Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. augusts, 2016
Drukāt

No kā atkarīga Eiropas projekta izdošanās. Saruna ar Innu Šteinbuku (14)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka intervijā “Latvijas Avīzei”.

– Neatceros, kad vēl tik nemierīgs un nervozs Eiropai ir bijis atvaļinājumu laiks. Kā pārējām 27 ES dalībvalstīm tagad uztvert pirms diviem mēnešiem notikušo referendumu Apvienotajā Karalistē? Kā atbalstu federalizācijas piekritējiem “mums vairāk jāturas kopā!”? Vai gluži pretēji – “Brexit” piespiež arī citās valstīs vairāk rēķināties ar nacionālajām interesēm. Kādas koncepcijas virzienā iet EK?

– Tik tiešām, “Brexit” ir liels sitiens Eiropai kopumā, un, es domāju, katram no Eiropas idejas piekritējiem. Atzīšu, ka, uzzinot par negatīvo balsojumu referendumā, arī man pašai bija liels rūgtums. Tomēr jebkuru notikumu vajag izvērtēt nevis pirmajā emocionālajā iespaidā, bet pēc kāda laika.

Sabiedriskās domas aptaujas, kas veiktas pēc britu referenduma, liecina, ka Eiropas ideju piekritēju skaits ir pieaudzis. Vācijas vēstnieks man pavēstīja, ka Vācijā ļoti pieaudzis atbalsts Eiropas Savienībai – par 15%. Mums tuvajā Skandināvijā novēroju līdzīgi tendenci – Dānijā pieaugums par 10%, Somijā – par 13%, Zviedrijā – par 3%. Varu secināt, ka “Brexit” ietekme uz pārējo eiropiešu domāšanu ir drīzāk pozitīva. Tiesa, Latvijā nekādas būtiskas izmaiņas sabiedrības viedoklī par ES nav novērotas.

– Tomēr katrs Eiropas ideju saprot citādi. Kādā virzienā “Brexit” pavērsis Eiropas Komisijas domāšanu?

– Atcerieties, Barozu vadītās Eiropas Komisijas noslēgumā tika izvirzītas īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa prioritātes Eiropai. Viens no ilgtermiņa mērķiem ir federāla politiskā savienība, kas sekotu ekonomiskajai, enerģētiskajai, digitālajai un fiskālajai. Tā ir tāla nākotne, kurā gadskaitlis nav noteikts. Junkera komisijā šī virzība ir saglabājusies. Neesmu redzējusi nevienu dokumentu, kurā politiskās savienības ideja būtu izslēgta no dienaskārtības. Iespējams, šajos apstākļos tāda nākotne ir attālinājusies. Tomēr par to, vai īstenosies ES devīze par arvien ciešāku tautu savienību, lems nevis Eiropas Komisija, bet gan dalībvalstis.

– Kā, jūsuprāt, vīziju par Eiropas savienotajām valstīm ietekmē ģeopolitiskā situācija, kuras iespaidā Eiropu pārplūdina bēgļi?

– Tā tikai veicina integrāciju. Lai Eiropa saglabātu savu pievilcību un spēku, ekonomisko un politisko nozīmību, veidojoties potenciāliem ārējiem riskiem, ir jāturas kopā. Es nezinu, cik populāri par to būs iestāties Eiropas politiķiem, kuri parasti domā par savām īstermiņa politiskajām interesēm. Ļoti daudz kas atkarīgs no tā, kādu stāstu par Eiropu viņi stāstīs saviem iedzīvotājiem. Turēties kopā un integrēties ir labāk nekā atsevišķi cīnīties par izdzīvošanu. Stāsti jau nav jāizdomā. “Brexit” ir pamācošs stāsts pats par sevi – visi redz pirmās sekas, kas notiek ar mārciņas kursu, ar finanšu tirgiem, ar nekustamo īpašumu tirgu.

– Jūs kā pieredzējis komunikators lietojat vārdu savienojumu “cilvēkiem vajag stāstu”. Tomēr Lielbritānijā saduras ne jau divi dažādi stāsti, bet nākotnes realitāte ar šodienu. Vai, jūsuprāt, “Brexit” īstenosies?

