Latvijas Sarkanā Krusta ilglaicīgās sociālās aprūpes centra “Stūrīši” aprūpi sniedz cilvēkiem ar garīgu vai fizisku nespējību. Tikai retais no viņiem varētu dzīvot patstāvīgi.
Latvijas Sarkanā Krusta ilglaicīgās sociālās aprūpes centra “Stūrīši” aprūpi sniedz cilvēkiem ar garīgu vai fizisku nespējību. Tikai retais no viņiem varētu dzīvot patstāvīgi.
Foto – Timurs Subhankulovs

No pansionātiem uz aprūpi mājās 21

Turpmāk Latvijā vairs netiks atbalstīta cilvēku ar garīgas veselības pro­blēmām izolēšana no sabiedrības, ievietojot viņus ilgstošas aprūpes iestādēs. Labklājības ministrija jau strādā pie rīcības plāna deinstitucionalizācijas īstenošanai, kas paredz viņu atgriešanu normālā dzīvē, attīstot pašvaldībās alternatīvo sociālo pakalpojumu klāstu, piemēram, aprūpi mājās. Lai gan piecu gadu laikā šī plāna īstenošanā no Eiropas Savienības fondiem tiks ieguldīti gandrīz simts miljoni eiro, pašvaldības raizējas, ka pēc tam visa atbildība par šo cilvēku medicīnisko un sociālo aprūpi uzguls viņu pleciem.

Reklāma
Reklāma

Aprūpes centrus slēgs vai pārveidos

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Vidēji 52 gadus vecs cilvēks ar smagiem funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem, kuram nav saglabājušies kontakti ar radiniekiem, draugiem vai paziņām, – tāds ir tipisks valsts sociālā aprūpes centra (VSAC) klienta portrets. Kopumā piecu VSAC trīsdesmit filiālēs kopā ar desmit iestādēm, kas tiesības uz ilgstošo sociālo aprūpi ieguvušas iepirkuma konkursā, šobrīd uzturas 5310 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, no tiem 536 bērni, bet rindā gaida vēl 484. Eksperti lēš, ka kopā ar bērniem un gados veciem cilvēkiem aprūpes pakalpojumus kādā no ilgstošās aprūpes iestādēm Latvijā saņem 12 625 cilvēki jeb 62 no katriem 10 000.

Taču pērn pieņemtās pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014. – 2020. gadam paredz pakāpenisku VSAC filiāļu slēgšanu vai pārveidošanu alternatīvu sociālo pakalpojumu sniegšanai, nodrošinot to iemītniekiem iespēju uzsākt neatkarīgu dzīvi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai gan nevalstiskās organizācijas vēlējās šajā plānā iekļaut arī vecus, vientuļus cilvēkus, atbalsta pasākumi skars tikai trīs mērķa grupas: pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, bērnus līdz 18 gadu vecumam, kas dzīvo dažādās aprūpes iestādēs, kā arī bērnus ar funkcionāliem traucējumiem, kas dzīvo ģimenēs. Lai nodrošinātu viņiem atbalsta un aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā, sākot jau ar 2015. gadu, tiks novirzīti ievērojami ES fondu līdzekļi ar 15% valsts līdzfinansējumu – no Eiropas Sociālā fonda 47,2 miljoni eiro un papildus vēl 8,5 miljoni sociālo dienestu darba efektivitātes un darbinieku profesionalitātes uzlabošanai, kā arī 44,4 miljoni eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda, no tiem ap 15 miljoni eiro paredzēti, lai deviņās Latvijas pilsētās ierīkotu jaunus dienas centrus, specializētas darbnīcas, grupu dzīvokļus.

Lai to īstenotu, plānots ieviest jaunu finansēšanas principu, kad “nauda seko klientam”, tas ir, naudas summa VSAC klientam no valsts budžeta sekos līdzi uz pašvaldību, tādējādi motivējot gan pašvaldības, gan uzņēmējus piedāvāt nepieciešamos pakalpojumus.

“Nākas saskarties ar sabiedrības negatīvu attieksmi un neizpratni, kā gan cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvos mums kaimiņos un apdraudēs mūsu drošību. Taču jau tagad šie cilvēki atstāj valsts sociālās aprūpes iestādes. Diemžēl, izņemot dažus gadījumus, pašvaldībās pieejamais atbalsts viņiem nav pietiekams,” norāda Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane. Piemēram, pērn no VSAC izstājās 264 pieaugušie, no kuriem 86 atgriezās ģimenē vai pārcēlās uz grupu dzīvokļiem (salīdzinājumam – 2010. gadā attiecīgi 420 un 47). Lai gan visu šo cilvēku turpmākās gaitas nav zināmas, nereti viņi nonāca patversmē vai pat gāja bojā. Pateicoties ES fondu naudai, tagad viņiem būs iespēja apmesties grupu mājā vai dzīvoklī, apmeklēt dienas centru vai saņemt aprūpi mājās. Piemēram, Čehijā, kur deinstitucionalizācija jau sekmīgi norisinājusies, grupu dzīvokļi iekārtoti daudzās daudzdzīvokļu mājās. Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem palīdz uzkopt teritoriju, kopj apstādījumus un palīdz senioriem iepirkties, mainot pret sevi sabiedrības attieksmi.

