Mobilā versija
+21.4°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
8. maijs, 2017
Drukāt

No “Latvijas lepnuma” par “noziedznieci” (35)

Kadrs no videoKadrs no video

Jūrmalniece Anete Asare 2014. gadā saņēma “Latvijas lepnuma” balvu par cēlu rīcību – viņa gadiem ilgi glābj bezpalīdzīgā stāvoklī esošus putnus, kamēr Jūrmalas pilsētas pašvaldība ignorē likumu, nepalīdzot radībām. Šogad domnieki cenšas pārtraukt viņas cēlo misiju, vēstīja TV3 raidījums “Bez Tabu”.

”Labā sirds” – šādā nominācijā Anete Asare saņēma “Latvijas lepnuma” balvu par šķietami iemidzināmu, smagāk un vieglāk savainotu putnu glābšanu. Pēc balvas saņemšanas izjutusi lielu atbalstu no līdzcilvēkiem, arī ārstējamo putnu skaits viņas Jūrmalas mājas pagalmā audzis vairākkārt, novārdzinātie dzīvnieki vesti no malu malām. Anete putniem nodrošina visu nepieciešamo: barību, medikamentus un rehabilitāciju. Vairāki simti lidoņu izārstēti un atlaisti brīvē, daudzi vairs nelidos nekad, bet sieviete par viņiem rūpēsies līdz pēdējam. Šobrīd viņas īpašumā ir 200 putnu.

Anete Jūrmalas pašvaldībai aiztaupa galvassāpes jau septiņus gadus, kaut likums nosaka, ka par radībām būtu jārūpējas tieši pašvaldībai. Tomēr pēdējā pusgada laikā sievietei šķiet, ka no “Latvijas lepnuma” pārtapusi noziedzniecē.

Neskaitāmas uzraugošo iestāžu pārbaudes, paskaidrojumu rakstīšana – tā ir Anetes ikdiena līdztekus cēlajiem darbiem. Kā pati stāsta, viss esot sācies, kad blakus sākuši dzīvot jaunie kaimiņi, kuri sūdzas par putnu radīto troksni Anetes pagalmā.

”Tas, par ko man piešķirts “Latvijas lepnums”, kļuvis par noziegumu, kaut tas, ko visu laiku darām, no sirds cenšamies palīdzēt nelaimē nonākušiem putniem. Praktiski nevienam nav nācies atteikt. Pēc Dzīvnieku aizsardzības likuma pašvaldībai būtu jānodrošina palīdzība, bet pie manis nonāk putni gan no Jūrmalas, gan Rīgas patversmēm,” stāsta “Latvijas lepnums” Anete Asare.

Jūrmalas pilsētas domē saņemtas ”ļoti daudzas sūdzības” no kaimiņiem par notiekošo Anetes īpašumā, informē Jānis Ķēniņš, Jūrmalas pilsētas domes Administratīvi juridiskās pārvaldes vadītājs: ”Ir trokšņi, smakas, arī nakts laikā putni var sākt trokšņot. Ja vasarā gribat klusumu un mieru, bet, kad attaisāt logu, pēkšņi aiz sētas ir 200 putnu klaigāšana, diez vai jūs arī būtu apmierināts.”

Kā stāsta Anete un ko apstiprina arī Dabas aizsardzības pārvaldē, no dzīvnieku aizsardzības viedokļa pārkāpumu īpašumā nav, arī uzraugošās iestādes tos nav konstatējušas. Tomēr dome cenšas rast ieganstu, lai putni pazustu no Anetes īpašuma. Pirmkārt, Jūrmalas būvvalde esot konstatējusi, ka putnu novietņu izbūve nav saskaņota. Otrkārt, šāds putnu rehabilitācijas centrs neatbilst teritoriālajam plānojumam.

Rezultātā līdz 1. jūnijam dome likusi nojaukt nelegālās būves, bez kurām radības nevar izdzīvot. Juriste Elizabete Krivcova, kura brīvprātīgi uzņēmusies palīdzēt putnu glābējai, uzskata, ka domnieki meklē ieganstus, lai izdabātu kādam ietekmīgam kaimiņam.

