Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. jūnijs, 2016
Drukāt

No maratonistēm uz Rio – Kažemāka vai Hilborna? (3)

Foto no personiskā arhīva un EPA/LETAFoto no personiskā arhīva un EPA/LETA

Preiļos uzaugusī Anita Kažemāka (no labās) vai Amerikas latviete Ariana Hilborna – Latvijas Vieglatlētikas savienībai būs jāizšķiras, kuru maratona skrējēju deleģēt uz Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm.

VIEDOKLIS

Aldons Vrubļevskis, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents: "Latvijas Vieglatlētikas savienībai jābūt pietiekami kompetentai, lai pieņemtu pareizu lēmumu. Esmu dzirdējis, ka vieglatlētikas sabiedrība raksta vēstuli un uzsaukumus Kažemākas atbalstam. Ceru, ka tas nebūs vienpersonisks lēmums. Mans uzskats? Sportā visu izsaka rezultāts. Jā, arī emocijām vienmēr ir vieta. Taču negribu lemt citu vietā – LVS jāskatās, kas viņiem ir svarīgākais. Man grūti iedomāties skaidrojumu, kāpēc priekšroka tiktu dota sportistam ar sliktāku rezultātu. Uz pjedestāla augstākā pakāpiena vienmēr stāv tas, kuram ir labāks rezultāts – aizmet tālāk, paceļ vairāk. Olimpiskās spēles ir labāko sportistu sacensība, un tam, vai sportists piedzimis latviešu ģimenē Latvijā, ASV vai kur citur, nav nozīmes, ja viņš ir Latvijas pilsonis."

Preiļos uzaugusī Anita Kažemāka vai Amerikas latviete Ariana Hilborna – Latvijas Vieglatlētikas savienībai (LVS) būs jāizšķiras, kuru maratona skrējēju deleģēt uz Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm.

Olimpisko normatīvu izpildījušas četras Latvijas maratonistes – Jeļena Prokopčuka, Ilona Marhele, Ariana Hilborna un Anita Kažemāka, bet Rio varēs startēt tikai trīs. Kažemākai no šī kvarteta ir sliktākais rezultāts, un saskaņā ar LVS izstrādātajiem noteikumiem mājās jāpaliek viņai. LVS prezidents Guntis Zālītis “LA” skaidroja, ka rezultāts pēc būtības ir vienīgais objektīvais kritērijs liekā atsijāšanai: “Bez šaubām, cilvēcīgi gribas, lai tepat augusī sportiste startētu olimpiādē. Hilbornu esmu redzējis vienreiz mūžā, bet tas nav iemesls aizliegt viņai startēt.” Viņš uzsvēra, ka arī vecums nav arguments pozīcijas maiņai. Hilbornai ir 35 gadi, Kažemākai – 26, un teorētiski Anitai ir lielākas perspektīvas nākotnē. “Subjektīvi kritēriji nav īsti regulējami. Tad jau var teikt, ka Prokopčuka (39) ir vēl vecāka,” tā Zālītis.

Anita Kažemāka saņēmusi Latvijas Olimpiskās vienības finansiālu atbalstu – pērn 700 eiro, šogad 2000. Sanāk, ka nodokļu maksātāju nauda aiziet vējā. Tomēr no saskaitāmo kārtības summa nemainās – Hilborna nav saņēmusi ne centa.

Par Rio sastāvu LVS valde lems, visticamākais, 11. jūlijā – pēc Eiropas čempionāta noslēguma. Bet gala lēmumu visos sporta veidos 14. jūlijā pieņems Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) izpildkomiteja. Teorētiski tā var nepiekrist LVS lēmumam un sūtīt citu sportistu, reizēm par līdzīgiem jautājumiem diskusija ir notikusi, taču parasti nenotiek iejaukšanās federāciju iekšējās lietās, “LA” teica LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

Guntis Zālītis ir priecīgs, ka šāda situācija radusies, jo nekad iepriekš augstā līmenī tik daudz gargabalnieku Latvijai nav bijis: “Tas ir Rīgas maratona dēļ. Pasākumā kopā piedalās vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku, un no lielās masveidības daudziem ir āķis lūpā – rodas tādi, kas grib trenēties un sasniegt labus rezultātus.”

