Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
8. janvāris, 2016
Drukāt

Monika Zīle: No ilūzijām atvadoties (7)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Monika Zīle

Pirmajās jaunā gada dienās vairākums ļaužu piedzīvo atskurbumam līdzīgu sajūtu. Arī tad, ja svētku reizē nav baudīts nekas par ogu limonādi stiprāks, tie spīguļi, salūti un visapkārt palojošā līksme ir bijis savdabīgs reibinājums: tas pat lielāko īgņu savaldzina un it kā paceļ drusciņ virs zemes, un šis noskaņu lidojums mudina noticēt – aiz laika skaitļa šķirtnes patiešām sāksies citāda dzīves gaita. Bet, pulksteņa griezīgā zvana uz darbu piecelti, attopamies jau pierastajā ikdienā bez sudraba lietutiņa vītnēm un zvārgulīšiem. No pieredzes gan zinājām, ka tā būs, taču vienalga ir vilšanās ar visām paģiru iezīmēm: jo ilgāk un vairāk baudīts ilūziju biķera saturs, jo sāpīgāka pieslēgšanās realitātei. Turklāt šādu smagu pamošanos piedzīvo ne vien atsevišķi cilvēki, bet veselas valstis.

Tagad Vācijā mītošu paziņu vēstules caurstrāvo apjukums par Ķelnē un citās pilsētās Vecgada vakarā piedzīvoto, kad atplestām rokām pretī ņemtie patvēruma meklētāji apvienojās lielās vardarbju grupās ar neslēptiem izvarošanas un laupīšanas nolūkiem. Lai gan valsts kancleri Angelu Merkeli atbalstošie politiķi aicina neuzskatīt visus bēgļus par ļaundariem, no policijas kabinetiem jau izskanējis agrāk vien pusčukstus izrunātais “migrantu organizētās noziedzības” jēdziens. Šķiet, Vācijā daudziem liberāli noskaņotajiem jaunais gads liek atvadīties no ilūzijas par ieceļotāju integrēšanu Rietumu demokrātijā. No cita kontinenta ieceļojošie arvien uzstājīgāk apliecina, ka notiks pretējais – viņi jauno mītnes zemi centīsies pielāgot savam dzīvesveidam, kultūras un ticības tradīcijām.

Protams, bez vilšanās neiztiekam arī pašu mājās. Lai gan varbūt vienīgi ļoti naivi indivīdi cerēja gada sākumā dzirdēt skaidru ziņu par Latvijas jauno valdību, tomēr skāņa garša mutē arī skarbiem reālistiem. Jo tā mīcīšanās ap nākamā premjera krēslu ir klaja valdošās koalīcijas necieņa pret visnotaļ iecietīgo elektorātu. Šo jezgu kāds sociālajos tīklos salīdzinājis ar rotaļu “kurpniekos”, uz karstām pēdām saņemot iebildi – tajā spēlē pastāv atbrīvotā sēdekļa ieņemšanas noteikumi, bet koalīcijas rīcībā redzam vienīgi sacīksti shēmošanā. Tādēļ politiķim, kuru galu galā ar Valsts prezidenta svētību iedabūs (nu, kā lai vēl citādi saka!) Ministru kabineta priekšgalā, pirmkārt vajadzētu atbrīvoties no ilūzijas, ka šādi tapināta valdība baudīs kvēlu sabiedrības cieņu un atbalstu. Zemā novērtējuma iemeslu politiķi nereti meklē masu saziņas līdzekļu kritiski tonētajā informācijā, tajā pašā laikā šobrīd vairodami cilvēkos skepsi un valstisko nihilismu.

Lai cik patiesas mīlestības un sirsnības caurstrāvoti bijuši mūsu tuvinieku novēlējumi jaunajā gadā piepildīt ieceres un vēlmes un lai cik gludu pārskatāmo nākotni solītu optimistiski iekrāsoti horoskopi, daudz prātīgāk tomēr negaidīt pēkšņas labvēļu dāvanas. Man personīgi patīk savulaik Kurzemē pie Vecgada mielasta galda dzirdētais: tagad jāsparojas aizdzīvot līdz jaunajiem kartupeļiem! Vienkāršs teikums ar ļoti ietilpīgu zemtekstu. Tā krāsās ikviens var atrast kaut ko tikai sev piemērotu, paturot kopējo noti – sparošanās tas pats darbs vien ir un paliek. Uz tā pamata arī balstīsimies.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Ikreiz, kad parādās kāds Zīles rakstiņš, tad skaidrs, ka atkal tekstu skārusi veca, nevarīga roka…

  2. Par valdības gāšanu atbildīgā āboltiņa ir jāsauc pie atbildības, tāds cilvēks nedrīkst vadīt partiju, ja personīgo ambīciju dēļ liek demisionēt premjerei, bet vietā nav ko likt.
    Kā var tā spēlēties ar valsts likteni. Vai tiešām nepastāv kaut kāds likums pa šo līniju.
    Ulmani vēl līdz šim zākā par apvērsumu, bet vai tagad nav tāda situācija, ka ir kādam jāpārņem vara savās rokās, lai neesam par apsmieklu visai pasaulei un kas zina kā būtu, ja notiktu kāds uzbrukums valstij, kas vadītu valsti, atstādinātā valdība, kura vairs nenes nekādu atbildību par to, ko dara????

  3. Tajā vazaņķu barā ir vismaz pusmiljons jaunu, nogribējušos ērzeļu ar pavisam citādu pamatinstinkta izpratni. Pabarot jau šos, visticamāk, pabaros; kādu drēbju kārtu un mobiļņiku ar’ iedos. Bet ko darīs ar augšminēto, grūti pat iedomāties.
    “Bārenīšu laiva gāja Pa jūriņu līgodama” – ne velti mūsu tautumeitas tā cerējās; būs jāaicina talkā …

  4. ................... Atbildēt

    tieši tā. Sodus vajag, lai vairs NEVIENAM nesagribas darīt aizliegto. Augsts soda mērs ir prevencija.

  5. Vēl ir laiks mainīt LV likumdošanu un krimināllikumā par izvarošanu paredzēt kastrēšanu. Domāju ka tas ierobežos migrantu vēlmi doties uz Latviju.

  6. man te tāda 18 gadus veca jaunkundze vienmēr iebilda, kad teicu, ka cilvēkiem jādzīvo katram savā zemē, ka melnie cilvēki ir savādāki un dzīvi uztver no sava skatu punkta, kas ir pilnīgi atšķirīgs no mūsējā. Diemžēl skolā un internetā jauniešu smadzenes ir pietiekoši izskalotas ar pārprastu demokrātiju, toleranci un tamlīdzīgiem murgiem. BET, kad pirms neilga laika mūsu jaunkundzīti pie autobusa pieturas nopētīja divi melni jaunekļi, tad gan viņa teica, ka reāli palicis bail.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+