– Pareģot neņemos, taču uzskatu, ka “Brexit” ar lielu varbūtību notiks. Politiķi, patīk mums viņi vai ne, demokrātiskās valstīs savus solījumus spiesti pildīt. Konservatīvajiem teorētiski iespējams, bet praktiski ļoti grūti atkāpties no solījumiem un maldināt tautu. Vilcināšanās ar ES līguma 50. panta iedarbināšanu, iespējams, skaidrojama ar to, ka britu politiķi grib paši sev formulēt vēlamo sadarbības modeli ar ES.

– Sakāt, ka pēc “Brexit” Eiropas Savienībai jākļūst stiprākai politiski, militāri un ekonomiski. Vai bēgļu krīze to ļaus? Pret sākotnējo patētisko gatavību uzņemt un integrēt arvien vairāku valstu vadītāji jau ir kategoriski noraidoši. Kurās pozīcijās un cik ilgi stāvēs EK?

– Bēgļu krīze mūs ietekmē smagi. Neaizmirsīsim, ka pirms tās bija ekonomiskā krīze, no kuras Eiropa vēl nav izgājusi stiprāka, iedzīvotāji labklājības pieaugumu nejūt, plaisa starp turīgajiem un nabadzīgajiem reģioniem ir palielinājusies. Eiropa migrantu krīzi sagaidīja novājināta.

Tomēr nevar teikt, ka šo nepatikšanu vilnis bija neparedzēts. 2014. gada novembrī Junkers kā vienu no desmit Eiropas Komisijas darba prioritātēm noteica migrāciju.

– Nepaspēja tai sagatavoties?

– Jautājums – kāpēc nepaspēja? Tāpēc, ka ir diezgan liela pretestība no dalībvalstīm. Strādājot desmit gadus Eiropas Komisijā, esmu pieredzējusi – kamēr komisijas priekšlikums iziet visu saskaņošanas procedūru, sākot no darba grupu līmeņa beidzot ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi, paiet laiks. Diemžēl jācīnās ar sekām.

Uzskatu, ka ES struktūras ar migrācijas jautājumu strādā salīdzinoši efektīvi. Pirmkārt, īsteno patvēruma meklētāju pārdali. Eiropas Komisija piedāvā ES veidot vienotu patvēruma sistēmu, kas mazinātu arī patvēruma meklētāju vēlēšanos doties tikai uz noteiktām ES valstīm, piemēram, Vāciju vai Zviedriju, radot tām pārmērīgu slodzi. Otrkārt, stiprina ārējo robežu, pārveidojot robežsardzes aģentūru “Frontex”. Treškārt, sekmīga ir cīņa ar kriminālām struktūrām, kas nodrošina migrantu plūsmu. Par to liecina skaitļi: 2015. gada oktobrī no Turcijas uz Grieķiju katru dienu devās vidēji 6929 migranti, 2016. gada jūlijā šis skaitlis samazinājies simts reizes – līdz 59 cilvēkiem. Ceturtkārt, ES institūcijām visam iepriekš minētajam jāmeklē arī finansējums.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Eiropai tādai kā to veido kreisie nav nākotnes ! ir vai nav varēs pateikt pēc vēlēšanām Vācijā. Ungārijā, Septembrī notiks referendums par Briseles kvotām ,tai sekos Polija,Čehija,Slovākija ,bet Latvijā klusums ! tas ir satraucoši un liecina par Latvijas elites Intelektuālo degradāciju. Saglabājot pašreizējo Briseles vadlīniju nākotne ir tāda kāda ir Belģu, Briseles- Molenbeka ,Zviedrijas ,Dāijas un Parīzes islama kvartāli .

  2. Laiks strādā .. migrantu labā, kuri drīz būs tā savairojušies dažās Eiropas valstīs, ka sāks diktēt savus noteikumus.

  3. jā, rotšildsmerdeļus un citu volstrītas-pentagona netīrību izbakstot no nabaga asv valsteles zobu caurumiem, pasaule kļūs ievērojami tīrāka !

  4. būtu kaut ko patiešām darījusi Latvijas labā, nevis velkamistiski murkšķējusi!

