Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. augusts, 2012
Drukāt

No peldbaseina uz ministriju

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

IZM augstos amatos darbu sākuši gan valsts pārvaldes profesionāļi, gan skolas peldbaseina vadītāja.

 

Turpinot ministra Roberta Ķīļa sāktās reformas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) struktūrā, pie darba ķērušies trīs jaunie valsts sekretāra vietnieki, no kuriem divi jau iepriekš strādājuši šajā ministrijā. Bet Sporta un jaunatnes departamenta direktora/valsts sekretāra vietnieka amatam no 11 pretendentiem par labāko atzīta līdzšinējā skolas peldbaseina vadītāja. Tas raisa jautājumus par principiem, pēc kādiem ministrijā dala amatus.

Augsts karjeras kāpiens

Sporta un jaunatnes departamenta vadība uzticēta Ulrikai Auniņai, kura iepriekš valsts pārvaldē nav strādājusi, bet vadījusi Rīgas 95. vidusskolas peldbaseinu. Konkursa komisija secinājusi, ka U. Auniņai ir pieredze gan vadošā darbā, gan arī sporta jomā. Turklāt darba intervijā U. Auniņa atklājusi, ka darbojusies arī kādā jaunatnes organizācijā, no kā komisija secinājusi, ka pretendentei ir arī pieredze jaunatnes darbā. Pieredze gan jaunatnes, gan sporta jomā U. Auniņai no visiem pretendentiem bijusi vienīgajai. Kad jautāju pašai U. Auniņai, kādā jaunatnes organizācijā tad viņa darbojusies, atbilde ir, ka tā bijusi Tautas partijas (TP) jaunatnes organizācija. Vēl komisija kā U. Auniņas priekšrocības atzinusi to, ka viņa organizējusi konferenci par sporta jomu, darbojusies nevalstiskā organizācijā, kas sadarbojas ar pašvaldību.

 

Interesanti, ka kritēriji departamenta direktoru izraudzīšanai bija izveidoti tā, ka Izglītības departamenta vadītāja amata pretendentam tika prasīta pieredze darbā valsts pārvaldē, bet konkursā uz Sporta un jaunatnes departamenta vadību šāda pieredze bija tikai vēlama un tai tika piešķirta daudz mazāka nozīme punktu izteiksmē.

 

IZM komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone skaidro: tas tāpēc, ka ar sporta jomu saistītajiem parasti nav pieredzes valsts darbā. Taču kāpēc jau priekšlaikus izslēgt iespēju, ka starp pretendentiem tomēr varētu būt kāds, kurš strādājis gan sporta jomā, gan valsts pārvaldē? Kas bijuši citi amata pretendenti, IZM nedrīkstot izpaust. Tāpat tā nedrīkstot presei nosūtīt jauno amatpersonu CV.

Ar politisku aizmuguri

U. Auniņa bijusi arī valdes locekle biedrībā “Politiskā laboratorija”, kuras viens no dibinātājiem bija TP bijušais ģenerālsekretārs Augusts Kūravs, kā arī uzņēmējs Arnolds Babris. Darbība Tautas partijā nav vienīgā U. Auniņas politiskā pieredze: 2010. gadā viņa kandidējusi 10. Saeimas vēlēšanās partijas “Par prezidentālu republiku” sarakstā, turklāt bijusi šīs partijas preses sekretāre un valdes dalībniece. Internetā joprojām atrodama viņas uzruna vēlētājiem, kurā cita starpā pausts: “Nost ar impotento parlamentu un pretlikumīgo koalīcijas padomi. Nost ar melīgiem pakaļskrējējiem bezmugurkaulniekiem deputātiem!” Esot nepieciešama sistēmas maiņa, tautas vēlēts prezidents, kas būtu tēvs “visai mūsu tautai”. Vai cilvēks, kam ir tik asi uzskati par Latvijas politisko sistēmu, vispār var strādāt valsts pārvaldē? “Politiskā situācija pirms 10. Saeimas vēlēšanām bija nokaitēta un prasīja stingrus vārdus, tādēļ tā tīši tika veidota asa un ar mērķi piesaistīt uzmanību. Uzrunā apvienots mans kā jaunieša un indivīda dzīves redzējums un partijas politiskais uzstādījums,” skaidro U. Auniņa un piebilst, ka divu gadu laikā Saeimas darbs tomēr uzlabojies.