”Runājot par nelegālajām novietnēm, pati būvvalde tos nosaukusi par maznozīmīgiem pārkāpumiem, kuri aizskar tikai pašu mājas īpašnieku [Anetes] intereses. Runājot par teritoriālo zonējumu, ka šajā vietā nedrīkst veidot putnu rehabilitācijas centrus, tas ir no 2016. gada, bet Anete palīdz putniem jau no 2010. gada, kad šādu ierobežojumu nebija. Domei ir pienākums rūpēties par putniem, bet tā to nedara. Domnieki piedāvā vienu risinājumu – iemidzināt putnus. Un vēl viņi raksta Dabas aizsardzības pārvaldei, lai tā neizsniedz cilvēkiem atļauju to darīt, ” pārmetumus cenšas atspēkot juriste.

Lai kā Jūrmalas domnieki censtos apstādināt cēlsirdīgo palīdzību Anetes privātmājas pagalmā, šādas nodarbes piemērotību konkrētajai teritorijai izvērtē Dabas aizsardzības pārvalde, kura līdz šim izsniegusi atļaujas bez iebildumiem. Tomēr arī tā mainījusi nostāju. Skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Jēkabs Dzenis: ”Darbība, ko biedrība veic, ir apsveicama. Uz privātās iniciatīvas pamata biedrība pilda pienākumu, kas uzdots ar likumu vietējām pašvaldībām, proti, jāsniedz palīdzība bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem putniem un citiem savvaļas dzīvniekiem. Diemžēl šogad mēs esam saņēmuši vairākas sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem un, kas nozīmīgāk, no Jūrmalas pašvaldības par to, ka darbība neatbilst teritoriālajam plānojumam. Mums nācies izdot jaunu lēmumu, kas paredz, ka jaunus putnus uzņemt vairs nevarēs.”

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis informē, ka teritorijai izsniegta pēdējā atļauja uz sešiem mēnešiem, lai Anete putnus un infrastruktūru varētu pārvietot citviet. Tomēr, lai iekārtotu teritoriju, nepieciešams vismaz gads, atklāj Anete. Vēl vairāk situāciju sarežģī domes rīkojums nojaukt visas nelegālās, bet putnu izdzīvošanai svarīgās būves.

”Ja putni būs jāiemidzina, būs jāsāk ar mani, tāpēc, ka es esmu atbildīga par viņiem. Dievs man devis šo darbu. Viņš atsūtījis šos putnus, lai saņemtu palīdzību. Es viņus nedrīkstu nodot,” izmisusi ir Anete.

Taujāts par to, vai Jūrmalas pašvaldība var nodrošināt līdzvērtīgu putnu aprūpi, domes pārstāvis Jānis Ķēniņš atgādina par līgumu ar Slokas dzīvnieku patversmi. Tomēr, kā uzskata arī Dabas aizsardzības pārvaldē, tur putniem nespēs palīdzēt tik profesionāli kā Anetes patversmē.
Dabas aizsardzības pārvaldē uzsver, ka, lai gan pašvaldībām likums nosaka rūpēties arī par putniem, realitātē tas tiek ievērots retos gadījumos.

Putnu aizbildne Anita apzinās, ka konkrētā teritorija kļuvusi par šauru tik lielam putnu skaitam, tomēr lūdz atbildīgajām iestādēm mazliet vairāk laika. Tāpat informē, ka šīs nedēļas laikā portālā “Manabalss.lv” tiks uzsākta parakstu vākšana, lai glābtu putnu dzīvības.

Pievienot komentāru

Komentāri (35)

  1. kantorītis kas pelna, kāds tur Latvijas lepnums

  2. Lai ka butu. Es sev kaiminos neveletos klaigajosus putnus. un vasara smirdonu. Tomer damai jaatrod cita vieta lai palidzetu un javeido kartiga patversme pec likumiem kas ir visiem kas rupejas par dzivniekiem. Un Domei jaatmet grasis jo tomer vina rupejas par dalu no jurmalas pienakuma. tas ka vinai ved no rigas jau gan ir pa traku.

