No pensijas naudiņu avīzei krāj ilgāku laiku 0
Laikā, kad noris laikrakstu abonēšana nākamajam gadam, aptaujāju seniorus, kā viņi ietaupa, rod līdzekļus savas iecienītās ”Latvijas Avīzes” abonēšanai nākamajam gadam. Jautāju arī, kur viņi gūst spēku.
Andrejs Mazins Vangažos: ”Nevaru izteikt to prieku, ar kādu gaidu katru ”Latvijas Avīzes” numuru. Šo laikrakstu pasūtu jau no tā pirmā numura izdošanas dienas. Pensija ir maza, tāpēc avīzi abonēju pa mēnesim. ”Latvijas Avīze” man ir kā garīgā maize, savukārt eliksīru veselībai gūstu Vangažu dienas centrā, kur izmantoju ūdens procedūras. Tur ar informāciju izpalīdz sociālās aprūpes darbinieki. Pirms trīs gadiem veselību uzlaboju Jaundubultu rehabilitācijas centrā, tur apguvu pareizu nūjošanu. Avīzi abonēšu arī nākamajam gadam un pie sienas pielikšu iecienīto ”Lauku Avīzes” kalendāru ar skaistajiem dabas skatiem.”
Irēna Baldiņa Jaunmārupē: ”Dzīvoju vienā mājā ar 96 gadus veco mammu, kura visu laiku jāaprūpē – viņa ir ratiņkrēslā. Lai arī cik grūti, tomēr spēku, izturību rodu līdzjūtībā, izpalīdzībā un, protams, ”Latvijas Avīzē”, ko esmu jau abonējusi nākamā gada sešiem mēnešiem. Uz pusgadu abonēšu arī ”Praktisko Latvieti”. Esmu strādājusi par medicīnas māsu ķirurģijā pie profesora Bieziņa – operējām bērnus no visas PSRS. Toreiz mammām neatļāva palikt palātā pie saviem mazuļiem, tādēļ man vajadzēja viņus mierināt. Iemācījos atsevišķus teikumus, vārdus igauniski un citās valodās, lai bērniņiem pateiktu, ka mamma pie viņiem atbrauks, lai neuztraucas.”
Ginta Ķeruka Limbažos: ”Arī vecumam ir sava pievilcība – līdzīgi kā gadalaikiem, tikai jāprot to saskatīt. Daudz vērtīga gūstu no ”Latvijas Avīzes” senioru lappusēm, uzzinu, kā dzīvo citi pensionāri. Lai gan man pensija nav liela, tomēr iztieku, ietaupu, lai ”Latvijas Avīzi” abonētu ik mēnesi. Savu mundrumu uzturu ar dziedāšanu Vidrižu pagasta senioru klubiņā, vokālajā ansamblī ”Savam priekam”, kam šomēnes aprit piecpadsmit gadi. Varam būt lepnas – no ansambļa desmit dalībniekiem trīs ir vīrieši! Dziedam tautasdziesmas, uzstājamies dažādos pasākumos.”
Jānis Liepa Cēsīs: ”Tikko abonējām ”Latvijas Avīzi” nākamā gada sešiem mēnešiem. Naudiņu krājām jau ilgāku laiku, saimniecības izdevumus uzskaita mana dzīvesbiedre Biruta. Cenšamies ”neierūsēt” – abi sadarbojamies ar ”Latvijas Avīzi” – viņa laikrakstam sastāda krustvārdu mīklas, es ierosinu sižetus aprakstīšanai, piemēram, 15. oktobrī piezvanīju redakcijai, lai pastāstītu, ka Cēsīs pusotru gadu darbojas SIA ”Pirmais patronāžas serviss”, kas sniegusi bezmaksas sociālās aprūpes pakalpojumus gados veciem un slimiem cilvēkiem.”
Aina Ostrovska Tukumā: ”Pensija man ir zem divsimt latiem, jādzīvo taupīgi, taču ”Latvijas Avīzei” naudiņu atlieku un šo laikrakstu abonēju. Žurnālu ”Mājas Viesis” šad tad nopērku. Abi izdevumi ir ļoti interesanti, galvenokārt lasu rakstus par vēsturi un veselību.”
Artūrs Apinis Jelgavā: ”Pagaidām vēl neesmu izdomājis, vai ”Latvijas Avīzi” kopā ar žurnālu ”Mājas Viesis” abonēšu uz pusgadu vai gadu. Zinu, ka balvā tik un tā saņemšu bonusiņus – katra izdevuma kalendāru un Lijas Brīdakas grāmatu ”Solis tumsā. Aizvējš pie jūras”. Esmu iecienījis arī ”Lata romānus” – man ir visi, kas līdz šim izdoti. Lai tos nopirktu lētāk, braucu uz Rīgu – ”LA” realizācijas daļu, kur tos var iegādāties. Jelgavā seniori ir aktīvi, es vadu Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Jelgavas nodaļu, organizēju senioriem ekskursijas. Esam apskatījuši gandrīz visu Latviju, nu dodamies uz ārzemēm. Šogad pabijām Portugālē. Tādā veidā vecie ļaudis atbrīvojas no stresa, aizmirst par savām kaitēm, bauda dabas skaistumu. Drīz pēc vasaras pārtraukuma atkal sanāksim kopā, lai nolemtu, uz kuru valsti brauksim nākamgad.”
Jānis Skriblis Tukumā: ”Jau esmu abonējis ”Latvijas Avīzi” nākamā gada četriem mēnešiem, lai balvā saņemtu gan kalendāru, gan Lijas Brīdakas grāmatu. Par avīzi varu teikt tikai labāko – daudzpusīga un interesanta, izlasu to no sākuma līdz beigām. Abonēšanai naudas pietiek, par rocību nežēlojos, jo laikus biju padomājis par vecumdienām. Tā kā pēc specialitātes esmu inženieris mežkopis, palīdzēju no egļu brūcēm savākt sveķus, ko nodevu kādreiz izslavētās Riņķa ziedes ”Evija” pagatavošanai. Ziedei tika piedēvētas izteiktas antiseptiskas un pretiekaisuma īpašības, brūces dziedinoša iedarbība. Iekrāto naudiņu noguldīju valsts bankā un guvu labus procentus.”
Skaidrīte Aizupiete Siguldā: ”Abonēšu ”Latvijas Avīzi” un žurnālu ”Mājas Viesis” visam nākamajam gadam. Kā lai iztiktu bez ierastā darbdienas rituāla, kad pastniece pa vārtu spraugu padod avīzi sunei Rūcei, kas zobos to atnes man. Gudrs dzīvnieks, šķiet, saprot arī kaut ko no inteliģenta dzīvesveida – naktīs guļ tikai uz verandas rakstāmgalda, nevis zem tā.”
