Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. marts, 2015
Drukāt

No hektāra “izslauc” 12 671 kg piena. Z/s “Kalna Dambrāni” pieredze (5)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis
Viedoklis

Viedoklis

Ziedīte Bimšteine, LLKC Jēkabpils biroja vadītāja: 
"Bruto segums lopkopībā z/s "Kalna Dambrāni" parāda, ka saimniecība strādā optimālā režīmā, izmantojot intensīvo piena ražošanas tehnoloģiju. Zemi izmanto rupjās lopbarības – siena, skābbarības – sagatavošanai. 2012. gadā veiksmīgi tika uzsākta kukurūzas audzēšana 22 ha platībā, 2014. gadā – jau 118 ha platībā. Vidējā zālāju ražība 22 tonnas no ha, kukurūzas – 35 tonnas no ha. Pieaugot lopu skaitam, LIZ platības būtiski nav palielinājušās, tādēļ uzsvars saimniecībā tiek likts uz zālāju sējumu un iegūtās produkcijas kvalitāti."

Turpinot “Zelta hektāra” sēriju, pievēršamies šobrīd “karstākajai” nozarei – piena lopkopībai, lai varētu vērtēt izmaksas un rastu “baltā zelta” vērtību, rēķinot uz hektāru.

Latvijā joprojām maz zemnieku skrupulozi veic aprēķinus, bet, piemēram, Nīderlandē piena izslaukumus un ieņēmumus rēķina uz vienu hektāru. Šoreiz piedāvājam ielūkoties z/s “Kalna Dambrāni” saimniecībā Viesītes novadā, kur saimnieko Ivetas un Ivara Tīrumnieku ģimene.

630 slaucamās govis un lielākais izslaukums valstī – tāda ir saimniecības īsā bilance. “LA” aprēķini liecina, ka “Kalna Dambrānos” vidēji no hektāra “izslauc” 12 671 kg jeb “ieņem” 4181 eiro. Tiesa, aprēķinā nav ierēķinātas pastāvīgās izmaksas, līdz ar to šo nevar uzskatīt par tīro peļņu. Kopš 2008. gada “Kalna Dambrāni” attīstībā investējuši ievērojamus līdzekļus un tas devis rezultātu. Pašlaik pirms piena kvotu atcelšanas Tīrumnieki gan ir pārdomu priekšā, kādā virzienā turpināt attīstību.

Svarīga lopbarība

Pagājušajā gadā saimniecībā pašizmaksa uz vienu piena kilogramu bija 35 centi, savukārt vidējā piena realizācijas cena – 33 centi/kg, liecina LLKC aprēķini. Pašizmaksā lielāko daļu veido lopbarība un kredīti. “No kredītiem nekad neesmu baidījusies, adekvāti aprēķinot, vai to varam atdot. Nevajag izlēkt no biksēm, bet vajag rēķināt, ko vari atļauties un ko ne. Bet pamatā paš­izmaksu veido lopbarība. Graudus paši neaudzējam, jo vajadzīgas lielākas zemes platības, kā arī jāveic investīcijas tehnikā un tehnoloģijās. Runājot par lopbarību, saimniece atklāj savus aprēķinus: “Ja govs spēkbarībā apēd 30% no ieņēmumiem, ko viņa devusi, tad tas ir ļoti labi, nerēķinot rupjo barību. Bet, ja šis cipars ir lielāks, kā tas ir pašlaik, tad tas kļūst neizdevīgi, jo ir jau arī citi izdevumi – kredīti, algas, pakalpojumi.” Lai gan graudiem cenas pērn samazinājās vidēji par trešdaļu, barības cenas tas ietekmējis minimāli, līdz ar to tās izmaksas joprojām ir salīdzinoši augstas.

Pašreizējā piena iepirkuma cena nesedz ražošanas pašizmaksu, un saimniece neslēpj, ka šobrīd tiek darīts viss, lai pašizmaksu samazinātu. “Cīnāmies par katru centu, par katru lopbarības tonnu. Lopbarībai prasām zemākas cenas, arī veterinārās izmaksas cenšamies samazināt. Bet kvalitatīvas lopbarības sagatavošanai naudu nežēlosim, tērēsim tūkstošus, lai iegādātos minerālmēslus un citu nepieciešamo. Plānojam šogad pirkt arī jaudīgāku tehniku, lai mazāk degvielu tērētu, jo mums ar akcizēto degvielu pietiek tikai pusgadam. Plānojam iegūt augstākas ražas.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kurš zemākais punkts ir pāri? Varbūt piena kvotu atcelšana aprilī? Domā ko runā! Kvotu atcelšana
    radīs jaunu piena cenu kritumu + nāk taču vasara, kad piena cenas vienmēr iet uz leju. Tad tikai bankroti sāksies un vispirms izputēs tie, kam bankas uzlikušas kredītiemauktus un kas nodarbina algotu darbaspēku. Neapskaužu šo saimniecību. Tās runas par attīstīšanos ir tikai pupu mizas.

  2. Tas, ko izdarījusi Iveta, ir apbrīnas vērts. Nevienam vecim tas nebūtu pa spēkam!

  3. laba saimniecība

  4. Tieši ar izmaksām bija jāsāk šis raksts, citādi tā ir tukša propaganda padomju stilā – pārspēsim, apdzīsim
    un tml. Ja pašizmaksa (35c/kg) pārsniedz pārsniedz ieņēmumus (33c/kg), tad nav ko te tricināt gaisu – tā ir nerentabla, ar subsīdiju palīdzību mākslīgi uzturēta saimniecība. Un punkts. Mēs te turpinām propagandēt nerentablu saimniekošanu un ZM greizo lauku politiku. Laikam žurnālistiem aptrūcies, par ko rakstīt?

    • tā jau nu gan nav. skaidri un gaiši pateikts, ka tagad nozarē ir krīze un tāpēc ražošana ir nerentabla, bet tas ir tikai tagad. nozarē viss notiek tāpat kā citur ekonomikā – te augšā, te lejā, tāpēc atliek vien cerēt, ka zemākais punkts jau pāri un turpmāk viss virzīsies uz augšu

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+