  3. Kā sapratu, nepatikšanas sākās ar īpašnieka maiņu kaimiņos. Varbūt jaunajam kaimiņam vajadzēja apskatīties kādu gruntsgabalu pērk, kas tam ir kaimiņos. Bet biedrs domā – nopirks un tad jau visu pārveidos pēc savas patikšanas, nerēķinoties ar apkārtējiem. Un kas būs, ja kaimiņienes deguns nepatiks, vai kaimiņu bērni liksies pārāk skaļi, vai suns ieriesies un kaķis ielīdīs caur žogu…. tie visi būs jālikvidē kāda jaunpienācēja kaimiņa komfortam? NEPATĪK KAIMIŅI – NU NEPĒRC TO ĪPAŠUMU. Lai pērk tie, kas nav tik cimperlīgi, kas spēj rast kompromisu. Meklē variantu, kur apkārt viss ir tāds kā tev patīk, bet nebāzies visur ar savu bībeli.

  4. Dzīvnieku aizsardzības biedrībai arī jāiesaistās un jāpalīdz putniem atrast mājvietas! Domāju,ka laukos fermeri,kam tuvumā ir ūdenskrātuves arī varētu paņemt pa pārītim putnu skaistumam! Gulbim jau jūra obligāti nav vajadzīga! Vajag tikai šo piedāvājumu popularizēt,lai cilvēki zin, un Anetes pagalms būs tukšs!

  5. Bijušais Jūrmalnieks . Atbildēt

    Ta gadās , kāpj “uz varžacīt ”
    Jūrmalas Domei
    Vai Jūrmalas mērim .. .

  6. Tas priecē,kad atrodas cilvēks,kuram nav vienaldzīgs putnu liktenis,bet ir jāatrod vieta,kur tos turēt,lai netrucētu kaimiņus.

  7. Čigāna nāburgs Atbildēt

    Kādam citam nepatiks trokšņojošiem kaimiņu bērni, vēl kādam- valoda, kas skan no kaimiņu pagalma. Vai visiem var izdabāt?!

  8. Zīmīgi, ka lielie dzīvnieku draugi reti kad ir arī cilvēku draugi.

  9. Visai aktīvi ir Jūrmalas domes pakalpiņi komentāros, būtu labāk tik aktīvi kad vajag savest kārtībā pilsētas ielas, joprojām katra trešā iela ar grants segumu..

  10. Lai ieraada lauku maaju. Pilni lauki ar pamestaam

  11. Jaunie kaimiņi? Tātad viņi zināja kas notiek blakus teritorijā un tomēr iegādājās īpašumu. Paši vainīgi.

  12. Kad jaunie kaimiņi iegādājās savu īpašumu, tad jau pašiem bija jārēķinās ar to, kas būs viņu kaimiņos !? Tagad lai klusē vai palīdz ! Visu cieņu Anetei !!!

  13. Domāju, ka tie trokšņjūtīgie kainiņi nav te dzīvojoši jūrmalnieki paaudžu paaudzēs. Varētu viņi vienkārši pārvākties.

  14. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Dzīvojamā zona paredzēta cilvēkiem!
    Lai cik cēli mērķi, iejūtīga sirds, nesavtīga rīcība, bet šeit (tā es saprotu no teksta) to tā nosaukt nevar. Kaimiņš, vai tas ir miljonārs, vai ubags, ir tiesīgs dzīvot tīrā vidē, bez smakām, trokšņa un citām blaknēm. Ir arī kaķu, suņu, reptiļu un pat dzērāju mīlētāji, bet tie NEDRĪKST nelabvēlīgi ietekmēt apkārtējos iedzīvotājus.
    Te nu tantukam nelīdz pat augstākie valdības apbalvojumi- vienkārši katra tiesības dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi ir stādāmas virs tiem!

