Mobilā versija
+2.0°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
29. janvāris, 2017
Drukāt

Līga Meņģelsone: Jāievieš princips “konsultē vispirms”. Kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi (4)

Foto ShutterstockFoto Shutterstock

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānam un valdības darbam kopumā jābūt vērstam uz to, lai 2020. gadā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju sasniegtu 17 000 eiro (pašreizējo 
12 500 vietā), savukārt nodokļu iekasējamība pieaugtu līdz 32%. Stratēģiskais mērķis ir fokusēties uz to, lai būtiski palielinātu tādu uzņēmumu skaitu un apgrozījumu, kas ir ar augstu produktivitāti un pievienoto vērtību, orientējas uz eksportu, vienlaikus ir jāveicina jaunu uzņēmumu un biznesa ideju rašanos Latvijā.

LDDK uzskata, ka uzņēmējdarbības vides sakārtošanai būtiska ir patlaban topošā Nodokļu politikas stratēģija, kā arī darbs pie maksātnespējas procesa sakārtošanas un kopumā valsts iestāžu attieksmes maiņa pret uzņēmējiem.

Lai gan LDDK līdzdarbojās plāna izstrādē, darba devēji iebilst pret vairākiem atsevišķu ministriju piedāvātajiem risinājumiem. Lai samazinātu apkalpošanas izmaksas un paātrinātu pakalpojumu saņemšanu, jātiecas uz e-pakalpojumiem. Tomēr uzskatām par nepamatotiem Tieslietu ministrijas iebildumus attiecībā uz priekšlikumu mazināt uzņēmuma reģistrācijas izmaksas no 180 līdz 100 eiro, ja reģistrācija tiks veikta elektroniski. UR finansējuma jautājums ir jāskata citā kontekstā, nevis jāsaista ar e-pārvaldības ieviešanu.

Maksātnespējas procesa reformas jau ir iesāktas, un 6. janvārī grozījumi Maksātnespējas likumā ir stājušies spēkā. Uzņēmēji sagaida, ka darbs pie tā tiks turpināts, lai Latvijā veidotu tiesisku un investīcijām drošu uzņēmējdarbības vidi.

LDDK iestājas un atbalsta principa “konsultē vispirms” ieviešanu valsts pārvaldes un uzņēmējus uzraugošo institūciju darbībā. Diemžēl Tieslietu ministrija uzskata, ka šāds princips nav piemērojams iestādēm, kam nav kompetences administratīvo sodu piemērošanā. Mūsuprāt, šāds skatījums ir pārāk šaurs, jo no tā izriet, ka tikai sodi nodrošina tiesību aktos noteikto procedūru ievērošanu. Uzņēmējiem labvēlīga vide ir tāda, kurā uzņēmēji saņem valsts pārvaldes iestāžu un uzraugošo iestāžu pakalpojumus gan dokumentu aprites veidā, gan kā palīdzību un konsultācijas.

Šiem pakalpojumiem jāietver arī potenciālo klientu informēšana, piemēram, par izmaiņām likumdošanā, ceļa kartes sagatavošana, lai gan fiziskām, gan juridiskām personām pašām būtu jātērē maksimāli maz laika dokumentu sagatavošanai iesniegšanai valsts pārvaldes iestādēs.

Viens no plānā iekļautajiem priekšlikumiem paredz izskatīt iespēju ārvalstu uzņēmumiem kārtot grāmatvedību angļu valodā. Tas būtu labs piedāvājums uzņēmējiem, kuri vēlas veidot meitas uzņēmumus Latvijā. Skatoties tālākā perspektīvā – visticamāk, ka pēc gadiem 10 lielākajā daļā ES dalībvalstu jau šāda iespēja būs nodrošināta, tādēļ būtu tikai tālredzīgi par to domāt laikus un kā vieniem no pirmajiem tādu piedāvāt.

LDDK atbalsta priekšlikumu ieviest nekustamā īpašuma reģistrēšanu bez notāra starpniecības komersantiem, kas lieto drošu e-parakstu. Juridiskajām personām ir jābūt iespējai lietot elektronisko parakstu nekustamā īpašuma reģistrācijas procesā, t. i., iesniegt nostiprinājuma lūgumu par parakstītiem nekustamā īpašuma pirkuma līgumiem zemesgrāmatā. Tajā pašā laikā paralēli var pastāvēt arī notariālā akta forma tiem, kas to vēlas izmantot. Kategoriski neatbalstām jauna birokrātiskā sloga uzlikšanu un papildu izmaksu radīšanu un iebilstam pret Tieslietu ministrijas piedāvāto procesu, ka vienīgā iespēja ir griezties pie notāra pēc apliecinājuma par darījuma esamību.

 

Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Jāievieš maksas piespiedu konsultācijas kā medicīnā!

  2. “Stratēģiskais mērķis ir fokusēties uz to, lai būtiski palielinātu tādu uzņēmumu skaitu un apgrozījumu, kas ir ar augstu produktivitāti un pievienoto vērtību, orientējas uz eksportu, vienlaikus ir jāveicina jaunu uzņēmumu un biznesa ideju rašanos Latvijā”- pareizi, bet algas “aizmirsi”?

    Nebūs normālu algu un ja neiesaistīs stratēģijā stradājošo personālu ienākumu sadalē, nekādu”vidi”neradīsiet.

    Valsts vai pašvaldības pasūtījumā aprēķināti nodokļi un algas, materiāli utt. bet kad jāsaņem alga – nav naudas, lieli nodokļi (tos nereti nemaksā vai maz maksā). Kur palika nauda? Otkatos -20? Sadalīja paši vadoņi? Ar starpniekfirmu piesaukšanu, kurās reizēm nav ne strādnieku reālu, ne aprīkojuma.

  3. Princips vienkāršs Atbildēt

    Līga, velosipēds nav jāigudro. Jāsāk maksāt normāli nodokļus un maksāt strādniekiem Eiropas algas, jo cenas pie mums vietām pat augstākās kā citur Eiropā.

    Kamēr uzņēmēji uzskatīs strādniekus par kalpiem un vergiem, sev grābs visu strādnieku saražoto PVN, gozīsies kūrortos, būvēs pilis uz nodokļu un algu nenaksāšanas rēķina, bet darba darītājiem – algu vēdertiesai, kā vergiem, čiks vien būs.

    Dažviet strādāt uzņēmumā, veikalā ir tik zemiska attieksme, kamdēl tauta bēg projām, labāk mazgāt viesnīcās tualetes, KUR TEVI NEPAZEMO, BET ŠEIT PALAIKAM ar tevi notiek tas, kas notiek Latvijā.

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Aizbērt Daugavu!

Lai atslogotu satiksmi pār tiltiem, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis rosinājis izskatīt ideju par prāmju un laivu satiksmi Daugavas šķērsošanai.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+