Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. oktobris, 2013
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: No pieminekļa līdz preambulai

Foto - LETAFoto - LETA

Pēdējo divu triju nedēļu laikā vairāki “Latvijas Avīzes” lasītāji, uzsverot, ka viņi ir pastāvīgi, ilggadēji laikraksta abonenti, vērsuši redakcijas uzmanību uz diviem notikumiem, īpaši uzsverot, ka atbalsta “Latvijas Avīzes” viedokli.

Šie notikumi ir – pirmkārt, ziņa, ka Valkas pašvaldība uzņemas pienākumu uzstādīt pilsētā pieminekli Kārlim Ulmanim. Pieminekļa rosinātāji sākotnēji to vēlējās uzstādīt Liepājā, bet vēlāk no nodoma atteicās. Nu tas atradīsies Valkā, kas ir vēsturiskiem notikumiem apveltīta pilsēta. Bija patīkami, ka vairāki lasītāji uzsvēra krievu aprindu lieluzņēmēja Milova k-ga (par viņu lasījāt “LA”) apsolīto palīdzību pieminekļa uzstādīšanas finanšu lietās. Pie iespējas vēlos arī aizstāvēt liepājniekus, kuriem daži mūsu lasītāji no citiem novadiem pārmet necieņu pret K. Ulmani, piemineklim neesot ierādīta godājama vieta. Manuprāt, citreiz pašvaldības varētu sarīkot vietējus referendumus pieminekļu celšanai un novietošanai. Tad lietu gaita būtu pavisam skaidra.

Otrs notikums ir Eiropas tiesneša doktora Levita izstrādātais un Saeimas komisijai priekšā celtais Satversmes preambulas projekts. To un komentāru publicēja vien “Latvijas Avīze”, un mūsu laikrakstā sekoja ieinteresētas, atbalstošas lasītāju atsauksmes.

Atmiņās un spriedumos, kas pausti gadu desmitos pēc K. Ulmaņa nāves padomju cietumā, kaislības nav rimušās, jo valstsvīra K. Ulmaņa darbība saistīta ar valsts likteņiem un tās Satversmi. Cienījamā tiesneša Levita k-ga uzrakstītais Satversmes preambulas projekts neizbēgami spiež domāt, vērtēt un neklusēt par Latvijas dzīvi līdz pat valsts dibināšanas 100. gadskārtas priekšvakaram.

Un, kā signalizē mūsu uzmanīgākie vērotāji no “LA” lasītāju vidus, sāk celties vecās ēnas, skati no malas, konkrētāk – uzbrukumi pašai preambulas idejai, mēģinājumi to padarīt maznozīmīgu, nopļāpājamu, pirms to apspriest. Cik noprotams, dažādo kritiķu nodoms ir Satversmi pieskaņot pēcokupācijas laika pastāvošajām “realitātēm”. Savā atsauksmē uz šādu realitāti norāda Alberts Bels – tagad esot iestājies dīvains “līdzsvars” – 300 000 pilsoņu aizbraukuši, bet 300 000 nepilsoņu staigā Rīgas ielās, skandēdami latviešu tautai nepieņemamus uzskatus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+