  15. “letvijas lepnums”piesedzas ar savu godazīmi un uzvedas cūciski. kamer tur ir 10-20putni tikmer tā nav problēma, bet putnu fermu kūrorta zōnā, vispār jebkādā apdzivotā vietā, taisit nevajag un pat nedrīkst. ja dikti grib tad laukos bribju zemju vel pietiek, pārvācas uz laukiem un neviens neprotestēs, visi tikai slavēs. netur taču pilsetas centrā govi uz balkona, tas visiem liekas pašsaprotami, bet 200 putni ir vel sliktāk , taču to pēkšņi saprast vairs negrib

    • Arī tev ir iespēja izvēlēties citu kūrorta vietu! Diemžēl jūras putniem ir vajadzīga jūra, – tev tas nav izdzīvošanas jautājums, bet viņiem gan! Tikai tik piezemēti cilvēki var tā spriest. Izskatās, ka sabiedrībā ir parādījusies vajadzība pēc cilvēku glābšanas un ārstēšanas campiem.

      • jūras robeža mums bija kautkur 400 km garumā. tā nesākas un nebeidzas ar jūrmalas pilsētu tā ka argumentu kāpec tam jānotiek tieši tur kur tas notiek pašreiz nav. ir tikai vieni vienigi pret argumenti, kurus cenšas atsist ar “latvijas lepnuma”slavu un tev līdzigu līdz jutēju palidzibu.

    • Kārtējais ķēms kas komentē bez raksta lasīšanas. Runa iet nevis par biedrības palikšanu savā vecajā vietā, bet gan par to, lai Jūrmalas dome, 3 nedēļu vietā, dotu reālu termiņu, pa kuru biedrība varēs pārvākties uz jaunu teritoriju.

  16. Slokas patversmei blakus dzivojosie Jurmalas iedzivotaji nav apmierinati ar troksni kas rodas no sunu riesanu,bez tam ari teritorija ir privatipasums

    • atkal tec šizofrenija un tu atkārtojies ar dažadiem nikiem. suņu patversmes gadijumā ja pašvaldiba stingri nolemj un pieprasa var rasts risinājumu- suņu pretriešanas kaklasiksnas. pie tam civilizetās valstīs suņa riešana netiek pieļauta, tik mums te dzivnieku mīļotāji uzskata ka suns ir svarigaks par cilvēku

      • Tad nu gan pateici.. tad jau tev ar jābāž siksna ap kaklu lai nerunātu? Dzīvojat savā Rīgā tād nu tagad pirksti gaisā..labāk paši būtu pārvākusies uz laukiem un dzīvojuši klusumā..a savādāk vis iet postā. Suns un jebkurš cits dzīvnieks ir dziva radība tāpat kā cilvēki..un neatbalstu dzīvnieku iemidzināšanu tik tāpēc ka traucē..jā viņš ir neglābjami slims vai guvis traumu tad jā.. man liekas dažiem indivīdiem dzīvojot lielpilsētā čuras galvā sakrājušās un nespēj domāt loģiski..fui visiem kas te glupi runā.

        • kā tev neveicas, es kā reiz esmu no visdziļākajiem laukiem, jā dzimis audzis pilsetnieks, bet pedejos 28 gadus pavadu laukos visretāk apdzivotajā latvijas pagastā. tieši tāpec ari saku ka ja gribturet lopiņus(putnus) tad jāpārvācas pašai neviss jāmoca gan lopiņi, gan kaimiņi, gan paši jāmocās un “jāsūdzas”ka pašvaldiba lūdz likumus ieverot

  17. Slokas patversmei blakus dzivojosie Jurmalas iedzivotaji nav apmierinati ar troksni kas rodas no sunu riesanu,bez tam ari teritorija ir privatipasums

  18. Nu ir viegli nosodīt kaimiņus – ja pašiem nav jādzīvo tur blakus. Tak mēģiniet iejusties to nabaga kaimiņu ādā: troksnis visu dienu vājprātā. Tur tak prātā var sajukt. Viņiem šim lepnumam blakus jādzivo VISU LAIKU. Nu es toč negribētu dzīvot blakus putnu novietnei. Jūs gribētu?