  5. “Ļoti daudz kas atkarīgs no tā, kādu stāstu par Eiropu viņi (politiķi) stāstīs saviem iedzīvotājiem.”

    Šis jau ir nepareizs uzstādijums. Politiķiem ir vipirms jānoskaidro, ko katra eiropas tauta grib un jāpilda tās griba.
    Stāstu par eiropu stāstīs iedzīvotāji politikiem, nevis politiķi iedzīvotājiem.
    Pretējā gadījuma – paliec sveika demkrātija.

  6. Vērtību bāzi pazaudējusī, dezorientētā, pārbirokratizētā un pārtolerējusies banksteru pavadā ejošā un naudas pielūgsmi sludinošā, antinacionālā un antipatriotiskā, tupā globālistu, ķimizētās, saindētās un ģenētiski modificētās pārtikas savienība, kas nu jau sāk pārlieku atgādināt un pat pārspēt bijušo PSRS, tikai ar citu idealoģiju, sabruks noteikti!

  7. migrācija nav visu problēmu risinājums Atbildēt

    Eiropu visvairāk apdraud sociālisms – vienīgā cilvknīdēju ideoloģija, kas vēl nav atzīta par noziedzīgu. Sociālisti bija tie, kas krīzes laikā, kad savējiem atņēma un samazināja, prasīja saglabāt ”palīdzību trūcīgajām valstīm” esošajos apjpmos un pat palielināt. Sociālisti ir tie, kas padarījuši nelegālo migrāciju legālu, bet Eiropu par caurstaigājamu sētu, kur var ienākt katrs. Tiek melots, ka migrācija atrisināšot demogrāfiskos jautājumus. Ja Amerikas ”zaļā karte” nav domāta kuram katram, tad Eiropā var irasties kurš katrs, vai viņš būtu pabalstnieks vai terorists. Pabalstnieki nenāk kā ekonomiski aktīvi ieceļotāji, bet kā agresīvi prasītāji. Viņiem vajag, bet jūs, lasītāj, maksāsiet. Otra problēma ir terorisms. Pat cilvki, kas dzīvo Eiropā jau kuro paaudzi, nav integrējušies un viņiem prātā tikai viena doma, kā uzbrukt eiropiešiem.

    Tā kā neesmu eirofobs, piedāvāju arī risinājumus nosauktajām problēmām.

    1. Politiskā krīze Sīrijā ir jārisina pirmkārt Sīrijā, nevis pārvietojot Sīriju ar visu tur notiekošo konfliktu uz Eiropu.
    2. Migrācijai jābūt kontrolētai, legālai un tādai, ka neapdraud Eiropas identitāti. MIGRĀCIJA NAV DEMOGRĀFISKO JAUTĀJUMU RISINĀJUMS.
    3. Jāierobežo islamofašisma izplatība, lai nenāktos ieviest, saiuksim lietas īstajos vārdos, karastāvokli visā Eiropā.
    4. Likums ir obligāts visiem, arī migrantiem. Likumpārkāpējus izraidīt. Veidot vienotu datu bāzi, lai vienreiz izraidītais nevarētu atgriezties.
    5. Nav pieļaujama pašreizējā situācija, kad viena valsts, netiekot galā ar pašas iesākto migrācijas krīzi, rauj līdzi citas.
    6. Nav pieļaujams, ka dalībvalstīm tiek draudēts ar sodiem par nepakļaušanos sociālsitu idejām. Konkrēti, neierobežotas migrācijas atļaušanai.

  8. eirofobiem brīvdienu nav Atbildēt

    Āfrikas upes vēl nevien nav atcēlis un pastāv arī iespēja dzeramo ūdeni iegū no jūras ūdens, tikai jāattīra no sāls un būs gatavs lietošanai. Lai to izdarītu, jāpārtraauc pirkt Kalašņikova automāti un jāizbeidz savstarpējie kari, kuros vainīgi ir paši vietējie.

  9. eirofobem brīvdienu nav Atbildēt

    Ir tēmas, kurās kremlini nevar bez histērijas. Viena no šīm tēmām ir Eiropa Savienība. Nav ne vārda par kopējo tirgu, ES inansējumu projektiem, ir tikai panikas celšana. Pirmā pazīme, ka darbojas profesionāls trollis – viens tukšvārdīgs komentārs tiek pārpublicēts divas reizes ar dzādiem vārdiem. Un, protams, panikas celšana un draudi ar ”sabrukumu”.

