Kosova ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā – 35% tās iedzīvotāju ir bez darba.
Kosova ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā – 35% tās iedzīvotāju ir bez darba.
Foto – Toms Bārda

No Kosovas aizplūst iedzīvotāji 3

Autori: Vineta Kleine, Dževdets Haļili

Pamestas pilsētas un ciemati, bezdarbībā ieslīgušas valsts institūcijas un kosoviešu pārpildīti autobusi, kas dodas Serbijas virzienā, lai, nelegāli šķērsojot Serbijas–Ungārijas robežu, tālāk izklīstu Eiropā labākas dzīves meklējumos. Šī ir Kosovas pēdējā gada realitāte.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

2008. gada 17. februārī Kosova vienpusēji pasludināja neatkarību no Serbijas. Septiņus gadus pēc neatkarības iegūšanas Eiropas jaunākā valsts joprojām nav pilntiesīga starptautiskās sabiedrības dalībniece – vairāku valstu dēļ, kuras neatzīst tās neatkarību, Kosova nav Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle. Šā iemesla, tostarp Serbijas aktīvās pretdarbības dēļ Kosovai ir liegta iespēja pievienoties arī citām starptautiskām un reģionālām organizācijām. Kosovas eiroatlantiskās integrācijas centieni arī ir akmeņiem bruģēti – valsts suverenitāti nav atzinušas piecas Eiropas Savienības un četras NATO dalībvalstis.

Šie ārējie un vairāki iekšējie faktori (ceļošanas ierobežojumi, nabadzība, bezdarbs, korupcija, vājā tiesu vara, sešu mēnešu ilgais institucionālais vakuums, kas sekoja 2014. gada jūnija parlamentārajām vēlēšanām) ir bijuši iemesli pēdējā laikā notikušajai Kosovas iedzīvotāju masveida emigrācijai.

Emigrē tūkstoši

CITI ŠOBRĪD LASA

2014. gada pirmajā pusē patvēruma meklētāju skaits Eiropas valstīs no Kosovas mēnesī bija 700 – 1200 cilvēku, savukārt gada pēdējā ceturksnī tas kopumā sasniedza 29 340 cilvēku. Saskaņā ar “Eurostat” datiem Kosova ar tās aptuveni 1,8 miljoniem iedzīvotāju šobrīd ierindojas trešajā vietā starp valstīm ar vislielāko imigrantu skaitu, to apsteidz tikai Afganistāna un Sīrija.

No visiem Kosovas emigrantiem 50% ir jaunieši vecumā no 14 līdz 34 gadiem, 29,6% patvēruma meklētāju ir jaunāki par 13 gadiem. Jāpiebilst, ka iedzīvotāju vidējā vecuma ziņā Kosova ir visjaunākā valsts Eiropā – 70% tās iedzīvotāju ir jaunāki par 35 gadiem. Valsti pamet ne tikai jaunieši, no tās aizceļo gan ģimenes ar jaundzimušiem bērniem, gan skolēni un sirmgalvji.

Sakarā ar joprojām pastāvošajiem ceļošanas ierobežojumiem (Kosova ir vienīgā Rietumbalkānu valsts, kuras pilsoņiem nav dota atļauja brīvi ceļot Eiropas Savienībā uz laiku līdz trim mēnešiem) liela daļa izceļojošo kosoviešu nav bijuši tālāk par Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju vai Albāniju, ar kurām Kosovai ir bezvīzu režīms, un ir bez jebkāda priekšstata par to, kas viņus sagaida par galamērķi izvēlētajā Rietum­eiropas valstī.

Neraugoties uz to, ka arī citās Rietumbalkānu valstīs ekonomiskā situācija ir tālu no vēlamās un korupcija turpina zelt, pagājušajā gadā ārzemēs patvērumu pieprasījušo skaits ir bijis proporcionāli ievērojami mazāks: no 7,1 miljona Serbijas iedzīvotāju patvērumu pieprasīja 30 000, 16 000 patvēruma pieprasītāju bija no Albānijas, kur kopējais iedzīvotāju skaits ir nedaudz vairāk par trim miljoniem, bet no Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas, kur dzīvo 2,1 miljons iedzīvotāju, tikai 10 000.

Labāku dzīvi meklē Vācijā

Lielākā daļa kosoviešu labākas dzīves meklējumos dodas uz Vāciju. Kosovas un migrācijas vistiešāk ietekmēto Eiropas valstu īstenotās pastiprinātās ceļošanas dokumentu pārbaudes dēļ pēdējo divu mēnešu laikā Vācijā patvērumu meklētāju skaits no Kosovas gan ir ievērojami samazinājies – februāra sākumā Vācijas iestādes katru dienu saņēma 1500 pieprasījumus patvēruma piešķiršanai, bet aprīlī vairs tikai 100 pieprasījumus dienā. Vācijas Migrācijas un bēgļu dienesta prezidents Manfrēds Šmits vācu presei skaidro, ka kosovieši ir sapratuši – Vācija nav risinājums smagajai ekonomiskajai situācijai Kosovā.

Reklāma
Reklāma

Arī Šveice pēdējā pusgada laikā ir piedzīvojusi būtisku nelegālo imigrantu pieplūdumu no Kosovas. Bernes policija uzskata, ka nelegālo izceļošanu organizē vairāki noziedzīgi grupējumi no Kosovas, kas darbojas ārvalstīs. Aleksandrs Ots, Bernes Imigrācijas departamenta vadītājs, presē izteicies, ka daudzi kosovieši ceļo ar viltotiem dokumentiem un Šveicē strādā nelegāli, pārsvarā celtniecībā, ceļu rekonstrukcijā un lauksaimniecībā.

Nabadzība, korupcija, organizētā noziedzība

Kosova ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā – 35% tās iedzīvotāju ir bez darba, jauniešu vidū bezdarbnieku skaits sasniedz gandrīz 60%. Pēc 2014. gada 16. jūnijā notikušajām parlamenta vēlēšanām iedzīvotāji cerēja, ka jaunievēlētie tautas pārstāvji beidzot pildīs savus priekšvēlēšanu solījumus – drīzu bezvīzu režīma ieviešanu, bezdarba samazinājumu, pensiju pieaugumu, veselības aprūpes sistēmas uzlabošanu. Diemžēl vēlēšanām sekoja sešu mēnešu institucionālais vakuums, jo parlamentā iekļuvušās partijas nespēja savā starpā vienoties par valdības izveidošanu, un tikai pēc starptautiskās kopienas Kosovā iejaukšanās un nepārprotama spiediena tās decembrī beidzot vienojās par koalīcijas izveidošanu un ministru portfeļu sadali. Tā bija pilnīga ilūziju sagrāve, un daudzi valsts iedzīvotāji izšķīrās par aizbraukšanu. 2014. gadā patvērumu ārvalstīs pieprasīja 37 875 kosovieši, 32 120 no tiem par šo soli izšķīrās gada otrajā pusē.

Būtisks iemesls cilvēku aizplūšanai ir arī valsti pārņēmusī milzu korupcija un organizētā noziedzība. Saskaņā ar “Transparency International” korupcijas uztveres indeksu Kosova un Albānija ir viskorumpētākās valstis Dienvidaustrum­eiropā. Starptautiskā sabiedrība nepārtraukti aicina Kosovas valdību pastiprināt cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību, jo šie faktori ļoti negatīvi ietekmē gan Kosovas integrāciju Eiropas Savienībā, gan ārvalstu investīciju ienākšanu valstī.