtā var atsavināt nekustamo īpašumu, ja cilvēks nepilda savas saistības – nekustamā īpašuma atsavināšana notiek uz tiesas vai uz citu institūciju, vai amatpersonu nolēmuma pamata. Izpildu dokumentu detalizēts uzskaitījums ir dots Civilprocesa likuma 540. pantā. Turklāt piedzinējam, iesniedzot izpildu dokumentu piedziņai, ir jānorāda piespiedu izpildes līdzekļi (piedziņas vēršana uz parādnieka naudas līdzekļiem, kustamo mantu vai nekustamo īpašumu), uz kuru pamata tiek veiktas piedziņas darbības.
Kā parāda piedziņa notiek no cilvēkiem, kas devušies prom uz ārzemēm? Vai no viņiem grūti piedzīt parādu?
Ja cilvēkam, kas atrodas ārzemēs, Latvijā ir palikusi manta, uz kuru var vērst piedziņu, tad piedziņa notiek parastajā kārtībā. Ja Latvijā nav palikusi manta, parādu piedziņa ir sarežģītāka, jo katras valsts tiesu izpildītājs darbojas tikai savas valsts teritorijā. Mēs, Latvijas tiesu izpildītāji, nevaram piedzīt parādu no cilvēka, kas dzīvo, piemēram, Dānijā. Parāda piedziņas kārtību nosaka tas, vai parādnieks dzīvo, strādā vai mācās kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm; valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgti tiesiskās palīdzības līgumi; vai valstī, ar kuru šādi līgumi nav noslēgti.
Eiropas Savienībā vairākas regulas paredz vienotu kārtību par ārvalsts sprieduma izpildi, ja piedzinējam jau ir spēkā stājies tiesas spriedums par parāda piedziņu – ja parādnieks neceļ iebildumus, izpildrakstu var ātri un bez gariem procesiem saņemt citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ko var iesniegt attiecīgās valsts tiesu izpildītājam. Nedaudz sarežģītāka procedūra ir ar trešajām valstīm, ar kurām Latvijai ir noslēgti tiesiskās palīdzības līgumi, kas paredz kārtību sprieduma izpildei. Valstīs, ar kurām nav noslēgti tiesiskās palīdzības līgumi, tiesvedība var būt dārgs un ilgstošs process, jo valstis nav vienojušās nedz par sprieduma atzīšanu un izpildi, nedz par strīda piekritību.