U. Auniņa noliedz, ka viņa šobrīd būtu kādas partijas biedre vai atbalstītāja vai arī tuvās attiecībās ar kādu augstu IZM amatpersonu. Pieteikties konkursā neviens viņu neesot aicinājis. Pati pieteikusies, jo uzskatījusi, ka atbilst prasībām. Vai nav bijis bail strauji mainīt karjeru, pretendējot uz tik augstu amatu valsts pārvaldē? “Nē, jo nevar teikt, ka vispār šo jomu nepārzinu. Piemēram, iepriekšējā darbā bija pieredze sadarbībā ar Rīgas domi,” atbild U. Auniņa.

Ceļi krustojas

U. Auniņa ir pazīstama ar ministrijas ilggadējo darbinieci Eviju Papuli, kura arī 10. Saeimas vēlēšanās kandidēja partijas “Par prezidentālu republiku” sarakstā. E. Papule teic, ka “esam pazīstamas tikai kā deputāta kandidātes, un par Auniņas dalību konkursā neko nezināju; viņas iecelšana amatā man bija pārsteigums”.

 

R. Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs stāsta, ka par U. Auniņas politisko pagātni ministra birojā uzzinājuši pēc tam, kad viņa jau amatā bijusi apstiprināta. Taču visiem jaunajiem valsts sekretāra vietniekiem noteikts pārbaudes laiks un kādu nesaskaņu vai nepaveiktu darbu gadījumā viņi no amata var tikt atbrīvoti.

 

Uz brīvo valsts sekretāra amatu IZM pagaidām konkurss nav izsludināts. Notiek sarunas ar dažiem iespējamiem amata pretendentiem, kuri jau šobrīd strādā valsts pārvaldē. Ja neviens no šiem kandidātiem netiks izvēlēts, tad gan tiks sludināts konkurss, stāsta R. Tukišs. Šobrīd šā amata pienākumus pilda Lauma Sīka – Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktore, kā arī valsts sekretāra vietniece. Viņa vadīja arī komisiju, kas izraudzījās pārējos valsts sekretāra vietniekus.

Ministrijā joprojām trūkst arī viena valsts sekretāra vietnieka, kuram būs jāvada arī Nodrošinājuma un finanšu departaments. Uz šo amatu izsludināts konkurss un turpinās pretendentu pieteikšanās.

 

Uzziņa

Amatā bez konkursa: Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora/valsts sekretāra vietnieka amatā bez konkursa iecelts Dmitrijs Kuļšs, kurš līdz tam ministrijā bija Politikas koordinācijas departamenta vadītāja vietnieks. D. Kuļšs ir ieguvis maģistra grādu finanšu ekonomikā, šobrīd ir Latvijas Universitātes doktorants, kā arī studējis Ārhusas universitātē Dānijā. D. Kuļšam ir studiju programmu lektora darba pieredze un pieredze darbā valsts pārvaldē vairāk nekā astoņi gadi.

Reformu cilvēks: konkursā uz Izglītības departamenta direktora/valsts sekretāra vietnieka amatu sešu pretendentu konkurencē uzvarēja ministrijas ilggadējā darbiniece Evija Papule, kura pēdējos gados vadīja Eiropas Sociālā fonda projektu skolotāju konkurētspējas veicināšanai. E. Papule bija IZM Vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece un integrācijas nodaļas vadītāja laikā, kad reformēja mazākumtautību vidusskolas un tajās ieviesa mācības lielākoties latviešu valodā. E. Papule atzīst, ka ir reformu cilvēks un vadošam amatam ministrijā pieteikusies tāpēc, ka viņai ir iepriekšēja pieredze reformu īstenošanā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+