Publicitātes foto

Nedēļas filma: “Artūrs Ņūmens” 0

Solīta jau pagājušā gada pavasarī un tikai tagad nonākusi Latvijas kinoteātros, ceļa filma “Artūrs Ņūmens” ir viens no tiem neatkarīgā kino pierādījumiem, ka nepietiek vien ar “Oskara” nominantes uzģenerētu ideju un atzītu aktieru piedalīšanos, lai taptu pārliecinošs kinodarbs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Britu pulkvedis: “Viņš blefo par kodolieročiem. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ​​labāk” 140
Lasīt citas ziņas

Amerikāņu scenāristes Bekijas Džonstones darbi gan izpelnījušies nomināciju gan “Oskaram” (“Paisuma princis”, 1991, ar Barbaru Streizandi un Niku Nolti galvenajās lomās), gan “Zelta avenei” (“Zem ķiršu mēness”, 1986, ar Prinsu), gan arī pilnībā iekļāvušies Holivudas mainstream apritē (“Septiņi gadi Tibetā”, 1997, ar Bredu Pitu galvenajā lomā), un ceļa filma “Artūrs Ņūmens” atrodas pa vidu starp viņas panākumiem un karjeras kritieniem. Stāsts par diviem varoņiem – Ņūmena lomā sākotnēji bija iecerēts Niks Nolte –, kas bēg no pagātnes un uz plūstošu smilšu pamatiem mēģina uzbūvēt sev jaunas dzīves brīdi, kad tiks pārvērsts kinofilmā, gaidīja divdesmit gadus, un vien pirms diviem gadiem tas piedzīvoja pirmizrādi, galvenās lomas nospēlējot Kolinam Fērtam un Emīlijai Blāntai, kā arī karjeras spozmi zaudējušajai Annei Hešei.

Diemžēl Fērta gadījumā lomas izvēle ir vairāk nekā jocīga, jo, saņēmis pelnīto “Oskaru” par Bērtija lomu “Karaļa runā”, viņš piekrita piedalīties gan “Gambītā”, gan “Artūrā Ņūmenā” – stipri viduvējās filmās ar komēdijas elementiem, kas, par spīti visiem priekšnoteikumiem, cīnās ar garlaicību, kaut arī viss varēja izvērsties daudzsološāk. Jo īpaši jau godalgotā reklāmista Dantes Ariolas debijā, kas ne vien ļautu Fērtam izsprukt no romantisko komēdiju štampiem un izteiktā britu akcenta, bet arī citā virzienā pavērst savu karjeru, kaut arī pēc “Artūra Ņūmena” pirmizrādes Toronto kinofestivālā un šķidrajiem aplausiem bija skaidrs, ka tā nenotiks. Jo ideja par varoņiem, kas visiem spēkiem cenšas mainīt savu dzīvi – filmas titulvaronis pat inscenē savu slepkavību –, ir veca kā pasaule, turklāt apspēlēta neskaitāmas reizes un visdažādākajās dekorācijās, tāpēc pieprasa oriģinalitāti vai arī ieslīgst viduvējībā, kādi pēc būtības ir arī abi galvenie varoņi, nejauši satikušies lielceļa malā un kādu brīsniņu tālāko posmu mērojuši kopā, izvairoties no niansētiem raksturojumiem un emocijām, bet tā vietā atsvešināti nolūkojoties uz problēmām, kas, kaut arī pagātnē atstātas, tomēr nav aizmirstamas uz visiem laikiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Un vēl. Ejot rokrokā ar Holivudas štampiem, Kolina Fērta un Emīlijas Blāntas vecumu atšķirība ir akurāt 23 gadi. Un tas ir vecums, kad Holivudā šobrīd pieprasītā angliete varētu spēlēt sava tautieša meitu. Taču tā vietā starp viņu varoņiem uzšķiļas simpātiju dzirkstis, tā uzskatāmi parādot, ka stiprā dzimuma pusmūža krīzes un jauni zaķi sadevušies tikpat stipros rokas spiedienos kā stereotipi par amerikāņu kino. Tāpat kā šāda tipa filmas – nekaitīgas pēc savas jēgas, kuru (vienīgais) uzdevums ir būt par labu aktieru pašizpausmes platformu brīžos starp vērienīgākiem un kinovēsturē paliekošajiem projektiem.

UZZIŅA:


“Artūrs Ņūmens”/”Arthur Newman”


ASV, 2012.

Režisors: Dante Ariola

Lomās: Kolins Fērts, Emīlija Blānta, Anne Heše

“Splendid Palace”