Pasaulē
Eiropa

No Kanādas līdz ES ir 25 kilometri 0


Pēteris Ustubs
Pēteris Ustubs
Foto: EK AV audiovizuālais dienests

Ir apritējis gads kopš Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības līguma pagaidu stāšanās spēkā. “Statistika rāda, ka tas attīstās labi, taču, lai pilnībā izmantotu līguma iespējas, ir vajadzīgs ilgāks ieskriešanās periods,” saka Eiropas Savienības vēstnieks Kanādā Pēteris Ustubs.

 

Kā šobrīd attīstās aizvadītajā gadā noslēgtais ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums jeb CETA?

Pēteris Ustubs: Gada laikā ES eksports uz Kanādu ir pieaudzis par aptuveni 7,1 procentu. Manuprāt, šāds pieaugums gada laikā ir labs rādītājs, turklāt tas ir vērojams gandrīz visās ES dalībvalstīs. Latvijas gadījumā eksporta pieaugums gada laikā ir ap 22 procentiem, kaut gan šeit jāsaka, ka tas ir no relatīvi zema līmeņa.

No vienas puses, varbūt liekas, ka tas ir liels pieaugums, bet, ja salīdzinām dinamiku ar divām pārējām Baltijas valstīm, tad Latvijai tas tik un tā ir viens no zemākajiem eksporta līmeņiem uz Kanādu starp trim Baltijas valstīm.

Vai Latvijas uzņēmējiem ir vērts skatīties uz Kanādu? Es sacītu, ka noteikti – gan skatīties, gan domāt.

 

Vai tas, ka ASV aizvien vairāk atsakās no starptautiskiem līgumiem un arī ir ieviesušas tirdzniecības kvotas, vairāk satuvina ES un Kanādu?

Šeit man ir jāpiemin daži atslēgas datumi.

Pirmkārt, 2016. gada 30. oktobris. Labi atceros to dienu. Tad vēl strādāju Briselē un nodarbojos ar Kanādas attiecībām. Tā bija diena, kad Briselē parakstīja CETA un SPA, kas ir stratēģiskās partnerības līgums ar Kanādu.

Nākamais datums ir 2016. gada 8. novembris, kad par ASV prezidentu kļuva Donalds Tramps. Šos divus notikumus šķir tikai deviņas dienas. Varbūt tajā brīdī, kad parakstījām līgumus ar Kanādu, nešķita, ka datums un laiks ir tik stratēģiski būtiski.

Šodien, divus gadus vēlāk, šiem līgumiem starp ES un Kanādu ir pilnīgi cita nozīme. Abas puses vieno ļoti daudz kas, bet ir viena fundamentāla lieta, un tā ir, ka mūsu interesēs ir saglabāt multilaterālo globālo sistēmu, vai tas būtu PTO vai NATO, vai EDSO vai Parīzes nolīgums klimata pārmaiņu jomā. Visas šīs lietas Eiropu un Kanādu pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā tikai satuvina. Kanāda nav tikai attāls partneris okeāna otrā krastā. Kanāda ir reāls stratēģiskais partneris.

 

Vai ir gaidāms vēl kāds ES un Kanādas vēl ciešākas satuvināšanās solis? Pirms vairāk nekā desmit gadiem izskanēja viedokļi, ka Kanāda varētu pat pievienoties ES par spīti tam, ka tā ir citā kontinentā un arī ģeogrāfiski ir tālu. Vai šī ideja vēl pavīd?

Pirmkārt, ja kāda valsts būtu 25 kilometru attālumā no ES, vai mēs šo valsti uzskatītu par iespējamo ES kandidāti? Domāju, ka jā. Ja mēs skatāmies kartē un to rūpīgi izvērtējam, tad atklājam, ka Kanāda atrodas 25 kilometru attālumā no Francijas jurisdikcijā esošajām salām – Senpjēras un Mikelonas. Tās atrodas 25 kilometru attālumā no Ņūfaudlendas un ir astoņu salu arhipelāgs, no kurām divas ir apdzīvotas. Tā ir 242 kvadrātkilometru liela teritorija ar 6080 iedzīvotājiem. Līdz ar to mēs varam teikt, ka Kanāda ir tieša Eiropas Savienības kaimiņvalsts.

Ir vērts atcerēties, ka ir sala, kas atrodas Neirsa šaurumā, kurš ir tikai 22 jūdzes plats un atrodas starp Kanādu un Grenlandi. Šauruma vidū atrodas Hansa sala, pavisam neliels akmens krājums, tikai klints ar 1,2 kvadrātkilometru lielu teritoriju, kas ir zināmā mērā neatrisināts Kanādas un Dānijas robežu jautājums, jo abas valstis atbilstoši starptautisko tiesību normām var prasīt, lai šī sala būtu tām piederoša. Maijā Kanāda un Dānija vienojās, ka izveidos kopēju darba grupu, lai pēc iespējas ātrāk vienotos, kā šis robežas jautājums starp abām pusēm tiktu atrisināts. Dānija ir ES dalībvalsts, līdz ar to mēs varam teikt, ka Eiropas Savienībai ir pat savs teritoriālais strīds ar Kanādu.

Vēl ir jāatceras, ka 53 procenti Kanādas iedzīvotāju vēsturiski ir cēlušies no Eiropas. Mēs varam runāt par aptuveni pieciem miljoniem īru, sešiem miljoniem angļu vai 4,8 miljoniem skotu, vai 4,6 miljoniem franču vai 5,5 miljoniem itāļu vai 3,3 miljoniem vācu izcelsmes kanādiešu. Visiem ES dalībvalstu iedzīvotājiem ir kāda saikne ar Kanādu, arī Latvijā, jo Kanādā ir apmēram 30 000 cilvēku ar izcelsmi no Latvijas. Saliekot šīs visas lietas kopā, šķiet, to mēs nevaram izslēgt, ka Kanāda kādreiz varētu pievienoties Eiropas Savienībai, bet, pirms tas varētu tikt apspriests un par to varētu tikt domāts, manuprāt, patlaban ir pietiekami daudz darāmā, gan ieviešot CETA, gan izmantojot stratēģiskās partnerības līgumu. Tās mums šobrīd ir galvenās prioritātes.

LA.lv