Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. augusts, 2012
Drukāt

No kalmēm darināti grīdas paklājiņi

Foto-LETAFoto-LETA

“Kā sagatavot kalmes, lai varētu darināt grīdas paklājiņus?”
 Sanita Šķila Liepājā

 

Jau no seniem laikiem kalmes izmanto, lai aizbaidītu blusas no grīdas šķirbām. Ejot pirtī, ar šo augu noklāj lāvu, jo kalmes atjauno spēku un atmiņu, remdē sāpes un dziedē ādas slimības, dara vēl daudz kā laba.

Vilku vāļu grīdceliņus, kalmju segas, lupatu deķus un paklājus no… avīzēm, polietilēna maisiņiem, nātrēm un dadžu lapām darina Annele Slišāne. Viņas moto ir “Dzīvoju zaļi!”, tādēļ jaunā sieviete raugās, lai darba procesā netiktu izlietots bezjēdzīgi daudz enerģijas un resursu un lai materiālam (avīzēm, lupatām) dotu otru dzīvi.

Annele privātajā skolā “Patnis” māca vizuālo mākslu, bet vasarā kopā ar ģimeni dzīvo Viļakas novada Šķilbēnu pagasta “Upītē”. Latgales pļavās un dīķmalās viņa atrod bagātīgu materiālu, ko ieaust paklājos.

 

– Kalmes labāk būtu savākt līdz ziedēšanai – aptuveni līdz jūnija beigām. To var darīt arī vēlāk, bet tad izkaltētajām būs pelēki brūnie toņi, nevis zaļie. Nelielam paklā­jam jāsagriež pamatīgs klēpis, jo žūstot kalmes saplok vismaz uz pusi. Tos sadalu pa lapām un izklāju klētsaugšā uz grīdas kaltēties. Šim procesam vēlams atrast vietu, kur ir laba gaisa cirkulācija.

 

Kalmes esmu žāvējusi Rīgas mājokļa bēniņos, kur ir slēgta telpa, bet tad tās vajadzētu vairāk grozīt, lai nesāk pūt un pelēt, jo kalme ir ūdens augs, tātad – mitruma pilns, – stāsta audēja. – Kaltēju nedēļu vai mazliet ilgāk, līdz kalmes ir kļuvušas sausas un mainījušas nokrāsu – no zaļas uz pelēcīgi zaļu (ja grieztas līdz Jāņiem) vai pelēki brūnu (ja grieztas vēlāk).

Pirms aušanas kalmes jāmērcē. To var darīt, aplejot ar verdošu ūdeni un uzreiz izmantojot, vai arī pirms aušanas kādu laiku pamērcējot dīķa vai krāna ūdenī.

– Aužot var likt pa vienai kaltētai kalmes lapai (tad paklājs sanāk pavisam smalks) vai vairākas kopā, var izmantot kalmes pamīšus ar lupatu strēmelītēm. Lai paklājs būtu blīvs, aužot ir stingri jāpiesit. Velkiem ņemu lina diegus, var arī kokvilnas, bet tad nav drošības, ka paklājs ilgi kalpos. Mūsu lauku mājās kalmju grīdceliņš kalpo jau trešo gadu, bet no avīzēm austais – otro.

Māra Oltes blogā Annele esot izlasījusi, ka šo lakstaugu saucot arī par tatāru zāli.

– Kad Čingishana laikos mongoļi – tatāri devušies karagājienos, viņi ņēmuši līdzi kalmes. Tās lietojuši iekšķīgi, lai pasargātu sevi no saindēšanās un vēdergraizēm.

No kalmēm, vībotnēm, graud­zālēm, zirgskābenēm, meldriem, pelašķiem un citiem augiem, kas atrodami pļavā, var noaust sienas paklāju. Izvēlas kociņu pamatnei, pie tā piesien rupjus linu diegus (divus pa malām un vienu – vidū) un citu pēc cita liek augu stiebrus. Tos kombinē pēc struktūras un krāsas un piesien. Beigās visu nostiprina, piesienot klūgu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+