No mākslinieku ģimenes
 0

Savā jubilejas gadā Latvijas Nacionālā teātra aktrise LĀSMA KUGRĒNA atveido Metijas Fejas Eikenas lomu Treisija Letsa lugā “Osedžas zeme”.
 – Luga vēsta par ģimeni, taču dziļākajā būtībā tā ir par to, ka tauta, kas dzīvo uz citas tautas rēķina, degradējas un iet bojā.

Reklāma
Reklāma

 

Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām
Lasīt citas ziņas

Gandrīz visi no mājas aizbēg, paliek vien sieviete, kura zaudējusi visu, un indiāņu meitene. Viņa ir uz savas zemes un saka pravietiskus vārdus: tas ir ceļš, kur pasaule beidzas…
Ieskatīsimies aktrises radurakstos!

 

LĀSMA KUGRĒNA

Dzimusi 1952. gadā Bauskā. Ventspilī mācījusies pamatskolā, vidusskolu absolvējusi Aizkrauklē. Teātra fakultāti beigusi 1975. gadā. Ievērību guva ar Elektras lomu izrādē ”Elektra – mana mīla”. Pēdējos gados – spilgta raksturlomu aktrise. Ievērojamākās lomas – Ieviņa ”Skroderdienās Silmačos”, Džuljeta ”Romeo un Džuljetā ”, karaliene Elizabete ”Marijā Stjuartē”, Heda Gablere ”Hedā Gablerē” un daudzas citas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lāsma bērnībā (gads) ar brāli Gunāru Kugrēnu (apm. 14 gadi).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Māte VELTA KUGRĒNA, dz. Ūdre (1918 – 2007). Dzimusi Tambovā. Mācījusies Hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā, studējusi LLA. Beigusi Zeltmata dramatiskos kursus Ventspilī. Tur strādājusi par skolotāju. Beigusi E. Melngaiļa Tautas mākslas nama režijas kursus, Bauskas Muzikāli dramatiskā Tautas teātra aktrise, Ventspils Tautas teātra režisore.

– Viņā bija iekšējais miers, harmonija, prata sevi pasargāt no kreņķiem. Varbūt viņai pašai nebija viegli, taču citiem kopā ar viņu bija viegli. Ne tikai man, daudziem viņa bija kā draudzene.

 

Veltas māte ELVĪRA ŪDRE, dz. Šēnfelde. Dzīvojusi Penkules pagasta ”Bļodniekos”, pēc tam Jelgavā. Tur strādājusi par darbmācības, zīmēšanas skolotāju. Nodzīvojusi 62 gadus.

– Ļoti strādīga, apzinīga, tikusi pie turības. Raksturā – šerpa. Skolā bijusi ļoti ieturēta, bet mājās – paskarbi tieša.

 

Pirmajā rindā no kreisās: Elvīra Kugrēna, Velta Kugrēna, Raimonds Kugrēns, Elvīra Ūdre.

Otrajā rindā no kreisās: Jēkabs Kugrēns, Otīlija Šēnfelde, Gothards Ūdris.

 

 

 

 

 

 

 

Veltas tēvs GOTHARDS ŪDRIS dzīvojis Platones pagasta ”Dimzas” mājās. Pieredzējis garu mūžu – 84 gadus.

Reklāma
Reklāma

– Man viņš bija kā Baltais tētiņš, labestīgs, nekad nepacēla balsi. Nācis no kalpu ģimenes, ļoti strādīgs. Cēlās jau trijos rītā, lai pagūtu aizbraukt uz Meitenes staciju iepirkt labību. Pēcāk kļuva turīgs, nopirka māju, auto… Izaudzināja vienpadsmit bērnus!

 

Tēvs RAIMONDS KUGRĒNS (1912 – 1992). Dzimis Bauskā. Beidzis Rīgas 1. vidusskolu un karaskolu. Dienējis Jelgavas 3. kājnieku pulkā. Latvijas armijas virsnieks, no Litenes izsūtīts uz Noriļsku 1941. gadā. Pēc atgriešanās Bauskas Tautas teātra, Stučkas Tautas teātra, Ventspils Tautas teātra, Kuldīgas Tautas teātra režisors. Beidzis LVK Teātra fakultāti kā režisors 1963. gadā. Mūža pēdējos gadus strādāja Bauskas Tautas teātrī par režisoru.

– Raksturā esmu līdzīga tēvam – emocionāla, ātri iedegos. Taču ģimenē visi zināja – būs tā, kā mammīte grib. To viņa panāca lēnītēm.

 

Raimonda māte ELVĪRA KUGRĒNA, dz. Ceplīte. Dzimusi Bauskā, dzīvojusi Īslīces pagastā. Viņas mūžs – 84 gadi.

– Maigas dabas, labestīga. Nevienu skarbu vārdu no viņas nedzirdēju. Visi trīs viņas brāļi bija Latvijas armijas pulkveži. Kad ienāca krievi, Edvards izdarīja pašnāvību (dus Brāļu kapos), Rūdolfs nošauts Krievijā, Jānis esot izbēdzis, par viņa tālāko likteni nezinu.

 

Raimonda tēvs JĒKABS KUGRĒNS, dzimis Bauskā. Dzīvojis Īslīces pagastā.

– ”Siļķu” māju saimnieks. Viņš nodzīvoja līdz 1945. gadam. Bija teicis, ka nepārdzīvos, ja otrreiz ienāks krievi. Sirds neizturēja…

 

 

Lāsma Kugrēna ar dēliem. No kreisās: JĒKABS REINIS, dz. 1988. gadā Ogrē, EDVARDS REINIS, dz. 1990. gadā Ogrē un JĀNIS MŪRNIEKS, dz. 1978. gadā Ogrē.

 

 

 

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.