Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. septembris, 2015
Drukāt

No Mazā Baltezera vairs nedrīkst ņemt dzeramo ūdeni (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosinājuma valdība otrdien Mazo Baltezeru izslēdza no dzeramā ūdens ieguvei un centralizētai piegādei izmantoto virszemes ūdensobjektu saraksta, aģentūra BNS uzzināja Ministru kabinetā.

Ministrija norāda, ka Mazais Baltezers netiek tieši izmantots ūdens ņemšanai, apstrādei un tālākai ūdensapgādei. Tā ūdeņi nodrošina pazemes ūdeņu papildināšanu un, ilgstoši filtrējoties caur vairāk nekā 20 metru biezu smiltis saturošu slāni, vairs nav uzskatāmi par virszemes ūdeņiem. Ņemot to vērā, kā arī, lai samazinātu administratīvo slogu, noteikumu projekts izslēdz Mazo Baltezeru no dzeramā ūdens ieguvei un centralizētai piegādei izmantoto virszemes ūdensobjektu saraksta.

VARAM pārskatījis arī Rīgas hidroelektrostacijas (HES) darbību un norāda – tā kā Daugava ir pārrobežu upe, kuras ūdeņos nonāk piesārņojums gan no Krievijas, gan Baltkrievijas, un monitoringa informācijas apmaiņa ar šīm valstīm par piesārņojumu ir stipri ierobežota, īpaši attiecībā uz ķīmiskām vielām, nav pārliecības, ka pēkšņa piesārņojuma gadījumā nepieciešamā informācija tiks saņemta savlaicīgi. Tāpēc MK noteikumos tiek saglabāta prasība ūdens piegādātājam veikt intensīvu monitoringu virszemes ūdens ņemšanas vietā – ūdens attīrīšanas stacijā “Daugava”. Ar šo dzeramo ūdeni tiek apgādāti vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju.

Grozījumi papildina prioritāro vielu sarakstu ar 12 jaunām vielām vai vielu grupām un to vides kvalitātes normatīviem, nosaka septiņām prioritāro vielu sarakstā jau esošām vielām stingrākus vides kvalitātes normatīvus, 11 prioritārām vielām nosaka vides kvalitātes normatīvus, divām esošām prioritārām vielām precizē to statusu, nosakot tās par ūdeņu videi īpaši bīstamām vielām, attiecībā uz katru prioritāro vielu nosaka to ūdens vides segmentu, kurā primāri jākontrolē atbilstība noteiktam vides kvalitātes normatīvam, lai novērtētu virszemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti, precizē vides kvalitātes normatīvu piemērošanu metāliem, definē nosacījumus alternatīvai ūdens ķīmiskās kvalitātes vērtēšanai, nosaka prasības attiecībā uz maksimāli pieļaujamās koncentrācijas uzraudzību specifiskos gadījumos, nosaka izņēmuma gadījumus, kad virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes vērtējumā var neņemt vērā konkrētas vielas monitoringā tai noteikto gada vidējo koncentrāciju.

Nosacījumus prioritārām vielām, kurām pārskatīti vides kvalitātes normatīvi, sāks piemērot no 22.decembra, lai līdz 2021.gada 22.decembrim nodrošinātu labu virszemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti. Savukārt tām prioritārām vielām, kuras papildina sarakstu, normatīvus sāks piemērot no 2018.gada 22.decembra, lai virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes pasliktināšanos novērstu līdz 2027.gada 22.decembrim.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Par Baltezeru nav nekāds brīnums. Ūdeni piesārņo buržuāziskā elite, kura apkārt ezeram sacēlusi savas pilis.

  2. Aha. “Daugava” tagad maksās un maksās par stipri bezjēdzgām papildus analīzēm.
    Vai VARAM ir pāpētījuši, kāds ir risks, ka visas minētās “papildus vielas” tiešām var nonākt ūdenī? Un cik tagad “Rīgas ūdens” maksās par šo ļoti zemā riska vielu monitoringu?

  3. Dubļi no krāna centrā Atbildēt

    Rīgas centrā (labais krasts) regulāri no krāna tek dubļi. Mutiski visi atzīst ,ka tāda problēma ir. Tik melns reizēm, ,ka pat veļasmašīnu nevar darbināt.Rīgas Udens un Rīgas namu pārvaldnieks tik iekasē naudu. Paraugus nevien neņem. Pats var apmaksāt analīzes,,vadāt, mēgināt tiesāties. Lv. tiesās uz dažiem gadiem. Kontrole trubas galā ,bet kas pa vidu ?

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+