Reklāma
Reklāma

Pašvaldību bažas un pieredze

Madonas novada Sociālā dienesta darbiniece Kristīne Veispale, kas strādā pie jaunā sociālās aprūpes modeļa izveides, stāsta, ka paredzēts katram, kas izteicis vēlēšanos dzīvot patstāvīgi, izstrādāt savu individuālo pārejas plānu, nosakot nepieciešamo pakalpojumu “grozu”, kurā ietilps ne tikai sociālā aprūpe, bet arī mājoklis, transporta un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. “Svarīgs ir arī atbalsts dzīvesvietā, it īpaši ģimenē, taču pieredze rāda, ka bieži vien cilvēkam nav radinieku vai tie no viņa novēršas. Tādēļ mēs novadā jau šobrīd meklējam atbalstu vietējā kopienā. Piemēram, esam atraduši zemnieku saimniecību, kura sadarbojas ar sociālo dienestu un labprāt pieņems šos cilvēkus pie sevis,” viņa stāsta.

Rīgas domes Labklājības departamenta sociālo pakalpojumu administrēšanas nodaļas vadītāja Solvita Smilga stāsta, ka pašvaldībā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jau izveidoti speciālie pakalpojumi, piemēram, dienas centri, grupu mājas un dzīvokļi, specializētas darbnīcas (šūšanas, galdniecības, veļas mazgāšanas), kopš šā gada arī ģimenes asistenta pakalpojumi, kurus jau saņēmuši 23 cilvēki. 2013. gadā sociālo pakalpojumu budžets Rīgā bija 20 miljoni eiro, no tiem tikai nepilni 100 000 eiro atvēlēti personām ar garīgās attīstības vai veselības traucējumiem. Visvairāk līdzekļu atvēlēti dienas centriem. “Tā ir laba tendence, jo cilvēki var dzīvot kopā ar saviem tuviniekiem, ģimenēs. Diemžēl šobrīd tikai nedaudzi saņem mājas aprūpes pakalpojumus. Tas tādēļ, ka pakalpojumu sniedzējiem trūkst pieredzes,” viņa saka. Novembrī Rīgā tiks atvērti vēl divi jauni dienas centri, kur būs arī grupu dzīvokļi.

Pašvaldības šobrīd raizējas, ka tām turpmāk būs jāapmierina bijušo sociālo aprūpes namu klientu vajadzības ar pašvaldības spēkiem, – plānots, ka projekta laikā kopumā uz patstāvīgu dzīvi dosies 700 cilvēku, tādēļ vēlētos kādu laiku finansējumu arī no valsts budžeta. Pašvaldībās trūkst sociālo darbinieku un cilvēku, kam būtu zināšanas un pieredze darbam ar cilvēkiem, kuriem ir garīga rakstura traucējumi.

Viedkolis

VSAC “Kurzeme” direktors Visvaldis Gūtmanis: “Valstī iespējamo pakalpojumu saņēmēju ir daudz, un tie, kuri atrodas sociālās aprūpes centros, ir tikai “aisberga” redzamā daļa. Arī pašlaik sociālās aprūpes centri nodarbojas, pat piespiedu kārtā, ar klientu deinstitucionalizāciju, jo rindā gaida simtiem cilvēku. Pieprasījums pēc šā pakalpojuma ir katastrofāli pieaudzis, jo pietiekamā daudzumā nav pieejami alternatīvie pakalpojumi. Pats lielākais izaicinājums ir pats cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem un viņa motivēšana, kā arī ambulatorā medicīniskā aprūpe, piemēram, psihiatriskā, jo lielai daļai klientu pašvaldībās tā nebūs pieejama.”

Uzziņa

Plānotā deinstitucionalizācijas norise Latvijā

Pakāpeniska sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšana klientiem varētu sākties jau 2016. gadā, bet tiem, kuriem neatkarīgas dzīves uzsākšanai nepieciešama infrastruktūras izveide, – 2018. gadā.

Līdz 2023. gadam ar ES fondu atbalstu 2100 pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem veiks individuālo vajadzību izvērtējumu, 700 varēs uzsākt patstāvīgu dzīvi, bet 1400 saņems atbalsta pakalpojumus, lai nenonāktu ilgstošas aprūpes centros.

Šobrīd Latvijā ir 19 078 cilvēki ar invaliditāti, kas saistīta ar garīga rakstura traucējumiem.

No visiem pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, kas atrodas valsts sociālās aprūpes centros, apmēram 39% noteikts salīdzinoši vieglāks nepieciešamās aprūpes līmenis. Tas nozīmē, ka ar nelielu atbalstu viņi varētu dzīvot patstāvīgi, saņemot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.

Avots: Labklājības ministrija