Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. septembris, 2012
Drukāt

No izgāztuves izved metālu


Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Ar Rīgas domes atļauju vismaz kopš 2011. gada maija pretēji likumu prasībām jau padomju laikos slēgtajā Kleistu atkritumu izgāztuvē notiek nesankcionēta slēgtās atkritumu izgāztuves vērtīgo materiālu šķirošana un aizvešana nezināmā virzienā. 


 

Pirmdien, ierodoties izgāztuvē, redzējām, kā tiek piepildīti konteineri ar zemē daudzus gadus stāvējušo metālu. To darīja firma “Saprexx”, ar kuru Rīgas dome augustā noslēdza līgumu vien par izgāztuves teritorijas apsardzi. Uzņēmuma īpašnieks Vjačeslavs Sokolovs skaidro, ka līgumā paredzēti arī teritorijas sakopšanas darbi, tomēr vakar Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes pārstāvis mūsu klātbūtnē pārliecinājās, ka šāda nosacījuma noslēgtajā līgumā tomēr nav.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Aleksejs Aļeksejenko notiekošo Kleistu izgāztuvē atteicās komentēt, norādot, ka viņš komentāru sniegt pilnvaro savu vietnieku – Vides pārvaldes vadītāju Askoldu Kļaviņu. Savukārt Kļaviņa kungs pastāstīja, ka veiklos racējus (lieljaudas traktortehniku, kas krauj konteineros metālus!) nekad neizdodoties noķert. Dome pat esot vērsusies pašvaldības policijā, kas šā gada jūlija beigās atbildēja, ka “nesankcionēta rakšana” nenotiek. 
Kleisti2_VS_6

Lai izvairītos no bīstamās situācijas, dome augusta beigās vienojusies ar SIA “Saprexx” par tai piederošās izgāztuves daļas – 4,53 ha lielas platības – sargāšanu (otra izgāztuves daļa pieder Pareizticīgajai baznīcai, un tajā notiek rekultivācijas darbi). Tomēr Kļaviņa kunga stāstītais izrādījās meli, lai gan nesankcionēta rakšana, visticamāk, tiešām nenotika. “Latvijas Avīzes” rīcībā nonākušais 2010. gada beigās dibinātās SIA “Kleistu projekts” (juridiskā adrese turpat Kleistu ielā 6) un A. Aļeksejenko parakstītais līgums paredz, ka Rīgas domes Mājokļu un vides departaments vienojas ar SIA “Kleistu projekts” par sadarbību atkritumu izgāztuves “Kleisti” piesārņotajā teritorijā. SIA “Kleistu projekts” darbības veids ir norādīts “cita veida tīrīšanas darbi” – tātad firma, visticamāk, dibināta darbiem Kleistu izgāztuvē. Kad par šo līgumu pastāstu A. Kļaviņam, viņš pēkšņi atcerējās, ka tāds tiešām bija, tomēr uz tā nav viņa paraksts. A. Kļaviņš stāstīja, ka firma nolīgta projektēšanas darbiem, jo dome pēkšņi garantējusi vienu miljonu latu Kleistu izgāztuves rekultivācijas darbiem. Tad rodas jautājums – cik kompetenta projektēšanas jautājumos ir firma, kuras pamatdarbība ir “citi tīrīšanas darbi”, un cik atbildīgi rīkojas Rīgas domes atbildīgās amatpersonas? Konkurss par “Kleistu projekta” nolīgšanu nav rīkots, jo šī firma atlīdzību par sakārtošanas darbiem neesot no domes prasījusi.

Lai veiktu rekultivāciju, darbu veicējam bija Valsts vides dienestā jāsaskaņo būvprojekts. Tā kā izgāztuve atrodas zem 110 voltu augstsprieguma elektrolīnijas, par darbiem bija jāinformē arī a/s “Latvenergo”, tomēr “Latvenergo” speciālisti šajā objektā ieradās vien pēc “Latvijas Avīzes” uzaicinājuma, konstatēja pārkāpumu un solīja īpašniekam prasīt paskaidrojumus.

Kleistu iedzīvotāji par notiekošo ir satraukti jau ilgu laiku. Rita Romina, kas pērn vāca parakstus vēstulei valsts iestādēm, teic, ka tiek dedzinātas vecās mucas, riepas, virs izgāztuves dažkārt redzami melni dūmi no eļļas dedzināšanas.

 

Aizvadītajā nedēļā Kleistu iedzīvotāju redakcijai atsūtītajā vēstulē cilvēki izsaka bažas, vai gruntsūdeņus, kas tālāk nonāk Daugavā, neapdraud rakšanas procesā atbrīvotās ķīmiskās vielas, cik liela izgāztuves teritorijā ir radiācija, kāpēc pārrakšanas darbu veicēji aicina izgāztuvē “nekad vairs nerādīties, ja vēlas staigāt veselām rokām un kājām”.

