Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
23. septembris, 2016
Drukāt

No Latvijas ogām iegūst antioksidantus. Madonā zeļ itāļu un nīderlandiešu kopuzņēmums (1)

aronijas_4364-1

Lielākais savvaļas ogu savācējs un eksportētājs Latvijā ir Madonā bāzētais itāļu un nīderlandiešu kopuzņēmums SIA Pharmeko Lettland. Mellenes, aronijas un upenes – melnās krāsas ogas, kas satur antioksidantus, – ir uzņēmuma galvenais interešu objekts, pastāstīja uzņēmuma administratore Silvija Grigorjeva.

– Vai Latvijas ogas ir vērtīgākas nekā citur augušās?

– Latvijas ogas ir vērtīgākas nekā ogas, kas ievāktas vairāk uz dienvidiem. Varbūt pārtikas ražotājiem tā nešķiet, jo viņiem ir citas vajadzības, taču mums galvenais ogā ir antioksidants antocianīns, kas aizsargā un atjauno ādas šūnas. Šo ogu sastāvdaļu pieprasa farmācijas kompānijas visā pasaulē, pārējo ogu tās izmet ārā. Jo melnāka oga, jo vairāk tajā antocianīnu. Visvairāk to ir tieši gatavās ogās, tāpēc sezonas pirmās ogas nav tik vērtīgas. Mūsu uzņēmums iepērk līdz pēdējai ogai mellenes. Āzijā no mūsu mellenēm ražo ekstraktus, ko pēc tam realizē farmācijas kompānijām. Ekstraktus izmanto arī kosmētikā.
Antocianīns rodas, lēnām, pakāpeniski ogai nogatavojoties, jo ilgāks nogatavošanās process, jo mums oga ir vērtīgāka. Mums ir pašiem sava laboratorija, lai varētu izmērīt antocianīna daudzumu ogās. Realizācijas līgumos ir stingri atrunāts, kādam jābūt antocianīna daudzumam. Mēs šim procesam pieejam radoši – jaucam kopā sezonas sākuma ogas ar sezonas beigu ogām. Tāpēc mums ir stingra iepirkto ogu uzskaite, kad un kur vāktas.

– Jūs piegādājat svaigas ogas?

– Saldētas. Svaigas nav iespējams, jo pārstrādātāji, kas ražo ekstraktus, galvenokārt atrodas Āzijā. Ogas sūtām ar jūras konteineriem.

– Cik daudz ogu jūs sezonā iepērkat?

– Tas ir atkarīgs no sezonas, kā padevusies ogu raža Latvijā. Piemēram, aizpagājušais gads bija ļoti, ļoti slikts, bija maz melleņu, savukārt pagājušais ļoti labs. Mēs pērkam ogas ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā. Pērn Latvijā iepirkām 570 tonnas melleņu. Iepirkām arī aronijas, kas tāpat satur antocianīnu.

– Jūs pērkat tikai meža mellenes? Krūmmellenes ne?

– Meža mellenēs ir vairāk antocianīnu. Krūmmellenes iepērkam tikai pārtikai. Mums pašiem ir neliela krūmmelleņu plantācija – 0,3 ha.
Esam iestādījuši arī smiltsērkšķu plantāciju – 22 ha, kā arī upenes nelielos daudzumus – 3 ha. Bet upenes Latvijā nav izdevīgi audzēt, jo pašizmaksa ir ļoti augsta. Citās valstīs, Polijā īpaši, upenes ir lielākās platībās un var izaudzēt ļoti lēti. Šogad mēs upenes iepirkām Jaunzēlandē.

– Tāpēc, ka lētāk?

– Tur bija laba raža un vērtīgs ogas bioloģiskais sastāvs, jo tas mums ir primārais. Upenēs arī ir antocianīns. To satur visas melnas krāsas ogas.
Latvijā upenes ir dārgas, eksportēt neatmaksājas, vienīgi var realizēt pārtikai vietējā tirgū. Tieši tāpat ir ar mellenēm, ja tās iepērk kāds vietējais pārtikas uzņēmums, tad cena ir augstāka. Lai izgatavotu anticianīna ekstraktus, vajadzīgs liels ogu apjoms, tāpēc cenas nav ļoti augstas. Lai izgatavotu 1 g tīras vielas, nepieciešams 1,25 kg ogu. No Latvijas mellenēm sadarbības partneri Āzijā ražo divus ekstraktus un 65% no tiem pārdod Japānā, 20% ASV, bet 10% Eiropā.

Nav tā, ka mums no mellenēm būtu milzīga peļņa. Peļņa ir 3–5% robežās. Mellenes ir riskants produkts, jo nezinām, kāda būs realizācijas cena. Piemēram, ja Itālijā iepērkam vīnogu kauliņus, vispirms saskaņojam iepirkšanas cenu un arī pārdošanas cenu, tad ir lielāka drošības sajūta. Zinot transportēšanas un pārējās izmaksas, tur nekādu pārsteigumu attiecībā uz peļņu nav. Ar mellenēm mēs neko īsti nezinām.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ne tikai antioksidantus !
    Igūst visu spektru ķīmijas, ar kuru 1 000-hektārīgie “zemnieki” miglo savus ekoloģiski tīros sējumus un stādījumus…

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+