No koalīcijas deputātiem balsojumā par atbalstu Grieķijai atturējās vienīgi NA deputāts Edvīns Šnore 3
Latvija izmantos veto tiesības Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) valdē, ja tiks rosināta Grieķijas parāda norakstīšana, to paredz pirmdien Saeimas Eiropas lietu komisijā pieņemtās redakcionālās izmaiņas Latvijas pozīcijā par trešās aizdevuma paketes piešķiršanu Grieķijai, aģentūra BNS uzzināja parlamentā.
Vienlaikus Saeimas komisija, atbalstot Latvijas pozīciju, deva piekrišanu aizdevuma piešķiršanai Grieķijai.
“Latvijas valsts neatbalsta un nekad neatbalstīs, tieši tāpat kā eiro grupa un visas Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri, Grieķijas parādu norakstīšanu. Eiropas lietu komisija ir lēmusi, ka Latvijai ir jāizmanto veto tiesības, lai nenotiktu nekāda parādu norakstīšana. Pat ja pie kaut kādiem neticamiem apstākļiem parādu norakstīšana notiktu, Latvijai jāsaņem pilna kompensācija par to, ko Latvija ir iemaksājusi ESM,” pirmdien pēc sēdes žurnālistiem sacīja komisijas vadītāja Lolita Čigāne (“Vienotība”).
Čigāne informēja, ka lēmums par Latvijas pozīciju netika pieņemts vienbalsīgi. Koalīcijas deputāti, izņemot Nacionālās apvienības deputātu Edvīnu Šnori, kurš atturējās balsojumā, atbalstīja Latvijas pozīciju.
Par aizdevuma piešķiršanu Grieķijai pirmdien bija sasaukta ārkārtas koalīcijas partiju sadarbības padomes sēde, kā arī valdības ārkārtas sēde.
Jau ziņots, ka valdība ārkārtas sēdē aiz slēgtām durvīm apstiprināja Latvijas pozīciju attiecībā uz starptautisko aizdevumu Grieķijai.
Valdības ārkārtas sēde tika sasaukta, jo ir nepieciešams apstiprināt mandātu Latvijas pārstāvim, lai pirmdien piedalītos Eiropas Savienības Padomes ierosinātajā rakstiskajā procedūrā un šā gada 19.augusta Eiropas Stabilitātes mehānisma valdes un direktoru padomes sēdē balsotu par lēmumiem, kas nepieciešami, lai uzdotu Eiropas Komisijai (EK) parakstīt saprašanās memorandu ar Grieķiju un izmaksāt tai pirmo maksājumu.
Lai pieņemtu lēmumu par palīdzības programmas piešķiršanu Grieķijai, nepieciešams visu Eiropas Savienības (ES) valstu atbalsts.
Latvijas pozīcija sarunās par starptautisko aizdevumu Grieķijai 86 miljardu eiro apmērā, kas ir trešā finansiālās palīdzības programma šai valstij kopš 2010.gada, paredz konservatīvu nostāju. Latvija sarunās ietur līdzīgu pozīciju kā Vācija, Austrija, Nīderlande, Somija un abas pārējās Baltijas valstis.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji piektdien Saeimas deputātiem ziņoja par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic Grieķijai, lai stabilizētu situāciju, un nepieciešamajiem lēmumiem Grieķijas makroekonomiskās korekcijas programmas noslēgšanai. FM Fiskālās politikas departamenta direktors Sakss deputātiem norādīja, ka galvenais aizdevuma programmas Grieķijai mērķis ir palīdzēt valstij atgriezties finanšu tirgos, lai nodrošinātu Grieķijas valsts parāda līmeņa ilgtspēju.
Vairāki deputāti komisijas sēdē piektdien pauda bažas par Grieķijas spēju stabilizēt ekonomiku, panākt iekšzemes kopprodukta izaugsmi un īstenot aizdevuma programmas nosacījumus.