    • Es negribētu sev blakus ne putnu , ne citu dzīvnieku izraisītu troksni…Tomēr pilsētā, kurā es dzīvoju, netālu ir iela ar privātmājām un tur ir gan vistas…gan gailis, gan suns…..un troksnis….un arī mans dzīvoklis ir privātīpašums….un ko darīt ? Mani arī traucē….un ???

      Skaidrs, ka tā attieksme pret Aneti ir īpaša…..nu neinteresē tai Jūrmalas domei to putnu liktenis…..jautājums noteikti būtu sen atrisināts, ja domei tas būtu interesanti….

  19. Nu taču piešķir tai Anetei zemes pleķi – pilns ar neizmantotu zemi, palīdz pārvākties un tur putnus, kur nevienam netraucē. Kur jezga? Kas domei vispār nekādu kreatīvu ideju, nekā???

  20. Kaimiņšir ieinteresēts izēst Anitu,un nedodu ne pieci,ka domei samaksāts,vai arī kāds rads!

  21. Iesaku putnus nomainīt pret diviem suņiem un pāris gaiļiem….Un lai tik rej un dzied …Ko tad tie kaimiņi teiks ? Lai tik klausās no agra rīta līdz vēlam vakaram….Es zinu, ko nozīmē kaimiņu suņu rejas un gaiļu dziedāšana – tas gan būtu vājprāts….

  22. Es iesaku Anetei putnus nomainīt pret lieliem suņiem…pietiks ar diviem…
    Tikko viens piekusīs riet – otrs varēs turpināt…Un tad no agra rīta līdz vēlam vakaram…Suņus turēt aizliegt nevar…Un atļautajās diennakts stundās, lai tik parej…..
    Ir iespējams izdomāt daudz asprātīgas lietas ar ko nomainīt putnu troksni pret kādu citu…
    Var arī turēt vistu bariņu un pāris gaiļus…Pat vistas nevajag. Pietiek ar pāris gaiļiem….tie parasti dzied viens aiz otra….

    Es tikai nesaprotu – kādēļ Jūrmalas dome nevarētu atvēlēt vietu putnu ārstēšanai un rehabilitācijai….Sanāk, ka viena privātpersona iegulda savus līdzekļus un laiku pasākumā, kurā būtu lauvas tiesa jādara tieši vietējai pašvaldībai.

  23. Vispirms vajadzētu iemidzināt Jūrmalas domi,nākošos neadekvātos kaimiņus.Vai tiešām vairs nav nekā cilvēciska?Varbūt vajag padomāt arī par to,ka šie savvaļas putni lidojot taisa uz galvas un dzīvo radību likvidēt no zemes virsas.

  24. No manis lielākais nosodījums Jūrmalas Domei! Pašiem nav risinājumu un variantu, jau ilgu laiku zin par šo sievieti un redz, ka viņai arī ir nepieciešama palīdzība, lai palīdzētu nelaimē nonākušajiem putniem, bet reāli NEKO nedara. Interesanti cik tīrā un klusā vidē Jūs mīļie dzīvosiet – putnu nebūs,jo trokšņo, tātad jānošauj, koku nebūs, jo apdraud cilvēkus, jānozāģē…utt. Sviests. Anete – vāc parakstus un pie kājas tos kaimiņus un JD.

  25. Atveru logu-sasodīts-dzērves kliedz. Laikam jāsauc mednieki-traucē taču. Un lai paķer uz grauda zvirbuļus , pīles un citus putnus, kas atļāvušies trokšņot….

Katrs pats sava darba stāža detektīvs (7)Pieprasot vecuma pensiju, laikus jāsavāc dokumenti par darba mūžu līdz 1996. gadam
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+