Mobilā versija
+0.6°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
17. aprīlis, 2017
Drukāt

No jūras ūdens iegūst dzeramo! Grafēna oksīda membrānas filtrē sāli (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Jūra.

Šķiet, saldūdens pieejamības problēma zinātnieku prātus nodarbinājusi un cilvēkus baidījusi jau gadu desmitus, taču tikai dažiem izdevies pietuvoties risinājuma radīšanai, kas varētu aizvietot izsīkstošās saldūdens rezerves. Piemēram, “LA” jau pagājušā gada novembrī rakstīja par to, ka Dienvidaustrālijas tuksnesī 300 kilometrus uz ziemeļiem no Adelaides kompānija “Sundrop Farms” 6. oktobrī atklāja siltumnīcas 20 hektāru platībā. No jūras piecus kilometrus pa caurulēm tiek piegādāts jūras ūdens, ko termāli atsāļo un kam pievieno barības vielas, lai tad ar to barotu tomātus.

Tomēr nebija gana efektīva risinājuma sāpīgākajai un sarežģītākajai problēmai – kā tad padzirdīt cilvēkus? Īpaši tos 14%, kuriem, pēc ANO datiem, 2025. gadā nebūs piekļuves tīram dzeramajam ūdenim.

Šobrīd pastāv vairākas ūdens atsāļošanas iekārtas, kas sāls filtrēšanai izmanto polimēra membrānas, taču šī metode joprojām ir neefektīva un dārga, līdz ar to ātrākas, lētākas un vieglāk īstenojamas idejas atklāšana zinātniekiem bija gana gards kumoss. Zinātniekiem Lielbritānijas Mančestras universitātē tas ir izdevies! Radītas grafēna oksīda membrānas, kas efektīvi filtrē sāli. “Mēs jau tagad varam apsolīt, ka šādas grafēna oksīda membrānas ar attiecīgu sieta izmēru ir ražojamas kā masu produkts,” stāsta pētnieku grupas vadītājs Rahuls Nairs. Grafēna oksīda membrānas jau ilgstoši uzskatīja par metodi ar lielu potenciālu filtrācijai un atsāļošanai, taču bija jāizdomā risinājums vienai būtiskai problēmai. Līdzko grafēna oksīda membrānas tiek iegremdētas ūdenī, tās uzbriest, palielinoties poru izmēram, ļaujot pa tām izplūst sāls daļiņām. Zinātniekiem to izdevās apiet, uzbūvējot epoksīda sveķu sienas uz kādas no grafēna oksīda membrānām.

Svarīgi, ka mirklī, kad visi sāls veidi ūdenī izšķīst, tie ap sevi veido ūdens molekulu apvalku. “Ūdens molekulas porām var iziet cauri pašas, bet nātrija hlorīds nevar. Tam vienmēr nepieciešama ūdens molekulu palīdzība. Tā kā sālim apkārt esošais ūdens apvalks ir lielāks par porām, tas nespēj tikt cauri un filtrācija ir veiksmīga,” norādīja R. Nairs.

 

Dzeramais_GN_13

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+