 

Viņi arī norādot, ka aiz viņiem stāv “tādi cilvēki Rīgas domē, ka varot iet runāt, kur vēlas, tāpat viss būšot, kā ir”.

Vakar kopā ar Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma sektora vadītāju Jāni Lapsiņu un Radiācijas centra darbiniecēm apmeklējām Kleistu izgāztuvi vēlreiz. “Ir redzams, ka gandrīz viss derīgais no izgāztuves ir izvests. Tāpat var redzēt, ka ir nesen vesti un blietēti atkritumi. Sāksim administratīvo lietu, prasīsim Rīgas domei paskaidrojumus,” secināja J. Lapsiņš. Savukārt a/s “Latvijas elektriskie tīkli” tehniskās ekspluatācijas direktors Aivars Kapče teic, ka racējiem bija jāiesniedz darbu veikšanas projekts: “Saskatu Aizsargjoslu likuma pārkāpuma pazīmes. Elektroenerģijas pārvades līnijai nav apdraudējuma, tomēr paši darba veicēji gan bija apdraudēti.”

Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere uzsver – izgāztuvē strādājošie darbinieki un apkārtējo māju iedzīvotāji arī patlaban ir pakļauti sprādziena un tvana gāzes saindēšanās riskam. “Šādās izgāztuvēs veidojas metāna gāze, kas pa pazemes ceļiem var nokļūt arī pie apkārtējo māju cilvēkiem. Metāna gāze attiecībā 1:10 ar skābekli izraisa sprādzienu. Tāpat veidojas tvana gāze,” skaidro R. Bendere. Viņa arī atgādināja, ka gan Rīgas dome, gan arī Pareizticīgā baznīca atteikusies no Linnas universitātes piedāvātās izgāztuves izpētes pirms rekultivācijas. Šo piedāvājumu nekavējās izmantot igauņi.

 

A. Kļaviņa kompetenci un notiekošo Kleistu izgāztuvē lūdzu komentēt “Saskaņas centra” deputātu, kas vada Mājokļu un vides komiteju – Vjačeslavu Stepaņenko. Diemžēl viņš nepateica neko vairāk par dežūrfrāzēm “izvērtēsim”, “izpētīsim” un “Kļaviņa kungs vienīgais atbild par visiem Rīgas atkritumiem”.

 

Kāpēc darbi Kleistu izgāztuves Rīgas domes daļā veikti bez saskaņojuma, var tikai minēt. Patlaban dome vēlas poligona rekultivācijai piesaistīt 2,1 miljonu latu lielu ES naudas atbalstu, tomēr tas būs iespējams, ja līdz novembrim izdosies vienoties ar Pareizticīgo baznīcu, kas savu izgāztuves daļu jau rekultivē. Baznīca pirmdien sniegs paskaidrojumus Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, tomēr, kā norādīja J. Lapsiņš, “izskatās, ka ar atļaujām viss ir kārtībā”.

Latvijas Pareizticīgās baznīcas sinodes sabiedrisko attiecību speciāliste Oksana Dementjeva, skaidrojot baznīcai piederošajā izgāztuves daļā notiekošo darbu raksturu un mērķi, stāsta: “Ilgā laika periodā Kleistu atkritumu izgāztuvē notika nelikumīga rakšana. Dažas bedres sasniedza piecu līdz sešu metru dziļumu. SIA, kas apsaimnieko šo zemes gabalu, vairākkārt sazinājās ar pašvaldību, lai kopīgi rīkotos un veicinātu šīs nelikumīgās rakšanas izbeigšanu. Tagad mēs paši šo vietu pakāpeniski sakārtojam.”

“Mūsu sarunas ar baznīcu noris smagi. Neesam vēl nonākuši līdz sadarbības līgumam, jo tur ir ļoti liels īpašnieku skaits – gandrīz katrs tuvumā esošā ciematiņa iedzīvotājs ir arī domājamās daļas īpašnieks izgāztuves zemei. Viņi pēc 20 gadu prasīšanas, lai saved kārtībā šo teritoriju, saka: “Tagad, kad mēs paši to darām, jūs te atnākat un mūs traucējat!” un paši grib izņemt metālu un salikt visu kaudzē,” stāsta A. Kļaviņš.

“Tur ir padomju laiku izgāztuve, kas pamazām pārvērstos ar smagiem metāliem piesārņotā melnzemē, bet katrā ziņā es neiesaku nevienam tur rakties. Gruntsūdeņu piesārņojums tur ir neatkarīgi no tā, vai kāds racies, apkārtējiem iedzīvotājiem lietot akas ūdeni nebūtu tas pareizākais. Taču piesārņojums nav tāds, ka būtu jātaisa panika, ka būtu jāevakuējas.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+