No Ezeriņa līdz “Ezeriņam” 0
Visā, kas pēdējos divos gados noticis ar mūsu noveļu meistaru Jāni Ezeriņu, ir kaut kas no mistikas.
Paldies arī “LA” pielikumam “Kultūrzīmes”, ka “Spēlmaņu nakts” nominācijās balsojāt par “Ezeriņu”! Tieši Ziemassvētkos, 24. decembrī, paies 90 gadu, kopš mūžībā aizgājis latviešu noveles meistars Jānis Ezeriņš.
Blakus rakstniekam 2. Mežakapos guldīti arī vistuvākie – māte Liene, māsa Marija, sieva Antonija, meita Rūta un mazdēls Marts. Radu vidū vairs tikai sirmie – otrās pakāpes māsīcas un brālēns – un viņu pēcteči. Karš, noziedzīgās varas un represijas kapāja arī Ezeriņu dzimtu, un stūrītis Mežakapos pamazām apauga ar sūnu, tāpat kā rakstnieka vārds bija pakļauts aizmirstībai. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas radu lokā saslēdzās piespiedu trimdā nokļuvušie, Sibīriju izgājušie un Tēvzemē palikušie. Apstākļu sakritība, apvienojoties idejai, uzņēmībai un līdzekļiem, vainagojās ar kapa pieminekli rakstniekam, un 2012. gada 9. jūnijā dzejnieks Jānis Peters noņēma Lielvārdes jostu no tēlnieka Āra Smildzera un meistara akmeņkaļa Gunta Pandera veidotās piemiņas zīmes ar Jāņa Ezeriņa profila bareljefu granītā. Jutām pamatotu gandarījumu par 88 gadus aizturētā parāda atdošanu.
Izrādījās, ka tas bija tikai pusceļš uz Ezeriņa atgriešanos. Tā paša gada decembrī žurnālā “36,6°C” bija publicēta žurnālistes Maijas Krekles, šķiet, dziļi izsāpēta apcere par Jāni Ezeriņu “Neizdziedējamā slimība – dzīve”. Pēc gada pārsteidza vēsts, ka jaunais režisors Elmārs Seņkovs, atlicis malā iecerētu darbu, ķēries pie Ezeriņa novelēm. Un Nacionālā teātrī notika brīnums. Mēs ieraudzījām pavisam citādu Ezeriņu. Režisors un aktieri atklāja t. s. vienkāršā cilvēka filozofiju it kā gluži parastās sadzīves situācijās. Arī mēs sirsnīgi pateicamies Nacionālajam teātrim un “Ezeriņa” iestudētājiem, piebilstot – talants atrod talantu. “Spēlmaņu nakts” žūrija ieviesa jaunu nomināciju – mazās formas izrādes. Bijām pārliecināti, ka balvu saņems “Ezeriņš”, bet otrs jaunievedums – Galvenā balva – bija pārsteigums. Mums, rakstnieka dzimtas piederīgajiem, likās, ka arī mēs esam ierauti kādā mistiskā Ezeriņa augšāmcelšanās brīnumā. To izjutis arī režisors E. Seņkovs, paužot prieku par to, ka “”Ezeriņš” ļāva mums radīt. Liekas, viņš vēroja mūs un deva šo neaptaustāmo brīnumu, kad visi komponenti saslēdzas un izrāde izdodas.” Notikumu attīstība līdz brīnumam mums šķiet kā sižets vēl vienai Jāņa Ezeriņa novelei – šoreiz starp nāvi un atgriešanos.
Rakstnieka dzimtas vārdā DAINA ZIEMELE Bauskā