Vīriešu maratona sacensībās Latviju pārstāvēs Valērijs Žolnerovičs, varbūt arī vēl kāds, jo kvalifikācijas termiņš nav noslēdzies. Augstus rezultātus gan var gaidīt tikai no titulētās Prokopčukas, bet arī tikai tad, ja nebūs karsts laiks. “Tveicē neviena no viņām ne uz ko nepretendēs, jo tādos ap­stākļos nav skrējušas,” uzskata Zālītis.

Ariana Hilborna normatīvu izpildīja maija beigās – divas nedēļas pēc tam, kad savu rezultātu bija uzstādījusi Kažemāka. “Anitas lieliskais skrējiens Rīgā mani darīja bažīgu, taču galvenais mērķis bija izdarīt visu labāko, neskatoties uz laiku. Karstuma dēļ nolēmu skriet mazliet lēnāk nekā 2:35 – 2:37 stundas, kam biju gatava. Biju laimīga par rezultātu un sekmīgo skrējienu,” Hilborna sacīja sarunā ar “LA”.

“Jūtos ļoti saviļņota un pagodināta. Trenējos smagi un gatavojos pārstāvēt Latviju pēc labākās sirdsapziņas. Jūlijā došos uz treniņnometni augstkalnē, pēc tam būs treniņi karstumā un mitrumā Kalifornijā, lai pierastu pie tāda klimata, kāds ir Rio. Ceru olimpiskajās spēlēs sasniegt jaunu personisko rekordu. Es jūtos ļoti lepna kā Latvijas sportiste un ceru, ka arī visi līdzjutēji būs lepni par manu startu Rio,” piebilda Ariana Hilborna. Starp citu, sociālajos tīklos viņa nomainījusi sava uzvārda otru daļu – no Zvērs uz Zvēra.

Anita Kažemāka šobrīd no komentāriem atturas – kamēr LVS nav teikusi galavārdu, viņa vēlas paklusēt.

LVS šādā situācijā nav pirmo reizi – pirms 2004. gada Atēnu olimpiskajām spēlēm normatīvu bija 
izpildījuši četri šķēpmetēji. Izvēlē starp Aināru Kovalu un Vadimu Vasiļevski priekšroka tika dota otrajam, kurš – sensacionāli izcīnīja olimpisko sudrabu. Toreiz gan arī bija izstrādāti iekšējās atlases noteikumi, un Vasiļevskis sezonas garumā pierādīja, ka ir spēcīgāks par treniņu partneri Kovalu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Cik noprotu, ka abas sportistes nav vienās sacensībās sacentušās un viņu uzrādītie rezultāti ir dažādās sacensības – viena Otavā, otra Latvijā. tātad dažādi laika apstākļi – vējš, temperatūra, mitrums utt., dažādi konkurentu un partneri, dažādi nosacījumi un mērķi, dažāda motivācija.

    • Hilbornai prezidents ir Obama.
      Kožemakai prezidents ir Vējonis.
      Tā kā visi apstākļi ir vienādi.

      • Ariana Hilborna ir dubult pilsone un tātad Obama un Vējonis, abi ir viņas prezidenti, ar izņēmumu ka Latvijā pilsoņi nebalso par savu prezidentu. Maz teikšana Latvijas pilsoņiem; to izdara prieš viņiem Saeima. Pietam, Vējonim nav tāda pate vara kā Obamam. Prezidenti ir nevienlīdzīgi!

        Latvijai ir trūkst 10.000 metru skrējējas. Maratonistes varēja pamēģināt savas spējas šajā disciplīnā, kā to dara šīs distances Latvijas rekordiste Jeļena Prokopčuka.

        Vispār Latvijas sportu mēdijai vajag censties būt lietas kursā. 2009.g. kad latviešu izcelsmes amerikāniete Adriana Kukors peldēšanā uzstādija pasaules rekordu 200 m kompleksā ar 2:06.15, Latvijā par to nemaz nereaģēja.

Draugiem Facebook Twitter Google+