Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. jūlijs, 2014
Drukāt

“No mušas cenšas taisīt lielo politiku”

Foto - LETAFoto - LETA

Kādos  kolektīvos pasākumus rīkojat pašvaldības darbiniekiem, vai būtu vajadzība tos finansēt no budžeta līdzekļiem?

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija pieļauj, ka varētu atgriezties pie kolektīvo pasākumu finansēšanas no valsts budžeta līdzekļiem, strikti nosakot gan organizēšanas un finansēšanas kārtību, gan ierobežojumus. Valdība atzīst, ka kolektīvie pasākumi palīdz saliedēt valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbinātos, veicina lojalitāti, darba vietas patriotismu.

Andris Kazinovskis,
 Balvu novada domes priekšsēdētājs:
 “Lasīju, ka valdības atbildes vēstulē Saeimas komisijai pausts uzskats, ka kolektīvo pasākumu plānošanā vadītājiem būtu saglabājama zināma rīcības brīvība un tikai viņu atbildība būtu izvērtēt izdevumu lietderības pamatojumu pretstatā prognozējamam ieguvumam. Vēl teikts, ka būtu ieviešama kolektīvo pasākumu publicitāte. Nu smieklīgi! Var redzēt, ka tuvojas vēlēšanas! Tā vien gribas jautāt – ka tikai nepanāk pretēju efektu? Vēlētāji teiks – nu, ja viņu izklaides valsts sponsorē, tad… Mēs arī līdz šim divas reizes gadā dodamies kādā kopīgā izbraucienā, paši sametam, cik vajag, braucam, piemēram, uz teātri, pa ceļam piestājam kādā dabas romantiskā vietiņā. Saliedētība taču rodas ne jau tikai no kolektīvā pasākuma – galvenais jau ir, lai vadība nesēdētu ķeizariņa augstumos.”

Agris Petermanis,
 Nīcas novada domes priekšsēdētājs:
 “Reizi gadā atļaujamies doties pieredzes apmaiņas braucienā. Esam bijuši vairākos novados – Rojā, Saldū, Alsungā. Par pusdienām maksā paši darbinieki. Ja valdība vēlas kolektīvus stiprināt ar kolektīvu pasākumu finansēšanu no budžeta – lūdzu! Tikai “rāmim” jābūt! Saprāta robežās. Valsts kontrole parasti jautā – cik tas un tas ir lietderīgi? Tāpat var jautāt par kolektīviem pasākumiem. Bet katram ir savs subjektīvs vērtējums. Galvenais ir atkarīgs no attieksmes, no tā, kā tiek organizēts un paveikts darbs. Arī no tradīcijām. Un pāri visam – nevajadzētu atgriezties pie pirmskrīzes atļautības. Mūsu laiks prasa daudz lielāku izsvērtību.”

Vilnis Špats,
 Cesvaines novada domes priekšsēdētājs:
 “Dzirdu runas, ka matu skaldīšanā Valsts kontrolei nu pievienojas Saeima un valdība. Kontrolieri reizēm par puķēm ceļ lielu brēku, bet tagad izskatās, ka valdošie no mušas cenšas taisīt lielo politiku. Nu cik tad no budžeta piešķirs tiem dažiem kolektīvajiem pasākumiem? Drīzāk jau pašvaldības kolektīvs kļūtu saliedētāks un censtos strādāt labāk, ja beidzot darbiniekiem paceltu algas. Kā krīzes laikā samazinājām, tā tikpat kā neko neesam varējuši atļauties pielikt. Varētu arī palielināt iedzīvotāju ienākumu daļu, kas ienāk pašvaldības budžetā. Izskatās, ka dažiem prātvēderiem tur “augšā” nav ko darīt, labāk būtu ņēmuši trimmerus un devušies izpļaut zāli no ceļmalu grāvjiem. Mums nekādu īpašu kolektīvo pasākumu nevajag, pietiek ar Jaungada sarīkojumu un kādu izbraucienu tepat pa Latviju, Igauniju vai Lietuvu. Cik tur tās naudiņas vajag, kolektīvs pats var atļauties samest. Ziniet, ko tā “lielā pretimpanākšana” izraisītu? Cilvēku runas, ka “viņi” lustējas par valsts naudu.”

Edvīns Meņķis,
 Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs:
 “Es te lielas problēmas nesaskatu. Mēs pirms Ziemassvētkiem sanākam kopā, pārspriežam paveikto, pārrunājam turpmāk darāmo, padziedam, piedalāmies atrakcijās, ļaujamies labam garastāvoklim. Vajadzīgos produktus paši nopērkam, izcepam maizītes. Lai ko arī valsts nolemtu, galvenais, lai tas nepadziļinātu pašreizējo plaisu – sabiedrībā taču valda uzskats, ka novada dome ir izredzētā “augša”, bet pagastu pārvaldes – nolemtās “apakšas”. Ja valsts finansētu kolektīvos pasākumus, vajadzētu noteikt divas lietas – cik reizes gadā tos rīkot un kādu summu gadā varētu tērēt uz vienu cilvēku.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+