  10. un ne vārda par EU birokrātijas milzīgiem tēriņiem, nekompetenci, korupciju, smadzeņu nosūkšanu no valstīm, kur mazāka pirktspēja tautai.

  11. Planētu apdzīvojušā cilvēce zaudējusi saprātu.Strauji turpinās globālas klimatiskas izmaiņas, kuru rezultātā izsīkst dzeramā ūdens krājumi Āfrikā ,arī Eiropas dienvidu valstīs,kas liek cilvēkiem bēgt uz pašlaik vēl esošām labklājības valstīm.Cilvēku masveida pārvietošanās haosu pastiprina nepārtraukti asiņaini militāri konflikti.Tai pašā laikā nabadzībā dzīvojošās valstīs notiek demogrāfiskais sprādziens un strauji pieaug planētas iedzīvotāju skaits,kas noplicina planētas resursus.Drīzumā piekļūšana dzeramam ūdenim kļūs svarīgāka par naftu.Eiropas valstīs miera apstākļos izaugušas vairākas paaudzes ,kas nav piedzīvojušas karu un uzskata ka valstu egoistiskās intereses ir svētas un tas veicinās ES sabrukumu un valstu savstarpēju militāru konfliktu iespējamību.
    Šai procesā arī krievija nestāv malā un gaida kā nokamt savu kumosu,paātrināti bruņojoties un šo bruņošanos daudzus gadus finansēja Rietumeiropa pērkot tās gāzi un naftu.
    Krievi pašlaik mīļos vārdos nosaukuši savus jaunos nāves rīkus ,jaunās paaudzes milzīgo mīnmetēju par ,,tuļpan,, ,daudzstobru bruņu mašīnu par ,,buratīno,,.Senāk bija vulgārāki, milzu ūdeņraža bumba saucās ,,kuzkina maķ,,.

  12. Planētu apdzīvojušā cilvēce zaudējusi saprātu.Strauji turpinās globālas klimatiskas izmaiņas, kuru rezultātā izsīkst dzeramā ūdens krājumi Āfrikā ,arī Eiropas dienvidu valstīs,kas liek cilvēkiem bēgt uz pašlaik vēl esošām labklājības valstīm.Cilvēku masveida pārvietošanās haosu pastiprina nepārtraukti asiņaini militāri konflikti.Tai pašā laikā nabadzībā dzīvojošās valstīs notiek demogrāfiskais sprādziens un strauji pieaug planētas iedzīvotāju skaits,kas noplicina planētas resursus.Drīzumā piekļūšana dzeramam ūdenim kļūs svarīgāka par naftu.Eiropas valstīs miera apstākļos izaugušas vairākas paaudzes ,kas nav piedzīvojušas karu un uzskata ka valstu egoistiskās intereses ir svētas un tas veicinās ES sabrukumu un valstu savstarpēju militāru konfliktu iespējamību.
    Šai procesā arī krievija nestāv malā un gaida kā nokamt savu kumosu,paātrināti bruņojoties un šo bruņošanos daudzus gadus finansēja Rietumeiropa pērkot tās gāzi un naftu.

  13. Bēgļi-… Tā tikai veicina integrāciju. …. bla..bla…bla… Te, kungi un dāmas, mēs uzskatāmi redzam piemēru EIROFILAM Innas Šteinbukas personā. Cilvēkveidīga būtne, kurai nav cilvēka pazīmju ne garīgi, ne dvēseliski, klabina trafaretas frāzes… Šis te pātspēj boļševikus gan satura, gan vulgāruma ziņā. No kā atkarīgs Eiropas projekts? Atbildēšu- no jeņķu neotrockistu Klintonu- Bušu – Vulfovica, Kisindžer-Bžezinska ilgmūžības (kā saka liberasti). Un no vietējo Eiropas nacionālo valstu izdeldētāju- tādu, ka Latvijā Šteinbuka, Rinkevics un draugi- noturības

Draugiem Facebook Twitter Google+