Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. maijs, 2015
Drukāt

No kā baidās aktrise Madara Botmane un inteliģentā bailene “Tas seko tev”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Filma “Tas seko tev” (It Follows) ir viena no pēdējās desmitgades spilgtākajām, oriģinālākajām un arī biedējošākajām bailenēm – ierastās žanra klišejas te apgāztas kājām gaisā, filma ir biezi pārklāta ar aktuālu mūsdienu jauniešu baiļu metaforu (tīņi ar izklaidīgu dzimumdzīvi nemeklē vis ginekologu, bet gan spiesti bēgt no nesaprotama, taču ārkārtīgi nāvējoša spēka), bet tās vizuālos risinājumus un muzikālo pavadījumu apskaustu viena-otra “Oskarotā” filma. Un ir jau arī par ko – savu pirmizrādi piedzīvojusi 2014. gada Kannu kinofestivālā, tā ir gan kritiķu, gan skatītāju apjūsmota (interneta recenziju agregatorā RottenTomatoes.com filma ir 96% “svaiga”).

Filmas Latvijas pirmizrāde norisinājās šī gada aprīlī, kinofestivālā “Spektrs III”, kur tā izpelnījās lieliskas atsauksmes no skatītājiem, kuri citkārt neapmeklētu šada žanra kino. “Potenciāls kļūt par žanra klasiku – izcila šausmu filma!”, “elegants, aizrautīgs, viegli skatāms trilleris!” un “Foršākais un trakākais ir tas, ka filma ir baisa, nevis biedējoša!” ir tikai dažas no atsauksmēm, kuras filmai veltīja pārbiedētie, bet laimīgie skatītāji.

Tapēc nav brīnums, ka Nacionālā teātra aktrise Madara Botmane izvēlējās sadarboties ar Kinoblogeriem tieši pie šīs filmas projekta, ierunājot galveno lomu filmas treilerī, kā arī padaloties ar to, kas tad biedē viņu pašu:

“Šis žanrs ļoti strādā uz cilvēku, tiek iedarbināti tādi kā primārās reaģēšanas, glābšanas reflektori, un, skatoties šausmu filmas, bieži salecos brīžos, kad ir pēkšņa, negaidīta skaņa vai darbība, un vienmēr domāju – nu, nē, paldies, man pietiek pašai ar savām bailēm! Bet šī filma likās ļoti… inteliģenta, tā nesit uz tavām pašsajūtām, necenšas mākslīgi izraisīt spriedzi, kas man liekas bezjēdzīgi, bet gan operē ar citiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, lai radītu baisu, ievelkošu bezizejas atmosfēru. Pārdomāta, rūpīgi būvēta vide, pats stāsts, ap kuru viss risinās, izscili piemeklēts skaņu celiņš un citāti no Dostojevska… tas vairāk ir prāta terors, un filma liek padomāt, nevis vienkārši divas stundas baidīties, sēžot kinoteātra krēslā!” – tā Madara.

Bet no kā tad ir bail pašai aktrisei? “Atzīšos, ka vakarā, kad noskatījos filmu, ejot gulēt likās, ka kāds pārslīd pāri… kā filmā, vismaz domās noteikti, un bija skaidrs, ka filma atstāja pamatīgu iespaidu. Bet vispār man ir ļoti bail no visa pārdabiskā, spokiem, nemierīgiem gariem… varbūt pat ne bail, bet mana ķermeniskā reakcija pret pārdabiskām lietām ir zosāda un asarojošas acis. Es gan cenšos sev paskaidrot, ka ne visi pārdabiskie spēki vai gari vēl mums ļaunu, kas mani nomierina, bet es cenšos īpaši neizaicināt likteni uz šādām lietām un situācijām.”

Arī šai filmai starptautiski atzītais alternatīvo filmu plakātu mākslinieks Harijs Grundmanis ir radījis baisu filmas plakātu, kuru atzinīgi novērtēja filmas veidotāji.

Filmas lokalizētais treileris ar latviešu skatītāju citātiem:

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+